Līdaka
| Parastā līdaka Esox lucius (Linnaeus, 1758) |
||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Līdaka Prāgas zivju izstādē |
||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni. Tā mājo ziemeļu puslodes kontinentos - Eirāzijā un Ziemeļamerikā.[1]
Lai arī līdaka pamatā mājo saldūdens tilpēs, tā ir sastopama arī Baltijas jūrā, kuras ūdens ir viegli sāļš.[2] Līdaka ir Latvijas teritoriālo saldūdeņu viena no visizplatītākajām zivju sugām. Tā ir sastopama daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē. Nelielos, stipri aizaugušos un slēgtos ezeros parasti nav sastopama. Līdaku plašā izplatība izskaidrojama ar to, ka tās gandrīz katrā upē, ezerā vai dīķī atrod sev labvēlīgus dzīves apstākļus- ūdeni ar pietiekamu skābekļa daudzumu, barību, labvēlīgas nārsta vietas un zooplanktonu mazuļu barībai.[3] Līdaka tiek mākslīgi pavairota un palaista ūdenstilpēs jau vismaz kopš 1930. gada.[4] Līdaka ir nozīmīga zivs zivjsaimniecībā un sporta makšķerēšanā visā pasaulē.[5]
Satura rādītājs |
Izskats un īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Līdakai ir torpēdveidīgs, slaids ķermenis, kas ir nedaudz no sāniem saplacināts.[4] Tai ir liela, pīles knābim līdzīga galva[6] un daudz asu zobu. Līdaka var izaug ļoti liela. Kopumā mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Tēviņa datētais maksimālais ķermeņa garums ir bijis 137 cm, svars 28,4 kg, mātītei 150 cm garums, svars 35 kg.[7]
Līdakas mugura ir zaļganmelna, sāni zaļgani pelēcīgi vai brūngani ar dzeltenīgiem plankumiem. Zaļganais tonis virzienā uz pavēderi plūstoši paliek balts.[7] Dziļās upēs, ezeros un dīķos, kuros tumšs, dūņains dibens, līdakas krāsa arī ir tumšāka, upēs un ezeros ar smilšainu dibenu tā ir zeltaina, bet ar zālēm aizaugušos dīķos- zaļganidzeltaina.[3] Raibumotas ir arī līdakas spuras. Reizēm spurām ir sārts tonis. Zaļdzeltenraibais līdakas krāsojums ļauj tai labi noslēpties un kļūt nemanāmai starp ūdensaugiem.[7] Tās acis ir stipri izvirzītas uz āru un nekustīgā stāvoklī ļauj pārskatīt lielu platību.[3]
Uzvedība [izmainīt šo sadaļu]
Līdaka ir vientuļniece un izteikti teritoriāla zivs. Tā mēdz ilgstoši uzturēties vienā rajonā. Mazākās un vidēja lieluma līdakas visbiežāk uzturas seklos ūdeņos starp niedrēm un ūdensaugiem. Lielās līdakas parasti uzturas dziļumā, seklās vietās parādās reti. Tā mēdz slēpties ūdensdzālēs, brīvos niedrāju laukumos, aiz akmeņiem, siekstām un citiem aizsegiem, lai nebūtu pamanāma garām peldošajām zivīm.[3] Līdaka pamatā medī citas zivis, bet tā barojas arī ar vardēm un vēžveidīgajiem. Līdakai ir raksturīgs arī kanibālisms.[8] Līdaka savas fekālijas nekad neatstāj medību teritorijā, jo tās satur brīdinājuma feremonus, kurus sajūtot citas zivis bēg. Līdakai nav raksturīgas garas migrācijas, tomēr daži indivīdi veic zināmu distanci, meklējot teritoriju.[7] Līdakai ir novērota līdz 110 km tāla migrācija. Pārvietošanās ātrums migrācijas laikā ir 3 km diennaktī.[4] Līdaka var sasniegt 33 gadu vecumu, Latvijā vecākais indivīds ir bijis 13 gadu vecs.[4]
Vairošanās [izmainīt šo sadaļu]
Līdakai dzimumgatavība iestājas 1-7 gadu vecumā, kad tā ir sasniegusi 20-60 cm garumu. Mātītes auglība nārsta laikā ir 1000 - 1 000 000 ikru. Līdakas Latvijā nārsto no aprīļa līdz maijam, kad ūdens temperatūra ir 0°-23 °C. Nārsta vietas dziļums no 5 cm līdz l0 m, lai gan galvenokārt tās nārsto samērā seklās vietās. Bieži tiek izmantotas pārplūdušas pļavas. Ja ūdens līmenis pēc nārsta strauji krītas, izveidojas nelabvēlīgi apstākļi ikru attīstībai, kas savukārt nosaka līdaku skaita ievērojamas svārstības. Līdakai raksturīgs vienlaicīgs nārsts 2-3 piegājienos, kas ilgst 5-50 dienas. Parasti ar vienu mātīti nārsto 2-8 tēviņi.[4] Līdakas dzeltenie ikri ir samērā lieli, to diametrs 2,5 - 3 mm.[9] Iznērstie ikri pielīp pie ūdensaugiem un citiem substrātiem tilpnes dibenā, bet pēc dažām stundām līdz 2-3 dienām nobirst uz grunts. Ikru attīstība ilgst 7-30 dienas. Pēc izšķilšanās līdakas kāpuri ir 7,5 - 10 mm gari.[10] Tie 1-15 dienas pavada piestiprinājušies pie augiem.[4]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ IUCN: Esox lucius
- ↑ Assessment of natal origin of pike (Esox lucius) in the Baltic Sea using Sr:Ca in otoliths
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Latvijas zivis
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Esox lucius L.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija, 6. sējums, Rīga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija, 84. lpp.
- ↑ Copes lapa: Līdaka
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 Esox lucius Linnaeus, 1758
- ↑ Milzu līdaka uzkož otru
- ↑ Predation of northern pike (Esox lucius L.) eggs: a possible cause of regionally poor recruitment in the Baltic Sea
- ↑ Morphological Development of the Axial Skeletons of Esox Lucius
