Līdakas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Līdakas
Esox (Linnaeus, 1758)
Maskinonga (Esox masquinongy)
Maskinonga (Esox masquinongy)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Lašu virskārta (Protacanthopterygii)
Kārta Līdakveidīgās (Esociformes)
Dzimta Līdaku dzimta (Esocidae)
Ģints Līdakas (Esox)

Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.[1] Šajā ģintī ir 6 mūsdienās dzīvojošas sugas. Līdaku dzimtas sugas mājo ziemeļu puslodes vēsākajos Ziemeļamerikas un Eirāzijas reģionos, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Sibīriju.[2] Latvijā sastopama 1 līdaku dzimtas zivju suga - līdaka (Esox lucius).[3] Līdakas dzīvo saldūdens tilpēs - upēs un ezeros - kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu tuvumā.[4]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas mazā līdaka (Esox americanus) ir mazākā dzimtas zivju suga
Līdakām muguras spura un anālā spura novietotas viena otrai pretī, attēlā līdaka (Esox lucius)

Līdakas ir vidēji lielas un lielas zivis. Tām ir raksturīgs torpēdveidīgs ķermenis, no sāniem nedaudz saplacināts. Tām ir pīles knābim līdzīga galva ar zobainu muti. Līdakai ir 1 muguras spura, kas novietota tālu uz auzmuguri, gandrīz pie astes. Tai simetriski pretī atrodas paliela anālā spura.[5] Astei - šķelta astes spura, kurai ir 40-50 stari.[2] Zvīņas - mazas, gludas un apaļas. Līdakām ir tipisks krāsojums - pelēkzaļš vai tumši zaļš, ar dažādiem raibumiem un plankumiem, lauztām svītrām un robotiem laukumiem, kas palīdz noslēpties starp ūdensaugiem, gaidot medījumu. Lai arī raibumu stils ir atšķirīgs starp sugām, katras līdakas raksts ir individuāls un unikāls. Dažām sugām spuras ir sārtas vai oranžas, bet kopumā tās ir pelēkzaļas. Acis lielas un dzeltenas.[5]

Garākā dzimtas suga ir maskinonga (Esox masquinongy), kuras ķermeņa garums var sasniegt 183 cm garumu, bet svars 31,8 kg.[6] Toties smagākā ir līdaka (Esox lucius), kuras ķermeņa garums sasniedz 150 cm, bet svars 35 kg.[7] Visas līdakas, kas smagākas par 5 kg, visbiežāk ir mātītes. Dzimtas mazākā suga ir Amerikas mazā līdaka (Esox americanus),[8] kas parasti ir mazāka par 30 cm[9] un sver mazāk par 0,5 kg.[10]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdaka ar nomedītu vardi

Līdakas ir agresīvas plēsoņas un medī jebko, ko tās satiek savā ceļā.[2] Tās medī dienas laikā, jo galvenā maņa ir redze. Līdakas pacietīgi gaida slēpnī līdz parādās piemērots medījums, visbiežāk tās ir nelielas zivtiņas. Līdakas medī arī mazākas savas sugas pārstāves. Bez zivīm tās medī arī ūdens kukaiņus un abiniekus, piemēram, vardes un salamandras, kā arī mazus zīdītājus, piemēram, kurmjus un peles. Arī mazi pīlēni un citi ūdensputnu mazuļi var kļūt par līdaku medījumu. Līdakas ir slavenas arī ar to, ka medī peldošas čūskas. Kopumā līdaka vienmēr ir izsalkusi un gatava medīt.[5]

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdakas nārsto agri pavasarī. Seklā ūdenī ar vienu mātīti kopā nārsto vairāki tēviņi. Apaugļotie ikri ir lipīgi un pieķeras pie ūdensaugiem. Līdakas par ikriem nerūpējas. Ikru inkubācija ilgst 10-12 dienas. Tikko izšķīlušies līdakas kāpuri ar muti, kas atgādina snuķi, pieķeras pie ūdensaugiem. Šādā mazkustīgā veidā tie paliek pieķērušies apmēram 1 nedēļu. Kāpuri barojas ar atlikušo ikru (olas) dzeltenumu līdz ikru "soma" ir iztukšojusies un uzsūkusies. Sasniedzot apmēram 5 cm garumu, mazās līdakas sāk baroties ar ūdens bezmugurkaulniekiem. Līdakas aug ātri un drīz vien tās sāk medīt zivis.[5] Mātītes aug ātrāk, tās izaug lielākas un dzīvo ilgāk nekā tēviņi.[5]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Līdakas