Laikraksta Le Monde 100 gadsimta grāmatas

Vikipēdijas lapa

Laikraksta Le Monde 100 gadsimta grāmatas ir pēc Francijas mazumtirgotāja Fnac un Parīzes laikraksta Le Monde 1999. gada pavasarī rīkotās aptaujas veidots 20. gadsimta simts labāko grāmatu saraksts.

Pēc sākotnējā 200 grāmatu saraksta, ko sastādīja grāmatu veikali un žurnālisti, 17 000 franču lasītāji atbildēja uz jautājumu "Kuras grāmatas ir palikušas jūsu atmiņā?" (Quels livres sont restés dans votre mémoire?).[1]

No 100 labāko grāmatu sarakstā iekļuvušo darbu autoriem 16 ir Nobela prēmijas laureāti literatūrā. Darbu sarakstā ir gan romāni, dzeja un lugas, gan arī komiksi.

Franču rakstnieks un literatūras kritiķis Frederiks Beigbeders, analizējot izveidoto 100 grāmatu sarakstu, norādījis uz jūtamo franču ietekmi — puse no pirmā piecdesmitnieka (un 44% no visa saraksta) ir franču (vai ar Franciju saistītu) rakstnieku darbi.

100 gadsimta grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Nosaukums Autors Gads Valoda
1 "Svešinieks" Albērs Kamī 1942 franču
2 "Zudušo laiku meklējot" Marsels Prusts 1913—1927 franču
3 "Process" Francs Kafka 1925 vācu
4 "Mazais princis" Antuāns de Sent-Ekziperī 1943 franču
5 "Cilvēkam lemtais" Andrē Malro 1933 franču
6 "Ceļojums uz nakts beigām" Luī Ferdinands Selīns 1932 franču
7 "Dusmu augļi" Džons Stainbeks 1939 angļu
8 "Kam skanēs zvans" Ernests Hemingvejs 1940 angļu
9 "Lielais Molns" Alēns Furnjē 1913 franču
10 "Dienu putas" Boriss Viāns 1947 franču
11 "Otrais dzimums" Simona de Bovuāra 1949 franču
12 "Gaidot Godo" Semjuels Bekets 1952 franču
13 "Esamība un nekas" Žans Pols Sartrs 1943 franču
14 "Rozes vārds" Umberto Eko 1980 itāļu
15 "GULAGa arhipelāgs" Aleksandrs Solžeņicins 1973 krievu
16 Paroles Žaks Prevērs 1946 franču
17 "Spirti Gijoms Apolinērs 1913 franču
18 "Zilais lotoss" Žoržs Remī (Eržē) 1936 franču
19 "Annas Frankas dienasgrāmata" Anna Franka 1947 holandiešu
20 "Skumjie tropi" Klods Levī-Stross 1955 franču
21 "Brīnišķīgā jaunā pasaule" Oldess Hakslijs 1932 angļu
22 "1984" Džordžs Orvels 1949 angļu
23 "Asterikss no Gallijas" Renē Gosīni un Alberts Uderzo 1959 franču
24 "Plikpaurainā dziedātāja" Eižens Jonesko 1952 franču
25 "Trīs apcerējumi par seksuālo teoriju" Zigmunds Freids 1905 vācu
26 The Abyss Margerita Jursenāra 1968 franču
27 "Lolita" Vladimirs Nabokovs 1955 angļu
28 "Uliss" Džeimss Džoiss 1922 angļu
29 "Tatāru tuksnesis" Dino Budzati 1940 itāļu
30 "Naudas viltotāji" Andrē Žids 1925 franču
31 The Horseman on the Roof Žans Žiono 1951 franču
32 "Saimnieka mīļākā" Albērs Koens 1968 franču
33 "Simts vientulības gadu" Gabriels Garsija Markess 1967 spāņu
34 "Troksnis un niknums" Viljams Folkners 1929 angļu
35 "Terēze Dekeirū" Fransuā Moriaks 1927 franču
36 "Zazī un metro" Reimons Keno 1959 franču
37 Verwirrung der Gefühle Stefans Cveigs 1927 vācu
38 "Vējiem līdzi" Mārgarita Mičela 1936 angļu
39 "Lēdijas Čaterlejas mīļākais" D. H. Lorenss 1928 angļu
40 "Burvju kalns" Tomass Manns 1924 vācu
41 "Esiet sveicinātas, skumjas" Fransuāza Sagāna 1954 franču
42 "Kad jūra klusē" Verkors 1942 franču
43 "Dzīve. Lietošanas pamācība" Žoržs Pereks 1978 franču
