Kurzemes guberņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kurländisches Gouvernement
Курля́ндская губерния
Kurzemes guberņa
1795 – 1918

Kurzemes guberņas ģerbonis. of autonoma teritorija

Kurzemes guberņas ģerbonis.

Location of autonoma teritorija
Trīs Baltijas guberņas (ap 1895)
Pārvaldes centrs Jelgava
Valoda(s) Vācu un latviešu, no 1889. gada krievu
Reliģija Luterānisms
Valdība Autonoma teritorija
Valdnieki ģenerālbubernatori, gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Pēc Polijas-Lietuvas 3. dalīšanas inkorporēta Kurzemes un Zemgales hercogiste
 - Dibināta 1795
 - Pirmais Pasaules karš
 - Likvidēta 1918
 - Pēc Brestļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Kurzemes, tika atjaunota Kurzemes hercogiste
Platība
 - 1847 27 260 km²
 - 1905 27 024 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1847. gadā 516 545 
     Blīvums 18,9 /km² 
 - 1905. gadā 708 700 
     Blīvums 26,2 /km²  (67,9 /mi²)
Statistisko datu avots: Брокгауз и Ефрон, т. 4д (1907, с. 935, II—IV)

Kurzemes guberņa (krievu: Курля́ндская губерния, vācu: Kurländisches Gouvernement) bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām kulturāli autonomajām Baltijas guberņām. Kurzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments – Kurzemes landtāgs. Līdz pat 19.gs. beigām Kurzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija Kurzemes gubernatoram.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes guberņa tika izveidota 1795. gadā pēc tam, kad Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tika inkorporēti Krievijas impērijas sastāvā pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas. Napoleona Krievijas karagājiena rezultātā uz neilgu laiku 1812. gadā tika atjaunota Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste Polijas un Francijas protektorātā.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes guberņa ziemeļaustrumos, Kauņas guberņa un Vācijas impērija dienvidos, Vitebskas guberņa galējos austrumos, Baltijas jūra ziemeļos un rietumos.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautība 1852. 1860. 1867. 1897.
latvieši 402000 435000 460000 506000
vācieši 39000 40000 43518 51000
ebreji 24000 28000 33707 38000
krievi 15000 12222 26000
poļi 13000 3000 9029 20000
lietuvieši 8000 8000 10000 17000
baltkrievi 700 4115 12000
līvi 2000 2000 2541
žemaiši 2000
  • 1857. gadā Kurzemes guberņā bija 555 003 iedzīvotāju, no tiem 271 902 vīriešu un 283 101 sieviešu.
  • 1895. gadā Kurzemes guberņā bija 736 885 iedzīvotāju, no tiem 358 917 vīriešu un 377 968 sieviešu.

Pēc 1894. gada datiem Kurzemes guberņā bija:

  • 622 876 zemnieki
  • 85 830 tirgoņi, sīkpilsoņi un ģilžu amatnieki
  • 14 382 karavīri
  • 6511 dzimtas muižnieki
  • 3908 muižnieki personīgu nopelnu dēļ
  • 2315 ārzemnieki
  • 610 garīdznieki
  • 453 citi

No tiem 583 480 bija luterāņi, 68 722 katoļi, 55 470 ebreji, 16 875 pareizticīgie, 6 834 vecticībnieki, 4 592 baptisti, 582 reformāti, 330 citas ticības.

Nacionālais sastāvs apriņķos (1897)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Kurzemes guberņā bija 674 034 iedzīvotāji. Apriņķos bija bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs: [1]

Apriņķis iedzīvotāji latvieši vācieši ebreji krievi poļi lietuvieši baltkrievi
Aizputes apriņķis 53209 48075 (90,4%) 2859 (5,4%) 1335 (2,5%) 205 (0,4%) 110 (0,2%) 523 (1.0%) 1 (0,0%)
Bauskas apriņķis 50547 44189 (87,4%) 3042 (6,0%) 2170 (4,3%) 247 (0,5%) 122 (0,2%) 550 (1,1%) 0 (0,0%)
Dobeles apriņķis 101313 77815 (76,8%) 11104 (11,0%) 4042 (4,0%) 4852 (4,8%) 953 (0,9%) 1244 (1,2%) 367 (0,4%)
Grobiņas apriņķis 110878 64890 (58,5%) 16942 (15,3%) 7173 (6,5%) 7702 (6,9%) 6400 (5,8%) 6118 (5,5%) 371 (0,3%)
Ilūkstes apriņķis 66461 18955 (28,5%) 1082 (1,6%) 6351 (9,6%) 10121 (15,2%) 11380 (17,1%) 6996 (10,5%) 11478 (17,3%)
Jaunjelgavas apriņķis 64795 53802 (83,0%) 1809 (2,8%) 6037 (9,3%) 1674 (2,6%) 488 (0,7%) 756 (1,2%) 46 (0,1%)
Kuldīgas apriņķis 66335 57415 (86,6%) 5626 (8,5%) 2639 (4,0%) 161 (0,2%) 51 (0,1%) 225 (0,3%) 0 (0,0%)
Talsu apriņķis 61148 54285 (88,8%) 2562 (4,2%) 3829 (6,3%) 153 (0.3%) 41 (0,1%) 24 (0,0%) 11 (0,0%)
Tukuma apriņķis 51076 45456 (89,0%) 2201 (4,3%) 2717 (5,3%) 215 (0,4%) 84 (0,2%) 272 (0,5%) 8 (0,0%)
Ventspils apriņķis 48275 41112 (85,2%) 3790 (7,9%) 1396 (2,9%) 300 (0,6%) 59 (0,1%) 1340 (2,8%) 1 (0,0%)
Guberņā kopā: 100% 75,1% 7,6% 5,6% 3,8% 2,9% 2,7% 1,8%
Kopskaits 674034 505 994 51 017 37 689 25 630 19 688 16 531 12 283
  • Ventspils apriņķī pie lietuviešiem pieskaitīti lībieši

Pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes guberņas gubernatoru rezidence atradās Jelgavas pilī, kur bija arī guberņas pārvaldes iestādes. Baltijas ģenerālgubernatūras pastāvēšanas laikā (1801-1876, 1906-1909) Kurzemes gubernatori pakļāvās Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatoram, kas rezidēja Rīgas pilī.[2]

Līdz Baltijas rusifikācijas periodam gandrīz visi Kurzemes gubernatori bija vācbaltiešu dižciltīgie. Līdz tam pārvaldes valoda guberņas augstākajās iestādēs un tiesās bija vācu valoda, bet pagastu tiesās pēc Kurzemes zemnieku likumiem lietvedība notika arī latviešu valodā.[3]

Kurzemes hercogu pils pārtapa par gubernatora rezidenci.
  • 1796–1798: Gustavs Matiass Jakobs fon der Venge-Lambsdorfs (Gustav Matthias Jakob von der Wenge)
  • 1798–1800: Kārlis Vilhelms Heinrihs fon der Ostens-Drīzens (Carl Wilhelm Heinrich von der Osten)
  • 1800–1808: Nikolajs Arseņjevs (Николай Иванович Арсеньев)
  • 1808–1811: Johans Vilhelms fon Ogers (Johann Wilhelm von Hogguer)
  • 1811–1814: Frīdrihs Vilhelms fon Ziverss (Friedrich Wilhelm von Sivers)
  • 1816–1824: Emanuēls fon Štaneke (Emanuel von Stanecke)
  • 1824–1827: Pauls Teodors fon Hāns (Paul von Hahn)
  • 1827–1853: Kristofs Engelbrehts fon Breverns (Christoph Engelbrecht von Brevern)
  • 1853–1858: Pēteris Valujevs (Петр Александрович Валуев)
  • 1858–1868: Johans fon Breverns (Johann von Brevern)
  • 1868–1885: Pauls Fromholds Ignācijs fon Lilienfelds (Paul Frommhold Ignatius von Lilienfeld-Toal)
  • 1885–1888: Konstantīns Paščenko (Константин Иванович Пащенко)
  • 1888–1891: Dmitrijs Sipjagins (Дмитрий Сергеевич Сипягин)
  • 1891–1905: Dmitrijs Sverbejevs (Дмитрий Дмитриевич Свербеев)
  • 1905–1910: Leonīds Kņazevs (Леонид Михайлович Князев)
  • 1910–1915: Sergejs Nabokovs (Сергей Дмитриевич Набоков)
  • 1915–1917: Pēteris Hendrikovs (Петр Васильевич Гендриков) rezidēja Tērbatā pēc Vācijas karaspēka iebrukuma Kurzemē.

Tiesas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Guberņas augstāka tiesa (Oberhofgericht) atradās Jelgavā. Katrā virspilskunga iecirknī bija virspilskunga tiesa, bet pilskunga iecirkņos bija pilskunga tiesas. Pilsētu tiesas pakļavās saviem maģistrātiem, bet muizu pagastu tiesas pakļavās pilskungu (apriņķu) tiesām.

Administratīvais iedalījums (līdz 1819. gadam)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc pievienošanas Krievijas impērijai Kurzemes guberņā apvienoja Kurzemes un Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala zemes, kas abas saglabāja savu iepriekšējo administratīvo iedalījumu. Pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes apgabalu inkorporēja guberņas teritorijā kā Ventspils pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Windau) un Aizputes pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Hasenpoth). Kurzemes guberņai pievienoja arī Palangas apvidu līdz Prūsijas robežai.

