Lārisa (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Lārisa
Lārisa, Voyager 2 attēls
Divi «Voyager-2» attēli
Orbitālie parametri
Apocentrs 73 574 km.
Pericentrs 73 427 km.
Ekscentrisms
(izstiepums)
0,001 (ļoti tuva riņķa līnijai)
Orbitālais periods 0,555 dienas
Orbītas slīpums 0.25° (pret ekvatoru)
Fiziskie parametri
Izmēri 216×204×164 km.
Masa ~4.2 18 kg.
Blīvums ~1.2 g/cm3
Brīvās krišanas
paātrinājums
0,0355 м/sek.2
Rotācijas periods
sinhronizēts
(ar vienu pusi vienmēr
pagriezts pret planētu)
Griešanās ass
slīpums
Albedo
(virsmas
atstarošanas koef.)
0.09
Virsmas temperatūra ~51 К (−223°С)
Atmosfēra nav.

Lārisa (grieķu: Λάρισσα) ir piektais tuvākais Neptūna pavadonis. Pavadonis nosaukts Lārisas, sengrieķu mitoloģiskas būtnes, Poseidona (Neptūna) mīļākās vārdā.

Atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lārisas atklāšana tiek piedēvēta Haraldam Reitsemam (Harold J. Reitsema) 1981. gada 24 maijā novērojot zvaigžņu pārklāšanos. Tam tika dots pagaidu nosaukums S/1981 N 1. Starpplanētu zondei „Voyager-2”, pārlidojot Neptūna orbītu 1989. gadā, Lārisa tika vēlreiz atklāta, un tai tika dots jauns nosaukums S/1989 N 2. Tika nosūtīti arī pavadoņa attēli.

Fiziskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lārisa ir neregulāras formas pavadonis (216×204×168 km.), iespējams, ar triecienkrāteriem pārklātu virsmu bez ģeoloģiskās aktivitātes pazīmēm. Attēlos novērojami vairāki 30-50 km. lieli krāteri. Pagaidām par šo pavadoni ir pārāk maz informācijas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]