Kurzemes rajons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kurzemes rajons
Riga Kurzemes rajons karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Apkaimes
Platība 79,04 km²
Iedzīvotāju skaits 131 016 (2012)[1]
Iedzīvotāju blīvums 1657.6 cilv/km²
Ūdenstilpnes Rīgas jūras līcis
Daugava
Buļļupe
Sīkāk sadaļā: Ūdenstilpnes
Parki Piejūras dabas liegums
Dzegužkalns
Botāniskais dārzs
Sīkāk sadaļā: Parki
Nacionālais sastāvs
Latvieši 47 993 (36,63%)[2]
Krievi 59 384 (45,32%)
Baltkrievi    5874 (4,48%)
Ukraiņi    5648 (4,31%)
Poļi    2438 (1,86%)
Pārējie    9682 (7,39%)

Kurzemes rajons (agrāk Jelgavas priekšpilsētas, Rīgas Ļeņina rajona ziemeļu daļa, tad Rīgas Ļeņingradas rajons) ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām. Kurzemes rajons tika izveidots 1969. gadā, kad to atdalīja no Zemgales priekšpilsētas (toreiz Ļeņina rajona). Kurzemes rajons atrodas Daugavas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļrietumu un rietumu daļā. Kurzemes rajona platība ir 79,04 km2 (25,73% no visas Rīgas teritorijas) un tādējādi pēc platības ir lielākais rajons Rīgā. Iedzīvotāju skaits (2012. gada 1. janvāris) bija 131 016 cilvēki (18,7% no visas Rīgas iedzīvotājiem).[1] Nozīmīgākās pilsētas daļas Kurzemes rajonā ir Bolderāja, Daugavgrīva, Iļģuciems, Imanta, Ķīpsala un Zasulauks.

Rajonā atrodas Rīgas augstākais punkts — Dzegužkalns (28 metri). Rajona Spilves pļavās atrodas Spilves lidlauks, kas bija pirmā Rīgas lidosta līdz 1974. gadam, kad Skultē tika pabeigta Starptautiskās lidostas "Rīga" būvniecība.

Ģeogrāfija un klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes rajona reljefs pārsvarā līdzens, 1,5—10 metri virs jūras līmeņa. Kurzemes rajonā atrodas Rīgas augstākais punkts Dzegužkalns, kas ir 28 metri virs jūras līmeņa. Mikroklimats rajonā ir relatīvi vēsāks nekā pilsētas centrālajā daļā. Lielu Kurzemes rajona teritoriju aizņem meži Daugavgrīvas salā, Bolderājas-Priedaines kāpu grēdā un Nordeķu-Kleistu kāpu grēdā, kā arī Kleistu mežs un Anniņmuižas parks. Daugavgrīvas salā ir atpūtas vietas ar 10 kilometrus garu jūras liedagu, kas pazīstams kā Bolderājas pludmale.

Ūdenstilpnes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes rajonā atrodas vairākas Rīgas pilsētā nozīmīgas ūdenstilpnes. Rajona ziemeļu robeža ir Rīgas jūras līcis, ziemeļaustrumu un austrumu robeža ir Daugava. No upēm Kurzemes rajonā atrodas Buļļupe ar Loču kanālu, Ziemeļupi un Ziemas ostu Daugavas ietekā jūrā, Hapaka grāvis ar pietekām Beķera grāvis, Spilves grāvis un Lāčupīte. Bolderājā atrodas Bolderājas karjeras ezers. Ķīpsalu no Pārdaugavas atdala Zundas kanāls jeb Zunds, kurš nelielā posmā uz dienvidiem no Kalnciema ielas satiksmes pārvada tiek dēvēts arī par Āzeni, un kurš savienojas ar Āgenskalna līci. Savukārt Zundas kanāla ziemeļu savienojums ar Daugavu Ķīpsalas ziemeļu galā, tiek dēvēts par Roņu dīķi.

Parki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes rajonā atrodas tādi parki kā Dzegužkalna parks un Nordeķu parks Iļģuciemā, Anniņmuižas parks Imantas centrā kā arī Botāniskais dārzs Dzircimā. Daugavgrīvas salā atrodas Piejūras dabas parks, kurā atrodas Daugavgrīvas dabas liegums un Vakarbuļļu dabas liegums salas dienvidrietumu malā. Blakus Voleriem, starp Daugavu un Beķera grāvi, atrodas mazpazīstamais Krēmeru dabas liegums.

Imantā atrodas Sudrabkalniņš, kur 11. novembrī notiek Lāčplēša dienas atceres pasākumi par godu notikumiem 1919. gadā. Bolderājas-Priedaines kāpu grēdā atrodas 16 metrus augsts Bumbu kalns jeb Bumbiņkalns, kurā 2007. gada 12. decembrī tika atklāta atjaunotā 1919. gada Rīgas atbrīvošanas kauju piemiņas vieta.[3] Tajā vietā atradās Latvijas armijas Latgales divīzijas komandpunkts, kur 1919. gada 1. novembrī pulkvedis Krišjānis Berķis (1884—1942) parakstīja pavēli par Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas sākšanu.

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits Kurzemes rajonā, tāpat kā visā Rīgā un Latvijā kopumā, kopš Padomju Savienības sabrukuma ir strauji samazinājies. Tomēr pēdējos gados šis samazinājums ir gandrīz apstājies. Ja 1986. gadā rajonā dzīvoja 179 000 iedzīvotāju, kas bija 19,3% no visiem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem,[4] tad iedzīvotāju skaits 2012. gada 1. janvārī bija 131 016 cilvēki,[1] no kuriem 47 993 jeb 36,63% bija latvieši, bet 59 384 jeb 45,32% krievu tautības iedzīvotāji.[2]

Jau kopš 1990. gadu sākuma saglabājas tendence, ka, iedzīvotāju skaitam samazinoties, krievu tautības iedzīvotāju skaits samazinās straujāk, tādēļ laika gaitā procentuāli latviešu iedzīvotāju skaits attiecībā pret krievu un citu tautību iedzīvotājiem palielinās.

Apkaimes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes rajonā ietilpst 12 apkaimes.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]