Laimas slimība

Vikipēdijas lapa

Laimas slimība,[1] arī Laimas borelioze vai ērču borelioze, ir infekcijas slimība, kuru ierosina borēlijas baktērija.[2] Laimas slimība pirmo reizi aprakstīta ASV Konektikutas štata Laimas pilsētā (Lyme), no kā cēlies tās nosaukums.

Klīniskā aina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visbiežākā infekcijas pazīme ir apsārtuma apgabala paplašināšanās, kas nedēļu pēc piesūkšanās sākas vietā, kur piesūkusies ērce. Izsitumi parasti ne niez, ne sāp. Aptuveni 25% cilvēku izsitumi nerodas. Cilvēkam var arī būt nogurums, drudzis un galvassāpes. Ja slimība netiek ārstēta, var parādīties sāpes locītavās, stipras galvassāpes ar kakla stīvumu, sirdsklauves un citi simptomi. Pēc vairākiem mēnešiem un gadiem var atkārtoti parādīties sāpes locītavās un pietūkums.[3]

Patoģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laimas slimību uz cilvēkiem ar kodienu pārnes Ixodes ģints inficētās ērces.[4] Parasti baktērija var izplatīties vienīgi pēc 36—48 stundu ilga piesūkšanās perioda.[5] Ziemeļamerikā Laimas slimību izraisa Borrelia burgdorferi sensu stricto baktērija, Eiropā un Āzijā — arī Borrelia afzelii un Borrelia garinii.[2] Slimība netiek pārnēsāta no cilvēka uz cilvēku, ar citu dzīvnieku vai ēdiena palīdzību.[5] Slimības diagnoze balstās uz simptomiem, ērču iedarbības vēstures, dažkārt arī tiek testētas antivielas asinīs.[6][7] Asins analīzes bieži vien ir negatīvas slimības sākumstadijās.[2]

Profilakse un ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izvairīties no ērču kodumiem var, valkājot garas bikses un izmantojot dietiltoluamīdu.[2] Ērces var noņemt ar pincetes palīdzību.[8] Ja noņemtā ērce bijusi pilna ar asinīm, infekcijas attīstības novēršanai var tikt izmantota doksiciklīna viena deva, tomēr to parasti neiesaka, jo infekcijas attīstība notiek reti. Infekcijas attīstības gadījumā var izmantot dažādas antibiotikas (piemēram, doksiciklīnu, amoksicilīnu vai cefuroksīmu). Ārstēšana parasti ilgst divas—trīs nedēļas. Dažkārt no ārstēšanas var rasties drudzis un muskuļu un locītavu sāpes, kas ilgst vienu—divas dienas.[2]

Epidemioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu puslodē šī ir biežākā slimība, ko izplata ērces.[9] Tiek uzskatīts, ka Eiropā ik gadu ar to saslimst 65 tūkstoši cilvēku, ASV — 300 tūkstoši,[2][10] 2009. gadā Latvijā tika reģistrēti ap 700 saslimšanas gadījumu.[11] Infekcija visbiežāk notiek pavasarī vai vasaras sākumā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz diagnosticēta 1975. gadā Laimā, Konektikutas štatā, ASV.[12] Borēlijas baktērijas pirmoreiz aprakstīja Villijs Burgdorfers 1981. gadā.[13]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Laimas vai Laima slimība? Beidzot uzzini, kā ir pareizi!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 12. septembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Shapiro, ED (1 May 2014). "Clinical practice. Lyme disease.". The New England journal of medicine 370 (18): 1724–31. doi:10.1056/NEJMcp1314325. PMID 24785207.
  3. «Signs and Symptoms of Lyme Disease». cdc.gov. 2013. gada 11. janvāris. Skatīts: 2015. gada 2. marts.
  4. Johnson RC. «Borrelia». In Baron S. Baron's Medical Microbiology (4th izd.). Univ of Texas Medical Branch, 1996. ISBN 0-9631172-1-1. PMID 21413339.
  5. 5,0 5,1 «Lyme disease transmission». cdc.gov. 2013. gada 11. janvāris. Skatīts: 2015. gada 2. marts.
  6. «Lyme Disease Diagnosis and Testing». cdc.gov. 2013. gada 10. janvāris. Skatīts: 2015. gada 2. marts.
  7. «Two-step Laboratory Testing Process». cdc.gov. 2011. gada 15. novembris. Skatīts: 2015. gada 2. marts.
  8. «Tick Removal». cdc.gov. 2014. gada 23. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 2. marts.
  9. Regional Disease Vector Ecology Profile: Central Europe. DIANE Publishing. April 2001. 136. lpp. ISBN 9781428911437.
  10. Stephen Berger. Lyme disease: Global Status 2014 Edition. GIDEON Informatics Inc, 2014. 7. lpp. ISBN 9781498803434.
  11. Kas ir Laimas slimība?
  12. Carolyn Williams. Infectious disease epidemiology : theory and practice (2nd izd.). Sudbury, Mass. : Jones and Bartlett Publishers, 2007. 447. lpp. ISBN 9780763728793.
  13. «Willy Burgdorfer - obituary». Daily Telegraph. 2014. gada 1. decembris. Skatīts: 2014. gada 1. decembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]