Lūznavas pagasts
| Lūznavas pagasts | |
|---|---|
 |
|
| Novads: | Rēzeknes novads |
| Centrs: | Lūznava |
| Platība: | 74,2 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): | 1105[1] |
| Blīvums: | 14.9 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | luznava.lv |
Lūznavas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidu daļā. Robežojas ziemeļos ar Ozolaines pagastu, austrumos ar Čornajas pagastu, dienvidos ar Mākoņkalna un Maltas pagastiem, rietumos ar Silmalas pagastu. Pagasta centrs atrodas Lūznavā.
Satura rādītājs |
Daba [izmainīt šo sadaļu]
Pagastā atrodas daļa no Latvijas otrā lielākā ezera - Rāznas ezera, ka arī Zosnas ezers, Vertukšnes ezers, Harčenku ezers, Špogu ezers.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Lūznavas (Dlužņevas, Glužņevas) nosaukums kļuva zināms 1870. gados, kad poļu muižnieki Dlužņevski pārdod savus īpašumus ģenerālim Kerbedzam, kurš uzceļ Lūznavas muižu un izveido parku.
1945. gadā Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā izveidoja Špēļu ciema padomi. Špēļu ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. Špēļu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vertukšņas ciemu, 1960. gadā padomju saimniecības «Malta» un sanatorijas «Rāzna» teritorijas pievienoja Maltas strādnieku ciematam, 1965. gadā Špēļu ciemam pieveinoja daļu no Maltas lauku teritorijas, 1971. gadā — daļu likvidētā Bumbišķu ciema un Zosnas ciema padomju saimniecības «Malta» teritoriju. 1989. gadā Špēļu ciemu pārdēvēja par Lūznavas ciemu.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lūznavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāvas Rēzeknes novadā.
Apskates objekti [izmainīt šo sadaļu]
Pagastā ir vairāki apskates objekti. Tie ir:
Iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]
Pagastā apmēram 60% ir latvieši, bet 40% krievi, pārsvarā vecticībnieki.
Apdzīvotās vietas [izmainīt šo sadaļu]
- Grumuži
- Harčenki
- Ismeri
- Kivleņi
- Ļadi
- Lūznava
- Mostovaja
- Pustoška
- Pušbāri
- Rabskova
- Regži
- Rutki
- Skradeļi
- Turčāni
- Veczosna
- Vertukšne (Vertukšņa)
- Višķeri
- Zosna
Reliģija [izmainīt šo sadaļu]
Pagastā atrodas Ismeru vecticībnieku draudzes dievnams, ka arī Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca, kura atrodas Zosnas muižas apbūves teritorijā. Tā tika celta 1800. gadā, bet pārbūvēta 1825. gadā. Baznīcā atrodas slavena altārglezna Madonna ar bērnu un krucifikss, kas ir vēl vecāks, nekā pati baznīca.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
 |
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||
