Kusas pamatskola

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Kusas pamatskola
Kusas pamatskolas logo
Atrašanās vieta
Skolas iela 3, Kusa, Madonas novads, Karogs: Latvija Latvija
Informācija
Skolas tips pamatskola
Dibināta 1923
Direktors Agris Sārs

Kusas pamatskola ir skola Madonas novada Aronas pagasta Kusas ciematā. Skola piedāvā pilnu pamatizglītības programmu (no 1. līdz 9. klasei), daudzveidīgu interešu izglītību (14 pulciņi), kā arī speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.[1] Skolā mācās skolēni arī no Lauteres, Lubejas, Līdēres, Oļiem, Zelgauskas un citām apdzīvotām vietām. Skolēnu skaits 2002./2003. mācību gadā ir 184.[1] Šobrīd skolā strādā 17 pasniedzēju un 121 skolēns.[2] Skolai ir sadarbības partnerskolas Vācijā, Zviedrijā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Spānijā, Somijā, Turcijā. Tā lepojas ar augstiem sasniegumiem sportā Latvijas mērogā, īpaši orientēšanās un slēpošanas disciplīnās.

Ldz 2009. gadam skolā mācījušies vairāk nekā 1000 audzēkņu. Ar skolu saistīta rakstnieces Ilzes Indrānes (īstajā vārdā Undīna Jātniece) agrīnā daiļrade, viņa šeit strādāja par direktori (1949-1956)[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecā Kusas pamatskolas ēka. Pastkarte

Skola iekārtota Kusas muižas dzīvojamajā ēkā (1923), kas pārbūvēta 1880. - 1890. gados, uzbūvējot trīs korpusu ēku pēc individuāla projekta.[4] Kusas skolas pārziņi bijuši Jānis Putniņš (1923-1928) un Pēteris Bieziņš (1928-1942). Skolēnu skaits 1924. gadā sasniedza 67, bet 1925. gadā - jau 92. Par skolotājiem šajos gadu desmitos strādāja O. Kurzemniece, Marija Avotiņa, Marianna Kārkliņa, Olga Vestfāle, Jānis Putniņš un citi pedagogi. Līdzās mācību darbam skolā organizēti 6 - 8 sarīkojumi gadā, kuros vākti ziedojumi mācību līdzekļu iegādei. Piemēram, 1924. gadā par A. Saulieša lugas "Sirdskaite" izrādīšanu ieņemti Ls 68,-. Svētkos uzstājies pašu instrumentālais orķestris. Pētera Bieziņa vadībā skolā darbojās 486. mazpulks.[1]

Pēc Latvijas okupācijas 1940./1941. m. g. skolā nodibinājās pionieru un komjauniešu organizācija. Pirmie pionieri bija Mirdza Lakstīgala, Ārija Gairiņa, Jānis Stupe, Jānis Čipāns un Ārijs Zaļkalns, bet pirmie komjaunieši Ēvalds Jaunrubenis un Stahovskis. 1941. - 1944. gadā, frontei divreiz pāri ejot, skolas ēkā ticis ierīkots gan vācu, gan krievu karavīru hospitālis, sporta laukumā apbedīti kritušie vācu armijas karotāji. Skolas pārzinis Pēteris Bieziņš tika iesaukts vācu armijā, no kuras gan viņš atgriezās, taču varas represīvo draudu dēļ izdarīja pašnāvību.

Par skolotājiem šajā laikā strādāja M. Putniņa Kārkliņa, L. Dreimane, M. Ruņģe, O. Vestfāle, A. Bula, V. Kurlate, L. Rungaine un citi pedagogi. Skolēnu skaits 1948. gadā bija 112. Arī bērnus skāra 1949. gada 25. marta deportācija uz Sibīriju, no Kusas tika izvestas 25 ģimenes, kurās bija 6 bērni. Padomju ideoloģija izdarīja korekcijas mācību priekšmetos (piemēram, ticības mācību nomainīja PSRS Konstitūcijas mācība) un svinamajos svētkos (jaunas tradīcijas sākās ar, piemēram, ar Jaungada un Oktobra svētkiem). Mazpulku organizācija bija aizliegta, darbojās padomju bērnu un jauniešu organizācijas - oktobrēni, pionieri, komjaunieši. Par šiem gadiem saglabājies daudz pierakstītu atmiņu. Literāri mākslinieciskā formā tās rodamas Ilzes Indrānes agrīnajā daiļradē. Tā grāmatā "Tipsis, Topsis un Tedis" viens no prototipiem ir Kusas skolas skolēns. Tāpat romānos "Lazdu laipa" un "Cepure ar kastaņiem" dzīvo daudzas to laiku izjūtas. 1950. - 1960. gadu mijā Kusas skolā ienāca virkne jaunu skolotāju, kuri ilgus gadus veidoja pedagogu kolektīva kodolu: Ē. Cīrule, E. Vaišļa, B. Brakovska, R. Grīnberga, Z. Zviedre, mazliet vēlāk A. Medene, I. Olte, L. Veselovs.[1]

