Lādogas ezers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lādogas ezers
Laatokka Sortavalan edustalla.jpg
Lādogas ezers pie Sortavalas
Atrodas Karogs: Krievija Krievija
Koordinātas 61°0′0″N 31°0′0″E / 61.00000°N 31.00000°E / 61.00000; 31.00000Koordinātas: 61°0′0″N 31°0′0″E / 61.00000°N 31.00000°E / 61.00000; 31.00000
Platība 18 130 km2
Lielākais garums 219 km
Vidējais dziļums 51 m
Lielākais dziļums 230 m
Tilpums 908 km3
Augstums vjl 4 m
Izteka Ņeva
Sateces baseins 276 000 km2
Baseina valstis Krievija
Somija
Salas ~660
Apdz. vietas krastos Novaja Ladoga, Pitkeranta,
Sortavala, Priozerska

Lādogas ezers (krievu: Ладожское озеро, senais nosaukums — Нево; somu: Laatokka, karēļu: Luadogu) ir lielākais ezers Eiropā un 15 lielākais pēc platības pasaulē. Saldūdens ezers, atrodas Krievijas teritorijā — Karēlijas Republikā un Ļeņingradas apgabalā.

Ezerā ap 660 salu ar kopējo platību 435 km². Lielākā daļa salu atrodas ezera ziemeļrietumu daļā, tai skaitā slavenā Valaamas sala. Galvenās pietekas ir Sviras upe no Oņegas ezera, Volhovas upe no Ilmeņa ezera, Vuoksi upe no Saima ezera Somijā.

Ezers ir kuģojams, tas sastāda daļu no Volgas—Baltijas kanāla.

Ezerā dzīvo īpaša pogainā roņa (Phoca hispida) pasuga — Lādogas ronis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos ezers bija nozīmīgs ziemeļu—dienvidu virziena ūdensceļš. Staraja Ladogas senpilsētā atradās nozīmīgs seno vikingu atbalsta punkts. Vēlāk ezers un tā apkaime bija strīdus teritorija starp Zviedriju un Novgorodas republiku.

Lielākajā ezera salā — Valaamas salā nenoskaidrotā laikā sāka veidoties Valaamas klosteris. 1611.—1715. gados tas bija pamests, taču 18. gadsimtā tas tika atjaunots. Ziemas kara laikā, 1940. gadā klosteris tika evakuēts uz Somiju. Savu darbību Valaama salā tas atsāka 1989. gadā. Uz citas salas atrodas Koņevecas klosteris un ezera piekrastē — Aleksandra Svirska klosteris. Visi šie klosteri pieder pie Krievijas arhitektūras un mākslas "zelta fonda".

Līdz 1721. gadam daļa no ezera piederēja Zviedrijai, taču pēc Ziemeļu kara tā tika atgriezta Krievijai. 1812.—1940. gados ezers bija uz robežas starp Somiju un Krieviju.

Ļeņingradas blokādes laikā (19411944) Lādogas ezers bija vienīgais ceļš, kas savienoja Ļeņingradu ar pārējo Krieviju. Ziemā bada piemeklētajai pilsētai pārtiku piegādāja ar kravas automašīnām pa ezera ledu; šo maršrutu dēvēja par "Dzīvības ceļu". Pēc Otrā pasaules kara Somija zaudēja teritoriju austrumos un visa ezera piekraste tagad atrodas Krievijas teritorijā. Praktiski visi somi evakuējās uz Somiju, šeit palika dzīvot daļa karēļu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]