Lajošs Portišs

Vikipēdijas lapa
Lajošs Portišs
Portisch Lajos
Lajošs Portišs 1968. gadā
Lajošs Portišs 1968. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1937. gada 4. aprīlī (87 gadi)
Valsts karogs: Ungārija Zalaegersega, Ungārija
Pilsonība Karogs: Ungārija Ungārija
Nodarbošanās šahists

Lajošs Portišs (ungāru: Portisch Lajos; dzimis 1937. gada 4. aprīlī, Zalaegersegā) ir Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1961).

Šahista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu iemācījies spēlēt 12 gadu vecumā. 1955. gadā Pasaules junioru čempionātā Antverpenē ieņēmis 4. vietu. 1958. gadā kļuvis par FIDE starptautisko meistaru (IM). No 1958. līdz 1981. gadam deviņas reizes ir kļuvis par Ungārijas šaha čempionu. 1961. gadā izpildījis FIDE starptautiskā lielmeistara normu (GM). Daudzu starptautisko turnīru uzvarētājs un ilggadējais Ungārijas šahistu līderis. Par savu klasisko šaha spēles stilu Portišs ir ieguvis iesauku «ungāru Botviņņiks».

1962. gadā pirmo reizi piedalījies Pasaules šaha čempiona izcīņas cikla starpzonu turnīrā Stokholmā, kurā dalījis 9.-10. vietu.[1] 1964. gada starpzonu turnīrā Amsterdamā pirmo reizi kvalificējies pretendentu mačiem, uzvarot papildmačā Semjuelu Reševski.[2] 1965. gadā pretendentu maču ceturtdaļfinālā zaudējis Mihailam Tālam ar 2½:5½.[3] Arī nākamajā starpzonu turnīrā 1967. gadā Susā (Tunisija) kvalificējies pretendentu mačiem, ieņemot 5. vietu.[4] 1968. gadā pretendentu maču ceturtdaļfinālā zaudējis Bentam Larsenam ar 4½:5½.[5] 1970. gadā starpzonu turnīrā Palma de Maļorkā (Spānija) dalījis 7.-8. vietu ar Vasiliju Smislovu un nav iekļuvis pretendentu mačos.[6] 1973. gada starpzonu turnīrā Petropolisā (Brazīlija) Portišs dalīja 2.-4. vietu ar diviem padomju lielmeistariem Ļevu Polugajevski un Jefimu Helleru, bet uzvarējis papildturnīrā par vietu pretendentu mačos ar 5,5 punktiem no 8 iespējamajiem.[7] 1974. gadā pretendentu maču ceturtdaļfinālā zaudējis Tigranam Petrosjanam ar 1:3 (neizšķirti netika ņemti vērā).[8] 1976. gada starpzonu turnīrā Bīlē (Šveice) dalījis 2.-4. vietu ar Petrosjanu un Tālu, bet spējis būt otrais papildturnīrā un iekļūt pretendentu mačos.[9] 1977. gadā pretendentu maču ceturtdaļfinālā Roterdamā uzvarējis Larsenu ar 6½:3½, bet pusfinālā Ženēvā piekāpies Borisam Spaskim ar 6½:8½.[10] 1979. gadā dalījis 1.-3. vietu starpzonu turnīrā Riodežaneiro, kas ļāva atkal piedalīties pretendentu mačos.[11] 1980. gadā pretendentu maču ceturtdaļfinālā Mehiko nospēlējis neizšķirti ar Spaski - 7:7, bet atzīts par mača uzvarētāju, jo uzvarējis vairāk partiju ar melnajām figūrām. Pusfinālā piekāpies Robertam Hībneram ar 4½:6½.[12] 1982. gada starpzonu turnīrā Tolukā (Meksika) dalījis 1.-2. vietu,[13] bet 1983. gadā zaudējis ceturtdaļfināla maču pret Viktoru Korčnoju ar 3:6.[14] 1985. gada starpzonu turnīrā Tunisijā iekļuvis pretendentu turnīrā,[15] kurā dalījis 10.-12. vietu.[16] 1987. gadā Sirakas (Ungārija) starpzonu turnīrā dalījis 3.-4. vietu un, uzvarot papildmaču, iekļuvis pretendentu mačos.[17] 1988. gadā pretendentu maču pirmajā kārtā uzvarējis Rafaelu Vaganjanu ar 3½:2½, bet 1989. gadā nākamajā kārtā zaudējis Janam Timmanam ar 2½:3½.[18] Piedalījies arī divos nākamajos starpzonu turnīros - Manilā 1990. gadā[19] un Bīlē 1993. gadā,[20] taču panākumus vairs nav guvis.

