Kvass

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krūka ar paštaisītu kvasu

Kvass ir raudzēts dzēriens, ko gatavo no rudzu maizes. Tajā ir neliels etilspirta daudzums, taču, tā kā tas ir mazāks par 1,2%, pēc Latvijas likumdošanas tas netiek uzskatīts par alkoholisku dzērienu.[1] Organizācija Beer Judge Certification Program klasificē kvasu kā vēsturisku, tradicionālu vai vietēju alus paveidu.[2] Dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Polijā, Lietuvā un citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Etimoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds „kvass” ir aizgūts no senkrievu „квасъ” ar nozīmi „raugs”.[3] Vārds ir praktiski vienāds visās valstīs ar vērā ņemamām kvasa lietošanas tradīcijām: baltkrievu: квас, poļu: kwas chlebowy, krievu: квас, ukraiņu: квас/сирівець. Izņemot Lietuvu, kur tas tiek saukts par gira ar nozīmi „dzira”.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvass pirmoreiz rakstos tika minēts 989. gadā. Līdz 12. gadsimtam alkohola procents kvasā bija lielāks nekā alū. Pētera I laikos tas bija populārākais bezalkoholiskais dzēriens visos sabiedrības slāņos, taču 19. gadsimtā to lietoja vienīgi zemnieki, mūki un citi zemākās šķiras pilsoņi.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski kvasu ieguva, dabīgi raudzējot kviešu, rudzu vai miežu maizi, dažreiz garšai pievienojot augļus, ogas, rozīnes vai bērzu sulu. Mūsdienās gan kvasu galvenokārt raudzē no rupjmaizes, pievienojot cukuru vai iepriekš minētajās saldinošajās lietas un rauga kultūru, tomēr komerciāli masveidā ražoto kvasu visbiežāk iegūst no cukura, gāzēta ūdens, iesala ekstrakta un garšvielām.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Kvass
  1. "Stiprais kvass" arī bērniem nav liegts. TVNET (2010.06.08.). Atjaunināts: 2011.07.04.
  2. 2008 BJCP Style Guidelines
  3. Slāvu valodu etimoloģiskā vārdnīca, PSRS Zinātniskā akadēmija, Maskava, 1987. gads, 13. sējums, 153.lpp