Ladonija

Ladonia Ladonija
Karogs
Devīze: Omnia vincit amor
Himna: Ladonia for thee I fling
Ladonija zaļā krāsā
Galvaspilsēta		Nimis
Valsts valodas		latīņu valoda; zviedru valoda; angļu valoda
Etniskās grupas		zviedri - 39,2%; amerikāņi - 7,5%; latvieši - 0,3% un citas grupas - 53%
Valdība		konstitucionāla monarhija
Neatkarība		1996.gada 2.jūnijā no Zviedrijas
Platība
-	Kopā	1 km²
-	Ūdens (%)	1,5
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2008. g.	14 229 (223.)
-	Blīvums	2/km²
Valūta		Ortugs (Örtug))
Laika josla		(UTC+1)

Ladonija (lat. - Ladonia; zvied. - Ladonien) — virtuāla valsts (pēc citas klasifikācijas - mikronācija), kas pasludināja savu neatkarību 1996. gada 2. jūnijā. Atrodas Zviedrijas dienvidos, dabas rezervāta „Kullaberg” teritorijā. Neviena no valstīm nav Ladoniju oficiāli atzinusi. Turklāt Ladonia dibinātājs mākslinieks Lars Vilks tiesājas ar Zviedrijas varas iestādēm, jo skulptūras dabas rezervātā tika izvietotas bez atļaujas.

Iedzīvotāji

Pastāvīgu iedzīvotāju Ladonijā nav. Galveno pilsētu—torņu Nimis un Arks (Arx) apmeklējumi ir par maksu. Virtuālajā valstī ir četras pilsoņu sociālās grupas: augstdzimušie, vienkāršie pilsoņi, goda pilsoņi un svētie.

Valdība

Ladonijai ir sava valdība, kuru veido Ministru kabinets. Ministru skaits nemitīgi pieaug. Pati valsts ir sadalīta sešās grāfistēs, kuras pārvalda Grāfistu padome. Valsts dibinātājs Lars Vilks ir Valsts sekretārs.

Ģeogrāfija

Valsts teritorija ir apmēram vienu kvadrātkilometru liela, tās forma atgādina trīsstūri. Lielākā daļa tūristu ierodas no dienvidiem šķērsojot robežkontroli. No ziemeļu puses Ladonija robežojas ar Dāņu šaurumu — Kattegat. Pie pilsētas—torņa Nimis ved autoceļš Nr.1. cauri aizai Stup. Nimusa rādiuss ir apmēram 200 metri, augstākais punkts ir 15 virs jūras līmeņa. Šajā koka konstrukcijā ir iespējams ieiet iekšā un pastaigāties.

Pirms Nimis, tuvāk jūrai ir izvietots Vēju tornis — Votan (Wotan). Zem augstā Vēju torņa ir jābūt Ladonijas Nacionālajai bibliotēkai. Autoceļš Nr.2. ved uz akmeņainu līdzenumu Drommen un tālāk uz austrumu robežu, uz parku un robežpunktu Rolf. Šajās vietās traģiski gāja bojā zviedru filozofs Ralfs Gottfriss.

Hronoloģija

XX gadsimts

• 1980 31.jūlijā Lars Vilks sāk būvēt skilptūru dabas rezervātā Kullaberg, Zviedrijas Skones lēņa (Skåne län) ziemeļ-rietumos. Dažas dienas vēlāk skulptūra tiek nosaukta par „Nimis”.

Nimis

• 1982 „Nimis” tiek „atklāts”, tas tiek darīts zināms varas iestādēm. Tādā veidā sākās virkne neparedzētu notikumu, kas galu galā noveda līdz tiesas procesiem, kas turpinās arī mūsdienās.

• 1983 Apgabaltiesa pasludina Larsu Vilku par noziedznieku.

• 1984 Džozefs Beviss nopērk no Larsa Vilka skulptūru Nimis par 1500 ASV dolāriem. Apelācijas tiesa attaisno L.Vilku.

• 1985 Vandāļi aizdedzina Nimis — nodeg 2/3 no skulptūras.

• 1986 Apelācijas tiesā Lars Vilks tiek apsūdzēts „apzinātā piekļūšanas ierobežošanā”, tiek piespriests sods četrdesmitkārtīgā minimālā apjomā, ko sastāda 25 zviedru kronas. Žans Klods un Kristo pēc Džozefa Bevisa nāves nopērk Nimis.

• 1991 L.Vilks sāk veidot jaunu dzelzsbetona skulptūru — „akmens grāmata” Arks (Arx). Drīz vien tas kļūst zinām policijai. Arks tiek pabeigta 1998. gadā.

Arx

• 1992 Policija apskata Arx.

• 1994 Helsingborgas apgabaltiesa piespriež Larsam Vilkam sodu — 10’000 zviedru kronas, par nelikumīgu skulptūras Arx izgatavošanu.

• 1995 Apelācijas tiesa un Augstākā tiesa Arx lietas izskatīšanu pāradresē atpakaļ Apgabaltiesai.

• 1996 2.jūnijā Ladonija tiek pasludināta par neatkarīgu valsti. Pamats — Zviedrijas valsts iestādes nepārvalda šo teritoriju pilnā apmērā. Tādēļ nevar notikt tiesvedība, jo teritorija atrodas ārpus Zviedrijas jurisdikcijas.