44 "Bāskervillu suns" Arturs Konans Doils 1901—1902 angļu
45 Under the Sun of Satan Žoržs Bernanoss 1926 franču
46 "Lielais Getsbijs" Frēnsiss Skots Ficdžeralds 1925 angļu
47 "Joks" Milans Kundera 1967 čehu
48 "Nicinājums" Alberto Morāvija 1954 itāļu
49 "Rodžera Ekroida slepkavība" Agata Kristi 1926 angļu
50 "Nadja" Andrē Bretons 1928 franču
51 Aurélien Luijs Aragons 1944 franču
52 "Atlasa tupelīte" Pols Klodēls 1929 franču
53 "Seši tēli meklē autoru" Luidži Pirandello 1921 itāļu
54 The Resistible Rise of Arturo Ui Bertolts Brehts 1959 vācu
55 Vendredi ou les Limbes du Pacifique Mišels Turnjē 1967 franču
56 "Pasauļu karš" Herberts Velss 1898 angļu
57 If This Is a Man Primo Levi 1947 itāļu
58 "Gredzenu pavēlnieks" Dž. R. R. Tolkīns 1954—1955 angļu
59 Les Vrilles de la vigne Kolete 1908 franču
60 Capitale de la douleur Pols Eliārs 1926 franču
61 "Mārtins Īdens" Džeks Londons 1909 angļu
62 The Ballad of the Salty Sea Hugo Prats 1967 itāļu
63 "Rakstība nulles līmenī" Rolāns Barts 1953 franču
64 "Katarīnas Blūmas zaudētais gods" Heinrihs Bells 1974 vācu
65 "Sirtas piekraste" Žiljēns Graks 1951 franču
66 The Order of Things Mišels Fuko 1966 franču
67 "Ceļā" Džeks Keruaks 1957 angļu
68 "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" Selma Lāgerlēva 1906—1907 zviedru
69 "Sava istaba" Virdžīnija Vulfa 1929 angļu
70 "Marsiešu hronikas" Rejs Bredberijs 1950 angļu
71 "Lol V. Štainas sajūsma" Margerita Dirasa 1964 franču
72 "Pratināšana" Žans Marī Gistavs Leklēzio 1963 franču
73 Tropismes Natalija Sarote 1939 franču
74 "Dienasgrāmata" Žils Renārs 1925 franču
75 "Lords Džims" Džozefs Konrads 1900 angļu
76 Écrits Žaks Lakāns 1966 franču
77 Le Théâtre et son double Antonīns Arto 1938 franču
78 Manhattan Transfer Džons Dospasoss 1925 angļu
79 "Izdomājumi" Horhe Luiss Borhess 1944 spāņu
80 Moravagine Blēzs Sandrārs 1926 franču
81 "Mirušo armijas ģenerālis" Ismails Kadare 1963 albāņu
82 "Sofijas izvēle" Viljams Stairons 1979 angļu
83 "Čigānu romances" Federiko Garsija Lorka 1928 spāņu
84 "Pēteris Latvietis" Žoržs Simenons 1931 franču
85 Notre-Dame-des-Fleurs Žans Ženē 1944 franču
86 The Man Without Qualities Roberts Mūzils 1930—1932 vācu
87 Fureur et mystère Renē Šārs 1948 franču
88 "Uz kraujas rudzu laukā" Dž. D. Selindžers 1951 angļu
89 "Mis Blendiša orhidejas nesaņems" Džeimss Hedlijs Čeizs 1939 angļu
90 "Bleiks un Mortimers" Edgars P. Žakobs 1950 franču
91 "Maltes Laurida Briges piezīmes" Rainers Marija Rilke 1910 vācu
92 La Modification Mišels Butors 1957 franču
93 "Totalitārisma izcelsme" Hanna Ārente 1951 angļu
94 "Meistars un Margarita" Mihails Bulgakovs 1967 krievu
95 The Rosy Crucifixion Henrijs Millers 1949—1960 angļu
96 "Lielais miegs" Reimonds Čandlers 1939 angļu
97 Amers Sen-Džons Pērss 1957 franču
98 Gaston Andrē Frankvēns 1957 franču
99 Under the Volcano Malkolms Laurijs 1947 angļu
100 "Pusnakts bērni" Salmans Rušdi 1981 angļu

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Écrivains et choix sentimentaux Arhivēts 2012. gada 27. maijā, at Archive.is, Josyane Savigneau, Le Monde, 15 October 1999.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]