1978. gadā bijis Ungārijas izlases līderis Pasaules šaha olimpiādē Buenosairesā, kur tai pirmo un vienīgo reizi izdevās pārtraukt PSRS šahistu dominanci šaha olimpiādēs.[21] Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 20 reizes (1956-1974, 1978-1988, 1992-1996, 2000) un bez zelta (1978) komandas sastāvā izcīnījis 3 sudraba (1970, 1972, 1980) un 2 bronzas medaļas (1956, 1966), kā arī 2 individuālās sudraba (1988, 1994) un 3 bronzas medaļas (1964, 1988, 1994). Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 8 reizes (1961-1983, 1992) un komandas sastāvā izcīnījis 3 sudraba (1970, 1977, 1980) un 4 bronzas medaļas (1961, 1965, 1973, 1983), kā arī 2 individuālās zelta (1961, 1983), 2 sudraba (1965, 1977) un 3 bronzas medaļas (1970, 1973, 1980). Vienīgo reizi 1985. gadā piedaloties Pasaules komandu šaha čempionātā izcīnījis sudrabu komandas sastāvā. Pasaules studentu komandu šaha čempionātos piedalījies 4 reizes (1956-1959) un komandas sastāvā izcīnījis sudraba (1956) un bronzas (1959) medaļas, kā arī individuālo zelta medaļu (1959).

Arī Portiša jaunākais brālis Ferencs (dzimis 1939. gadā) ir starptautiskais meistars šahā (IM, 1975) un ir izcīnījis bronzas medaļu Ungārijas šaha čempionātā 1977. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1962 Stockholm Interzonal Tournament
  2. ↑ «1964 Amsterdam Interzonal Tournament». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. maijā. Skatīts: 2013. gada 5. decembrī.
  3. ↑ «1964-66 Candidates Matches». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. martā. Skatīts: 2013. gada 5. decembrī.
  4. ↑ 1967 Sousse Interzonal Tournament
  5. ↑ «1967-69 Candidates Matches». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. maijā. Skatīts: 2013. gada 5. decembrī.
  6. ↑ 1970 Palma de Mallorca Interzonal Tournament
  7. ↑ 1973 Petropolis Interzonal Tournament
  8. ↑ «1973-75 Candidates Matches». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. martā. Skatīts: 2013. gada 5. decembrī.
  9. ↑ 1976 Biel Interzonal Tournament
  10. ↑ «1976-78 Candidates Matches». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. septembrī. Skatīts: 2013. gada 5. decembrī.
  11. ↑ 1979 Rio de Janeiro Interzonal Tournament
  12. ↑ 1979-81 Candidates Matches
  13. ↑ 1982 Toluca Interzonal Tournament
  14. ↑ 1982-84 Candidates Matches
  15. ↑ 1985 Tunis Interzonal Tournament
  16. ↑ «1985 Montpellier Candidates Tournament». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 5. decembrī.
  17. ↑ 1987 Szirak Interzonal Tournament
  18. ↑ 1988-90 Candidates Matches
  19. ↑ 1990 Manila Interzonal Tournament
  20. ↑ 1993 Biel FIDE Interzonal Tournament
  21. ↑ 23rd Chess Olympiad: Buenos Aires 1978

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lajošs_Portišs&oldid=3566143"