• 1997 Vispārējās vēlēšanās tiek ievēlēta Viņas Augstība Ladonijas Karaliene Ivonne I Jarl un Ladonijas Prezidents brazīlietis Fernandos Rodriges. Turklāt Ladonija iegādājas koloniju Telemark Norvēģijā. Tā tika atklāta 17.maijā (Norvēģijas valsts svētki), svinīgā ceremonijā. Uzbūvēta vēstniecība Falkenbergā (Falkenberg). Šeit notika arī pirmā oficiālā valsts pieņemšana.

• 1998 Skones lēņa administrācija jau otro reizi ierosina tiesvedību un pieprasa, lai skulptūras Nimis un Arx tiktu demontētas. Savukārt kaimiņpilsētas Hoganes (Höganäs) Tūrisma asociācija protestēja pret Skones lēņa lēmumu novākt skulptūras, jo šīs skulptūras kļuva pazīstamas un veicināja tūristu pieplūdumu provincē. Savukārt lēņa administrācija nolēma, ka skulptūras ir nekavējoties jādemontē. Apgabaltiesa šo lēmumu atceļ. Turklāt Dānijas Kultūras ministrs Elizabets Gerner-Nilsens (Elsebeth Gerner-Nielsen) sava apmeklējuma laikā „uz robežas” samaksā iebraukšanas maksu, savā veidā atzīstot Ladoniju kā ārpus Zviedrijas jurisdikcijas esošu.

• 1999 Tiek izveidota akmens konstrukcija Omfalos, kas izgatavota no dzelzsbetona un ir 1,6m augsta. Uz jautājumu: „Kas ir Omfalos?” L.Vilks atbild, ka tas ir „Gyllenstiernska Krapperup Foundation” fonda īpašums. Turklāt Lars apgalvo, ka nav šis konstrukcijas autor un vienkārši šādi ir nosaucis akmeņu krāvumu. Aprīlī izpildvara rekomendē to nojaukt. Lars pārsūdz šo lēmumu Apgabaltiesā. Augustā L.Vilks tiek izsaukts uz pratināšanu policijā. Policijas izmeklēšana ir uz laiku apturēta, jo nav atrasti nekādi pierādījumi. 27.augustā Apgabaltiesas pārstāvji apmeklē Ladoniju. Larsa advokāts Magnuss Holms brīdina, ka viņš var savu dzīvi beigt cietumā.

Fonds pieprasa 100 000 kronu, lai apmaksātu visus juridiskos izdevumus un pieprasa kompensāciju par visām detaļām, kas ir mākslas darbs un kuras tika demontētas. Lars Vilks tiek attaisnots visos apsūdzības punktos, izņemot par Omfalos skulptūru tiek turpināta tiesvedība. Apgabaltiesas tiesnesis norāda, ka tieši Vilks ir Omfalos izgatavotājs. Fonta protests pret Apgabaltiesas lēmumu dod laiku, lai vērstos Augstākajā tiesā.

• 2000 Augustā Apelācijas tiesa apmeklē Ladoniju. Apelācijas tiesa savu lēmumu pauž septembrī, atstājot spēkā Apgabaltiesas lēmumu: Lars Vilks nav Nimis un Arx īpašnieks, tādēļ lēmums par piespiedu nojaukšanu nav vēršam pret Larsu. Rīkojums nojaukt Omfalos ātri vien tika izpildīts. Skones lēņa administrācija izslēdza Ladonijas apgabalu no rezervāta teritorijas. Sekojoši skulptūras ir ārpus likuma jurisdikcijas, kas apstiprina to, ka Zviedrijas likumi nav saistoši Ladonijai. Fonds oktobrī vēršas Augstākajā tiesā.

Pilsoņi

• 2007.gada 20.decembrī Ladonijā bija 13 607 pilsoņi. Apmēram 5000 no tiem bija zviedri, pārējās lielākās grupas ir parādītas tabulā:

Nr.	Valsts	Skaits	Nr.	Valsts	Skaits	Nr.	Valsts	Skaits	Nr.	Valsts	Skaits
1	ASV	1023	11	Krievija	282	21	Nīderlande	132	31	Grieķija	73
2	Ungārija	757	12	Pakistāna	276	22	Argentīna	127	32	Kolumbija	74
3	Anglija	538	13	Francija	239	23	Bulgārija	96	33	Dienvidslāvija	57
4	Spānija	428	14	Kanāda	223	24	Rumānija	96	34	Ukraina	49
5	Dānija	393	15	Indija	175	25	Izraēla	91	35	Horvātija	48
6	Meksika	370	16	Beļģija	165	26	Austrālija	85	36	Dienvidāfrika	44
7	Brazīlija	360	17	Itālija	171	27	Nigērija	84	37	Šveice	43
8	Portugāle	336	18	Dienvidkoreja	158	28	Somija	80	38	Īrija	41
9	Norvēģija	302	19	Turcija	156	29	Ķīna	79	39	Irāna	38
10	Vācija	289	20	Polija	148	30	Peru	78	40	Latvija	37

• 2008. gadā Ladonijā ir pāri par 14 000 iedzīvotāju.

Nimis no līča puses