Labība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības

Labība jeb graudaugi ir kultūraugi (galvenokārt graudzāles), kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus. Graudaugi aug lielākās platībās un dod vairāk pārtikas enerģijas par citiem pārtikas veidiem pasaulē.[1] Graudaugi ir bagātīgi ar vitamīniem, minerālvielām, ogļhidrātiem, taukiem un proteīnu. Kad tos rafinē, noņemot klijas un dīgļus, atlikusī endosperma satur galvenokārt ogļhidrātus, zaudējot lielu daļu citu barojošo vielu.

Ieguve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labības ieguves apjomi pasaulē pēc 2003. gada datiem:[1]

Nosukums Ieguve
(miljoni t)
Piezīmes
Kukurūza 792 Galvenais pārtikas veids cilvēkiem Amerikā, Āfrikā, kā arī barība mājlopiem visā pasaulē
Rīsi 659 Primārie graudaugi tropu un dažos mērenajos reģionos
Kvieši 606 Primārie graudaugi mērenajos reģionos. Galvenais pārtikas veids Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā
Mieži 133 Audzē iesalam un barībai mājlopiem.
Sorgo 63 Svarīgs pārtikas veids Azijā un Afrikā, barība mājlopiem visā pasaulē
Prosa 34 Līdzīgu graudaugu grupa. Svarīgs pārtikas veids Azijā un Afrikā.
Auzas 25 Populāra barība mājlopiem visā pasaulē
Rudzi 15 Aug vēsā klimatā
Tritikāle 12 Kviešu un rudzu hibrīds
Griķi 2 Pseidolabība. Audzē Eirāzijā

Kukurūza, rīsi un kvieši sastāda 87 % no visas pasaules labības ieguves un 43 % no visām pārtikas kalorijām 2003. gadā, un to apjomi kopš 1060. gada ir būtiski auguši. Savukārt auzu un rudzu apjomi ir kritušies.[1]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 ProdSTAT. FAOSTAT. Atjaunināts: 2006-12-26.