Lībiešu krasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Daiņa Kārkluvalka foto, 1994. gads

Lībiešu krasts (lībiešu: Līvõd Rānda) ir no 1991. gada līdz 2003. gadam Ziemeļkurzemē (piekrastes teritorija no Ovīšiem Baltijas jūras krastā līdz Ģipkai Rīgas jūras līča pusē) pastāvējusi Valsts īpaši aizsargājamā lībiešu kultūrvēsturiskā teritorija un lībiešu kultūras atjaunošanas programma (direktors Edgars Sīlis). Līdz tam šo teritoriju tās atšķirīgā etniskā sastāva dēļ dēvēja par "lībiešu jūrmalu".

Lībiešu krasts

Ideja par Lībiešu krasta izveidi radās XX gs. 90. gadu sākumā, kad Ventspils rajona, Talsu rajona pašvaldība, Lībiešu kultūras savienība pārstāvji kopīgi izstrādāja nolikumu, pēc kura tad arī tika iecelta Lībiešu krasta administrācija, kas atbild par lībiešiem kopumā šajā teritorijā un nodarbojas ar līdzekļu sadali gan kultūras vajadzībām, grāmatu izdošanai, gan ražošanas vajadzībām, gan transporta vajadzībām.[1] Oficiāli Lībiešu krastu atklāja 1991. gada 4. februārī ar LPSR Ministru padomes lēmumu, pēdējā lībiešu apdzīvotajā teritorijā Ziemeļkurzemes piekrastē (aptuveni 50 km garumā gar Irbes jūras šaurumu), lai aizsargātu lībiešu tautības, dabas un kultūras mantojumu un tradicionālo dzīves veidu, kā arī izveidotu bāzi un radītu nepieciešamos apstākļus lībiešu tautības saglabāšanai, pastāvēšanai un attīstībai. Šo ciemu teritorijas pārzināja Kolkas, Dundagas un Tārgales pagastu pašvaldības, bet kultūras norises tika iekļautas valsts programmā.

Programmas īstenošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā šajos ciemos lībieši praktiski vairs nedzīvoja[2], Lībiešu krasta programmas ietvaros pamatvērība tika veltīta lībiešu vēstures, etnogrāfijas, kultūrvēstures un citu nozaru pētniecībai. Tika izdots mēnešraksts “Līvli” un "Lībiešu gadagrāmatas”. Interesentiem Rīgā, Ventspilī un Kolkā tika mācīta lībiešu valoda (to var mācīties arī Latvijas Universitātes moderno valodu fakultātē). “Lībiešu krasts” ar stipendijām atbalstīja lībiešu jauniešus, kas mācās augstskolās, katru gadu vasarās Mazirbē notika lībiešu jauniešu nometne.

Programmas darbības apturēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada augustā revīzija atklāja Lībiešu krastam dotās valsts naudas nelietderīgu izmantošanu, īstenojot programmu Lībiešu krasts - divas trešdaļas no valsts budžeta piešķirto līdzekļu tērētas algās 13 štata vietām.[3] 2003. gada otrajā pusē sākās “Lībiešu krasta” reorganizācija, apturot programmas darbību.

Atsauces un paskaidrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 17. marta sēdes stenogramma.
  2. 2000. gadā jūrā gāja vairs tikai 4 lībiešu zvejnieki, bet lielākā daļa šīs tautas piederīgo dzīvoja pilsētās, prom no šīs piekrastes. Virtuālais muzejs
  3. Dita Arāja, Ilze Grīnuma. Lībiešu krasts atklāj izšķērdību. // Diena. 5. augusts (2003.)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mednis J. Zaļš Balts Zils + CD. - Kolkasrags, 2006.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]