Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis

Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību. Laiks ir bijis gan reliģijas, gan filozofijas, gan zinātnes galvenais temats, bet pat visizcilākie dažādu nozaru zinātnieki vēl nav vienojušies par to, kāda tad īsti ir laika definīcija. Laiks pēc būtības ir ātrums, ar kādu notiek izmaiņas. Laiku uzskata par ceturto dimensiju (blakus trim telpas dimensijām), un parasti to iedala pagātnē, tagadnē un nākotnē. SI laika pamatvienība ir sekunde (s).

Pastāv arī ģeoloģiskais laiks (ģeoloģiskās ēras, kas tiek mērītas miljonos gadu), gramatiskie laiki utt. Par "laiku" sarunvalodā mēdz dēvēt arī laikapstākļus.

Laiks fizikā

Klasiskajā fizikā laiks ir mainīgs lielums, kas (blakus telpai) nepieciešams, lai precīzi nodefinētu priekšmeta vai kustības pozīciju. Šis pieņēmums ir saskaņā ar Kanta filozofiskajām idejām, kurās laiks un telpa tiek uzskatīti par nepieciešamiem jebkurai cilvēka pieredzes uztveršanai. Relativitātes teorijā laiks ir atkarīgs no novērotāja, un dažādiem novērotājiem notikumi "A" un "B" var norisināties vienlaicīgi, A pirms B vai B pirms A atkarībā no novērotāja. Tikai tad, ja divus notikumus saista cēloņsakarība, visi novērotāji vienu notikumu redz kā "cēloni" un otru kā "sekas". Arī procesa ilgums atkarīgs no novērotāja (skatīt Dvīņu paradokss). Relativitātes teorijā laiks ir no telpas neatdalāma dimensija, tāpēc šīs teorijas ietvaros jāstrādā ar jēdzienu "laiktelpa".

Laika mērvienības

Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI sistēmas) laika pamatmērvienība ir sekunde.

• mikrosekunde = 0,000001 sekunde
• milisekunde = 0,001 sekunde
• sekunde
• minūte = 60 sekundes
• stunda = 60 minūtes = 3600 sekundes
• diena = 24 stundas = 1440 minūtes = 86400 sekundes
• nedēļa = 7 dienas = 168 stundas
• mēnesis = 30 vai 31 diena (februārī 28 dienas)
• gada ceturksnis = 3 mēneši
• gads = 4 ceturkšņi = 12 mēneši = 365,2425 dienas
• dekāde = 10 gadi
• gadsimts = 100 gadi
• tūkstošgade = 1000 gadi

Laika joslas

Par pasaules laiku uzskata Griničas laiku, kas ir laika josla, kuru veido 0° meridiāna ±7,5° no šīs meridiānas. Pavisam ir 24 laika joslas, kas viena no otras blakus esošajām atšķiras par vienu stundu, bet kopējais laika nobīžu skaits ir 51, no kurām mūsdienās izmanto tikai 42. Pārējās 9 laika nobīdes mūsdienās vairs netiek izmantotas.

Brīdis

Brīdis (dažreiz arī moments) ir ļoti īss laika sprīdis. Dažreiz to pat definē kā nulle sekundes garu, kaut gan labāk ir apgalvot, ka tā ir daļa no sekundes.

Brīdis ebreju kalendārā ir arī mērvienība. Viņi šo mērvienību sauc par regu.