Lēdmanes pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lēdmanes pagasts
Lēdmanes pagasts LocMap.png
Lēdmanes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Lielvārdes novads
Centrs: Lēdmane
Platība: 78,3 km2
Iedzīvotāji (2010): 1394[1]
Blīvums: 17.8 iedz./km2
Mājaslapa: www.ledmane.lv

Lēdmanes pagasts ir viena no Lielvārdes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Ogres abos krastos. Robežojas ar Lielvārdes lauku teritoriju, Jumpravas pagastu, Skrīveru novadu, Ogres novada Krapes, Madlienas un Lauberes pagastiem un Ķeguma novada Rembates pagastu. Pagasta centrs ir Lēdmanē.

Pagastā dzīvo ap 1400 iedzīvotāju, no kuriem apmēram puse dzīvo Lēdmanē. Vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir latvieši, 10,8% — krievi. 47,9% iedzīvotāju ir vīrieši, 52,1% — sievietes. Caur pagastu tek Ogres upe (22 km garumā). Meži aizņem 26,7% no teritorijas.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Lēdmanes teritorija daudzus gadsimtus veidojusies kā Lielvārdes novada sastāvdaļa. Pirmie arheoloģiskie atradumi ir no agrā dzelzs laikmeta, par ko liecina pagastā sastopamie 2. - 4. gs. kapu kalniņi jeb t.s. skeletkapi.

Lēdmanes apkaime, tāpat kā viss Lielvārdes novads, 11. un 12. gs. atradās stiprā Polockas kņazistes ietekmē. Vietējie iedzīvotāji tai maksāja meslus jeb nodevas. Vēlāk polockiešiem nācās piekāpties arvien pieaugošās vācu agresijas un kolonizācijas priekšā. Kad 1236. gadā izveidojās Livonijas ordenis, Lēdmanes zeme kopā ar daudz plašākām teritorijām nonāca Rīgas arhibīskapa īpašumā. Vēlāk Livonijas kara laikā (1558- 583) novads tika stipri izpostīts, zemi sagrāba poļi no Kokneses stārastijas.

1638. gads vēsturē ir pazīstams kā "Lielā Vidzemes miršana". Šajos gados notika arī liela zemnieku pārvietošanās. Taču ar laiku Lēdmanes apkārtne sāka atdzīvoties. Uz postažas skartās zemes radās Elkšņu jeb Velēnu muiža, kas atradusies dažus kilometrus uz dienvidiem no tagadējās Lēdmanes. Šeit un citās muižās lielākā daļa zemnieku bija atbēguši no Kurzemes hercogistes. 1700. gadā sākās Ziemeļu karš ar Lielo mēri. Lielo iedzīvotāju zaudējumu dēļ Lēdmanes apkaimē ieplūda ļaudis no Polijai pakļautās Latgales un pat no Baltkrievijas.

No 1837. gada Elkšņu muižu pārvaldīja baronu Tranzē dzimta, kurai piederēja plaši muižu īpašumi citās vietās, arī Ķeipenē un Taurupē. Lēdmanes pagasts cieta arī revolūciju un abu pasaules karu gados.

Viena no pirmajām skolām pagastā bijusi Vecbeku māju svētdienas skola, kas darbojās 19. gs. vidū un otrajā pusē. 1873. gadā uzcelta pagasta pamatskola. Sākumā tā bija sešgadīga skola, kuras pirmais pārzinis un skolotājs bijis Mārtiņš Vīksna. Vēlākos gados skola tika paplašināta, līdz Lēdmanē uzbūvēja jauno skolu.

1935. gadā Lēdmanes pagasta platība bija 49,7 km². 1945. gadā izveidota Lēdmanes ciema padome, ko likvidēja 1947. gadā, bet atjaunoja 1949. gadā pēc pagasta likvidācijas. 1951. gadā Lēdmanes ciemam pievienoja daļu Drujasgala ciema, 1963. gadā - daļu Rembates ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[2] 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija pievienots Lielvārdes novadam.

Ievērojamas vietas un objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aviekstes dzirnavu drupas ar aizsprostu. Dzirnavas būvētas 1874. gadā, un tās darbojušās līdz 1950. gadam. Trīsdesmitajos gados te bija E. Konrades Aviekstes ūdensdzirnavas ar vilnas apstrādes iekārtu.
  • Lobes ūdensdzirnavas - 1904. gadā no sarkaniem ķieģeļiem un laukakmeņiem celtās dzirnavas ir arhitektūras piemineklis, tās kā "vecās likteņdziras" apdziedājis E. Rozenštrauhs. Dzirnavas ir tipisks 20. gs. sākuma graudu pārstrādes uzņēmums ar Eīgā, G. Pirvica kompānijā gatavotu sākotnējo iekārtu, un tās ir iekļautas tehnikas pieminekļu sarakstā. Mūsdienās dzirnavas apskatāmas tikai no ārpuses.
  • Lēdmanes muižas apbūve - līdz mūsdienām saglabājusies klēts (19. gs.) un moderes māja (18. gs.). Lielākā daļa muižas ēku nodedzināta 1. pasaules kara laikā.
  • Lēdmanes tautas nams. Celts 1886. gadā netālu no Lobes upes tilta, agrāk tas bijis krogs un iebraucamā vieta.
  • Rožkalnu ozols - stumbra apkārtmērs 6,4 m.
  • Akotu ozols - koks ar stumbra apkārtmēru 7,5 m ir otrs resnākais Ogres rajonā.
  • Zemnieku saimniecība "Lāči" - saimniecība ir specializējusies kazu audzēšanā un kazas piena produktu ražošanā. Iepriekš piesakoties, iespējama saimniecības apskate un kazas piena produkcijas degustācija.
  • Zemnieku saimniecība "Kopas" - iepriekš piesakoties, iespējama ziedu audzētavas siltumnīcu apskate, kur tiek koptas rozes, frēzijas un puķuzirņi.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0