Līvi
Vikipēdijas raksts
Līvi (latīņu: Livones; vācu: Liven; senkrievu: либь) ir Baltijas somugru tauta.
Rakstītajos vēstures avotos minēti, sākot ar XI gadsimtu. XIII gadsimta sākumā līvus pakļāva Zobenbrāļu ordenis.
Lībieši jeb līvi Kurzemē un Vidzemē ir dzīvojuši jau kopš 2500. gada pirms mūsu ēras, ieceļodami no ziemeļaustrumiem, bet 20. gadsimtā līvu apdzīvotā teritorija saruka līdz dažus kilometrus platai un 60 kilometrus garai zemes strēlei Ziemeļkurzemes piekrastē. Īpašā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, Ziemeļkurzemes lībieši sevi sauc par jūrmalniekiem (rāndalist) un savu valodu par jūrmalas valodu (rāndakēļ).
[izmainīt šo sadaļu] Lībiešu asimilācija
Latvieši ir lībiešu tuvākie kaimiņi. Dažādu vēsturiski politisku un ekonomisku apstākļu dēļ latvieši pamazām asimilēja lībiešu tautu. 13. gadsimtā lībieši bija 13% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mūsdienās Latvijā dzīvo 176 līvi.[1] Asimilācija notika arī valodiskā ziņā. Lielākajai daļai mūsdienās dzīvojošo lībiešu dzimtā valoda ir latviešu.