1960. - 1970. gados skolā strādāja skolotāji V. Pomere, L. Medniece (Grāvīte), V. Randere, R. Sāre, Z. Gusļista (Gregersone), G. Auziņš, Z. Ciemiņa (Stupāne). Skolas telpas jau sen bija kļuvušas nepiemēroti šauras pieaugošajam skolēnu skaitam, tāpēc direktori kopā ar pagasta sabiedrību centās panākt valsts atbalstu ēkas pārbūvei. Lielākie nopelni šeit J. Kuciņam un Madonas PMK-19 ekskavatoristam, PSRS Sociālistiskā darba varonim, Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātam un skolas sabiedriskajam darbaudzinātājam Leo Paideram. Vērienīgās konstrukcijas tiešā realizācija norisinājās direktores R. Sāres vadībā. 1970. gados skolu darba vērtēšanā dominēja sociālistiskās sacensības princips. Katru gadu tika noskaidrotas labākās skolas mācību un audzināšanas darba kopvērtējumā. Kusas skola vairākas reizes tika atzīta par uzvarētāju šajā sacensībā un ieguva Madonas rajona ceļojošo sarkano karogu. Kā jauna skolēnu darbaudzināšanas forma vasarās darbojās ražošanas brigāde "Mārīte". Tā 1967. un 1968. gados aizsākās militarizētās ierindas skates, aģitbrigāžu uzvedumi un lodīšu pildspalvu ēra. 70. gadu vidū notika pāreja uz mācību priekšmetu kabinetu sistēmu. Kusas skola pamatoti lepojās ar teicami iekārtotiem kabinetiem, kuru izveidošanā lielu materiālu atbalstu sniedza skolas šefu organizācijas - Madonas PMK-19 un kolhozs "Arona" vēlāk arī sovhozs Viesiena.

Ar 1984. gada 3. februāri Kusas skolēni pārcēlās jaunuzceltajā mācību korpusā. Jaunās skolas gaiteņu mākslinieciskā noformēšanā piedalījās Madonas mākslinieki J. Simsons, D. Simsone, S. Strazds. Skolas rekonstrukcijas pilnīga pabeigšana ieilga līdz pat 1994. gadam.[1] Skolā sāka strādāt skolotāji M. Borozinska, J. Semjonovs, D. Čandere, A. Sārs, I. Sāre, S. Bērziņa, I. Skraustiņa, I. Bērziņa, bibliotekāre A. Spūle un citi pedagogi. Skolas direktore bija Z. Gusļista (Gregersone) (1987-1990). Daudz pūļu prasīja skolas jauno telpu iekārtošana. Vecajai skolas ēkai uzmūrēja otro stāvu. Seno muižas māju tagad atgādina vairs tikai raksturīgie pagraba un pirmā stāva stūru rotājumi - rusti.[1]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas skolā ienāca atmodas laikmeta vēsmas: jaunas grāmatas un mācību priekšmeti (veselības mācība, ētika, angļu valoda kā pirmā svešvaloda, ekonomikas pamati, datorzinības u.c.), cita vērtēšanas kārtība (10 ballu sistēma), jaunas darba metodes (projekti, grupu jeb kooperatīvā mācīšanās u.c.). Skolas darbību reglamentēja jauni likumdošanas normatīvi un standarti. Izbeidzās padomju laikā pastāvējusī centralizētā skolu apgāde ar mācību līdzekļiem un inventāru. Saimnieciskā darbība pilnībā nonāca Aronas pagasta pašvaldības pārziņā, kura izveidoja jaunu štata vienību - skolas saimnieks. Skolā atsāka svinēt Lāčplēša dienu, 18. novembra svētkus, Ziemassvētkus, Lieldienas. Atjaunotās Kusas 486. mazpulks.

