Līvāni

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Līvāni nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Līvāni
—  pilsēta  —
Pārceltuve pār Daugavu
Pārceltuve pār Daugavu
Flag of Līvāni
Karogs
Līvāni
Ģerbonis
Līvāni
Red pog.png
Līvāni
Koordinātas: 56°22′00″N 26°11′00″E / 56.36667°N 26.18333°E / 56.36667; 26.18333Koordinātas: 56°22′00″N 26°11′00″E / 56.36667°N 26.18333°E / 56.36667; 26.18333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Līvānu novads
Pilsētas tiesības kopš 1926. gada
Citi
nosaukumi
vācu: Livenhof
latgaliešu: Leivuons
Platība
 - Kopējā 4,7 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[1]
 - kopā 8 318
 - blīvums 1 769,8/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5316
Mājaslapa: www.livani.lv

Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs. Atrodas Daugavas labajā krastā, cauri pilsētai tek Dubna, kas Līvānos ieplūst Daugavā. Līvāni ir transporta mezgls — cauri pilsētai iet autoceļi A6 un P63, kā arī dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils (stacija Līvāni). Attālums līdz Jēkabpilij — 28 km, līdz Preiļiem — 36 km, līdz Rīgai — 170 km.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līvānu mājas ar armijas radiosakaru torni Latvijas brīvības cīņu laikā ar sašauto Sv. Miķeļa katoļu baznīcu fonā (no Landesvēra virsnieka albuma).
Līvānu pamatskola ap 1930. gadu.

Līdz 13. gadsimta sākumam tagadējo Līvānu teritorija atradās Jersikas ķēniņvalsts sastāvā. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka šeit pie senā vikingu Daugavas ūdensceļa atradies pilskalns ar apmetni, kurā atrasti 10. - 11. gadsimta sudraba monētu un stienīšu depozīti. Uzskata, ka šeit varētu būt bijis Lepenes jeb Lepones pilsnovada centrs.[2] Arī Ernests Brastiņš domāja, ka Lepene atrodusies starp Krustpili un Jersiku. 1255. gada 31. martā Romas pāvests Aleksandrs IV pēc Rīgas arhibīskapa Alberta lūguma apstiprināja viņa īpašumā Letijas teritorijā Lepones pili un Jersikas pilskalnu.[3] Iespējams, ka Livonijas krusta karu laikā ap 1273. gadu Līvānos notika kauja ar lietuviešiem pie Dubnas (Dubenâ).[4] 1289. gadā Dubnas pils pieminēta kā arhibīskapa vasaļa Johana no Bardevišas (Johannes de Bardewisch) īpašums.

1533. gadā Rīgas arhibīskapa vasalis Līvens šeit dibināja miestiņu, no viņa vārda esot cēlies vietas nosaukums (Lievenhof).[5] Tomēr Līvāni dēvēti arī citos līdzīgos vārdos (Limehnen, Libenen, Livenen). Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Līvāni nokļuva Livonijas Pārdaugavas hercogistes, vēlāk Inflantijas vaivadijas sastāvā. Līvānu muiža no 1677. gada piederēja poļu magnātam Leonardam Pocijam, kas 1678. gadā Līvānos uzcēla koka baznīcu, ko 1685. gadā Latgales-Piltenes bīskaps Nikolajs Poplavskis konsekrēja kā Svētā Erceņģeļa Miķeļa baznīcu.

Pēc Latgales pievienošanas Krievijas impērijai (1772) Līvāniem 1824. gadā piešķīra miesta tiesības. Miests strauji attīstījās pēc Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa atklāšanas 1861. gadā. Vienlaicīgi atklāja arī jaunu mūra baznīcu, kuras būvniecību atbalstīja Krustpils pils barons Korfs, kam šaja laikā piederēja arī Līvānu muiža. 1872. gadā barons N. Korfs Līvānos uzcēla celulozes fabriku, bet ap 1887. gadu J. Fogess nodibināja stikla fabriku.

Pirmā pasaules kara laikā Līvāni vairākus gadus atradās frontes līnijas tuvumā, tāpēc artilērijas apšaudēs tika sagrautas daudzas ēkas. Latvijas brīvības cīņu laikā miestu 1918. gada decembrī ieņēma Padomju Latvijas armija, bet 1919. gada 3. oktobrī to atbrīvoja Latvijas Republikas bruņotie spēki (3. Jelgavas kājnieku pulks un Baltijas landesvērs). 1920. gada agrārās reformas rezultātā Līvānu muižu sadalīja 153 vienībās 1533 ha kopplatībā. Daļu muižas centra ēku (Zirgu pasta staciju) piešķīra Latvijas pastam. 1926. gadā Līvāniem piešķīra pilsētas tiesības, 1922. gadā atjaunoja stikla fabriku un ierīkoja lielu kūdras fabriku.

Otrā pasaules kara laikā Līvānus 1941. gada 29. jūnijā ieņēma Vērmahts, bet 1944. gada 1. augustā Sarkanā armija. Pēc kara tie bija Līvānu rajona centrs (1950-1959).

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  2. J. Döring. Der Pilskalns in Schlossberg, mutmaβlich das alte Gercike. - Sb. Kurl., 1878, S. 63—65.
  3. Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. - dokuments nr. 419.
  4. Boļislavs Brežgo. Latgolas inventari un generalmēreišonas zem'u aproksti, 1665.-1784. Daugavpils: Vl. Lōča izd., 1943 . - 81
  5. Latviešu konversācijas vārdnīca. XII sējums. Rīga: Anša Gulbja izdevniecība. 23839. sleja.