Guberņa bija sadalīta desmit apriņķos jeb pilskunga iecirkņos (Hauptmannschaft), kuru pārvaldes iestādes atradās tā paša nosaukuma apriņķa pilsētās, izņemot Talsus un Ilūksti, kam bija tikai miestu tiesības. Katrā apriņķī bija sava pilskunga tiesa ar vietējo policiju. Līdz 1864. gadam katri divi apriņķi bija apvienoti virspilskunga iecirkņos (Oberhauptmannschaft), kuros atradās guberņas galma tiesai (Oberhofgericht) pakļautas virspilskunga tiesas un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirkņiem. Sēlpils virspilskunga tiesa darbojās nevis Sēlpilī, bet gan Jēkabpilī.

Kurzemes guberņas karte ar vietvārdiem vācu un krievu valodās (1820).
  • I. Aizputes virspilskunga tiesa (Oberhauptmannschaft Hasenpoth):

A. Grobiņas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Grobin)

B. Aizputes pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Hasenpoth)

  • II. Kuldīgas virspilskunga tiesa (Oberhauptmannschaft Goldingen):

C. Ventspils pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Windau)

D. Kuldīgas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Goldingen)

  • III. Tukuma virspilskunga tiesa (Oberhauptmannschaft Tuckum):

E. Talsu pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Talsen)

F. Tukuma pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Tuckum)

  • IV. Jelgavas virspilskunga tiesa (Oberhauptmannschaft Mitau):

G. Dobeles pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Doblen)

H. Bauskas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Bauske)

I. Jaunjelgavas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Friedrichstadt)

K. Ilūkstes pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Illuxt)

1819. gadā pilskunga tiesas (iecirkņus) pārdēvēja par apriņķiem (Kreis).

Draudžu novadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1849. gadā Dundagas draudzē uzceltā Slīteres bāka 6 km no Irbes jūras šauruma.

Kurzemes guberņā bija 33 draudzes, kas reizi trīs gados sūtīja savu delegātu uz Jelgavā notiekošo Kurzemes landtāgu.

Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmeta apmetnes Latvijā
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā
Senlatvijas valstis un zemes
Kuršu zemes, Līvu zemes, Jersikas valsts
Zemgaļu valsts, Kokneses valsts
Sēļu zemes, Tālavas un Atzeles valstis
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija
Kurzemes bīskapija, Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis
Zemgales bīskapija
Sēlijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karaliste
Ārvalstu atkarībā
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals
Pārdaugavas hercogiste, Zviedru Vidzeme, Inflantijas vaivadija
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Modernās Latvijas izveide
Jaunlatvieši, Jaunā strāva
1905. gada revolūcija
Oberosts, Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Republika (1918-1940)
Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācija 1941-1945
Latvijas PSR
Latvijas Tautas fronte
Dziesmotā revolūcija
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
Latvijas Republika (no 1990)
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Izglītības iestādes (1893)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2 ģimnāzijas - Kurzemes guberņas akadēmiskā ģimnāzija Jelgavā un Nikolaja ģimnāzija Liepājā, 1 proģimnāzija Grīvā,
  • 2 reālskolas (Jelgavā, Liepājā), 4 augstākās sieviešu skolas (2 Liepājā, Ventspilī)
  • 1 sieviešu 6-klasīgā skola, 7 jūrskolas, 2 skolotāju semināri (Irlavā un Kuldīgā), 1 zemkopības skola,
  • 19 vīriešu un 4 sieviešu pilsētas skolas, 3 ebreju pilsētas skolas,
  • 7 vīriešu, 5 sieviešu un 3 jauktās sākumskolas, 2 ebreju sākumskolas.
  • 370 evanģēliski luterisko draudžu skolas ar 25 tūkstošiem skolnieku,
  • 42 ortodokso draudžu skolas, 7 tautas skolas ar krievu mācību valodu, 1 ministrijas lauku paraugskola, 1 ortodoksā sieviešu skola.

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes guberņu 1915. gada vasarā okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēks. De jure tā beidza eksistēt 1918. gada 3. martā, jo Brestļitovskas miera līgums paredzēja Krievijas atteikšanos no tiesībām uz Kurzemi. Tās vietā tika īslaicīgi pasludināta Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošana, vēlāk Baltijas hercogistes dibināšana. 1918. gada 18. novembrī Kurzeme tika pasludināta par Latvijas Republikas daļu.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg
Pirms:
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Piltenes apgabals
Kurzemes guberņa
17951918
Pēc:
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Latvijas Republika
Pirms:
Zviedru Vidzeme
Vidzemes guberņa
17211918
Pēc:
Latvijas Republika
Pirms:
Inflantijas vaivadija
Vitebskas guberņas
Latgales daļa

17721917
Pēc:
Latvijas Republika