1992. gadā skola ieguva pašreizējo vārdu - Kusas pamatskola. No 1990. gada par direktoru sāka strādāt A. Sārs. Darbu uzsāka skolotāji I. Briška, I. Čamane, A. Jansons, Ē. Pūce, L. Vanaga, S. Sinele. Maliet vēlāk - I. Ļubovicka, V. Frīdvalde, G. Ikaunieks, D. Baunis. 1993. gadā skolā tika sarīkots absolventu un darbinieku 70. gadadienas salidojums, kura dalībnieki pie skolas iestādīja simbolisku bērzu birstalu - katrai desmitgadei pa bērzam.[1] Skola iesaistījās vairākos starptautiskos projektos, kuriem bija nozīmīga loma demokrātisko procesu veicināšanā. 1. - 4. klašu bērnu apmācībā 1999. gadā aizsākās projekts "Soli pa solim". Gandrīz vienlaicīgi skola kļuva part Eiropas Komisijas finansēta Socrates izglītibas projekta dalībnieci, nodibinot partnerattiecības ar skolām Vācijā un Zviedrijā.[1]

2005. gadā skolai piebūvēja sporta zāli.

Projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996. – „Papīra nedēļa” – pirmā skolēnu projektu nedēļa

1999. – 2002. – SFL programmas „Pārmaiņas izglītībā” projekts „Soli pa solim”

1999. – 2002. – SOCRATES – COMENIUS Eiropas skolu sadarbības projekts „Projekta skolu reģionālās atšķirības un to salīdzinājums vienotās Eiropas kontekstā”

No 2002. lasīšanas veicināšanas projekts „Bērnu žūrija” sadarbībā ar Kusas bibliotēku

2002. – EK Latvijā mazo projektu konkursa projekts „Uzbūvēsim Eiropas ēku!”

2003. – 2006. – SOCRATES – COMENIUS Eiropas skolu attīstības projekts „Skola, kāda tā ir, skola, kādu mēs to vēlamies: skola bez robežām”

2009. - 2011. - Kusas pamatskolas COMENIUS skolu partnerības projekts kopā ar Cesvaines vidusskolu, Haukkarannan skolu Somijā un Boztepe skolu Turcijā. "Cilvēks. Ainava. Veselīgs dzīves veids."

Skolas nosaukumu maiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Kusas 6-klasīgā pamatskola (1923-1940)

2. Kusas pagasta Tautskola (1940-1948)

3. Kusas 7-klasīgā pamatskola (1948-1953)

4. Kusas septiņgadīgā skola (1953-1962)

5. Kusas astoņgadīgā skola (1962-1989)

6. Kusas deviņgadīgā skola (1989-1992)

7. Kusas pamatskola (no 1992)[1]

Skolas direktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Jānis Putniņš (1923-1928)

2. Pēteris Bieziņš (1928-1942)

3. Pēteris Dreimanis (1942-1944)

4. J. A. Putniņš (1945-1946)

5. A. Ozoliņa (1947-1948)

6. U. Jātniece (Ilze Indrāne, 1949-1956)

7. V. Malnača (1956-1962)

8. B. Runce (1963-1967)

9. A. Olte (1968-1973)

10. J. Kuciņš (1974)

11. R. Sāre (1975-1986)

12. Z. Gusļista (1987-1990)

13. A. Sārs (no 1990)[1]

Skolas absolventi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Roberts Zuika - kultūras darbinieks,
  • Kārlis Zuika - kultūras darbinieks
  • Pēteris Zuika - kultūras darbinieks
  • Guntars Ruņģis - mūziķis
  • Ikars Ruņģis - mūziķis
  • Mārtiņš Sirmais - Eiropas 2008. gada vicečempions orientēšanās sportā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 Kusas pamatskola, A. Sārs 2003. - 24 lpp. Iespiests SIA "Erante"
  2. ↑ http://www.aronaspagasts.lv/public/lat/pagasta_parvalde/publiskais_parskats_8 Arhivēts 2010. gada 24. janvārī, Wayback Machine vietnē. Aronas pagasta publiskais pārskats
  3. ↑ http://www.emadona.lv/?ct=skolas&fu=read&id=94&start=1 Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Madonas novada mājaslapa
  4. ↑ http://www.aronaspagasts.lv/public/lat/kusas_pamatskola/skolas_vesture Arhivēts 2011. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Skolas vēsture
Ģimnāzijas un vidusskolas
Sākumskolas un pamatskolas
  • a bijusī skola
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kusas_pamatskola&oldid=3807963"