Labība
Vikipēdijas raksts
Labība jeb graudaugi ir kultūraugi (galvenokārt graudzāles), kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus. Graudaugi aug lielākās platībās un dod vairāk pārtikas enerģijas par citiem pārtikas veidiem pasaulē.[1] Graudaugi ir bagātīgi ar vitamīniem, minerālvielām, ogļhidrātiem, taukiem un proteīnu. Kad tos rafinē, noņemot klijas un dīgļus, atlikusī endosperma satur galvenokārt ogļhidrātus, zaudējot lielu daļu citu barojošo vielu.
Ieguve [izmainīt šo sadaļu]
Labības ieguves apjomi pasaulē pēc 2003. gada datiem:[1]
| Nosukums | Ieguve (miljoni t) |
Piezīmes |
|---|---|---|
| Kukurūza | 792 | Galvenais pārtikas veids cilvēkiem Amerikā, Āfrikā, kā arī barība mājlopiem visā pasaulē |
| Rīsi | 659 | Primārie graudaugi tropu un dažos mērenajos reģionos |
| Kvieši | 606 | Primārie graudaugi mērenajos reģionos. Galvenais pārtikas veids Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā |
| Mieži | 133 | Audzē iesalam un barībai mājlopiem. |
| Sorgo | 63 | Svarīgs pārtikas veids Azijā un Afrikā, barība mājlopiem visā pasaulē |
| Prosa | 34 | Līdzīgu graudaugu grupa. Svarīgs pārtikas veids Azijā un Afrikā. |
| Auzas | 25 | Populāra barība mājlopiem visā pasaulē |
| Rudzi | 15 | Aug vēsā klimatā |
| Tritikāle | 12 | Kviešu un rudzu hibrīds |
| Griķi | 2 | Pseidolabība. Audzē Eirāzijā |
Kukurūza, rīsi un kvieši sastāda 87 % no visas pasaules labības ieguves un 43 % no visām pārtikas kalorijām 2003. gadā, un to apjomi kopš 1060. gada ir būtiski auguši. Savukārt auzu un rudzu apjomi ir kritušies.[1]
 |
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
