Lankasteru dinastija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lankašīras sarkanā roze
Lankasteras hercogu ģerbonis

Lankasteru dinastija (House of Lancaster) — Plantagenetu dinastijas atzars, Lankasteras hercogi, Akvitānijas hercogi (1399.-1499.), Anglijas karaļi (1399.-1471.). Dzimtas dibinātājs ir karaļa Edvarda III ceturtais dēls Ģentes Džons, Lankasteras hercogs. Tā dēls Henrijs Bolingbroks (no Bolingbrokas pils nosaukuma, kurā tas bija dzimis), gāza no troņa Ričardu II un pats kronējās par karali.

Lankasteras grāfi (Earls of Lancaster)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lankasteras Edmunds Plantagenets, saukts Kuprainis (Edmund Plantagenet of Lancaster, Crouchback, 1246.-1296.) Henrija III otrs dēls; lords Ostu Virsuzraugs (Lord Warden of the Cinque Ports), Augstais lords Stjuarts (Lord High Steward), Lankasteras un Leičesteras grāfs.

  • Tomass Lankasters (Thomas Plantagenet of Lancaster, 1280.-1322.), Edmunda dēls; Lankasteras un Leičesteras grāfs
  • Henrijs Lankasters (Henry I Plantagenet of Lancaster, 1281.-1345.), Edmunda otrs dēls; Augstais lords Stjuarts, Lankasteras un Leičesteras grāfs

Lankasteras hercogi, pirmā paaudze (Dukes of Lancaster, first Creation)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Henrijs Grosmonts, 1. Lankasteras hercogs (Henry Plantagenet of Grosmont, 1st Duke of Lancaster, 1300.-1361.) Henrija dēls; Augstais lords Stjuarts, Derbijas, Lankasteras un Leičesteras grāfs, Lankasteras hercogs

Lankasteras hercogi, otrā paaudze (Dukes of Lancaster, second Creation)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ģentes Džons Plantagenets, 1. Lankasteras hercogs (John Plantagenet of Gaunt, 1st Duke of Lancaster, 1340.-1399.)
  • Henrijs Bolingbroks, 2. Lankasteras hercogs (Henry of Bolingbroke of Lancaster, 2nd Duke of Lancaster and 1st Duke of Hereford, 1367.-1413.)

Lankasteras hercogi, trešā paaudze (Dukes of Lancaster, third Creation)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Henrijs Monmuts, 1. Lankasteras hercogs (Henry of Monmouth, 1st Duke of Lancaster, 1387.—1422.)

Lankasteras Plantageneti Anglijas tronī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1471. gadā t.s. Sarkanās un Baltās rozes karā virsroku ņēma Jorkas hercogi, Henrijs VI tika sagūstīts un nogalināts. Īsi pirms tam kaujā pie Tuksberijas bija kritis viņa vienīgais dēls Velsas princis Edvards - Plantagenetu dzimtas Lankasteru atzars pārstāja pastāvēt. Tās vietā Anglijas karalistes tronī kāpa Jorku dinastija.

Lankasteru ģerboņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

John of Gaunt Arms.svg John of Gaunt-Castile Arms.svg Ģentes Džons Plantagenets, 1. Lankasteras hercogs, Edvarda III dēls.

Pēc laulībām ģerbonī klāt nāca elements no viņa sievas Kastīlijas Konstances ģerboņa: Kastīlijas karalistes torņi un lauvas.

Thomas of Lancaster Arms.svg Tomass Lankasters, 1. Klarensas hercogs (Thomas of Lancaster, 1st Duke of Clarence),
Henrija IV dēls.
John of Lancaster Arms.svg Džons Lankasters, 1. Bedfordas hercogs (John of Lancaster, 1st Duke of Bedford),
Henrija IV dēls.
Humphrey of Lancaster Arms.svg Hamfrijs Lankasters, Gločesteras hercogs (Humphrey, Duke of Gloucester),
Henrija IV dēls.
John Beaufort Arms.svg Somersetas grāfi un hercogi (Džona Boforta, Ģentes Džona dēla, 1. Somersetas grāfa pēcnācēji).
  • Džons Boforts, 1. Somersetas grāfs (John Beaufort, 1st Earl of Somerset)
  • Henrijs Boforts, 2. Somersetas grāfs (Henry Beaufort, 2nd Earl of Somerset)
  • Džons Boforts, 3. Somersetas grāfs, no 1443. gada 1. Somersetas hercogs (John Beaufort, 1st Duke of Somerset, became Duke of Somerset)
  • Edmunds Boforts, 4. Somersetas grāfs, no 1448. gada 2. Somersetas hercogs (Edmund Beaufort, became 2nd Duke of Somerset,4th Earl of Somerset)
  • Henrijs Boforts, 3. Somersetas hercogs (Henry Beaufort, 3rd Duke of Somerset).
  • Edmunds Boforts, 4. Somersetas grāfs (Edmund Beaufort, 4th Duke of Somerset)
Thomas Beaufort Arms.svg Tomass Boforts, Eksteras hercogs (Thomas Beaufort, Duke of Exeter),
Ģentes Džona dēls.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Мор Т., Эпиграммы. История Ричарда III. — Москва, 1973.
  • Kendall P., M. Richard the Third. — London, 1955, 1975.
  • Buck, sir George., The History of king Richard III. — Gloucester a. Sutton: 1979, 1982.
  • Ross C., Richard III. — London, 1983.
  • Steward D., Richard III. — London, 1983.
  • Петрушевский Д. М., Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - 4 изд., Москва, 1937.
  • Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - пер. с франц., Москва, 1938.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]