Lapblusiņu virsdzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lapblusiņu virsdzimta
Cacopsylla pulchella
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Blaktis (Hemiptera)
Apakškārta Augutis (Sternorrhyncha)
Virsdzimta Lapblusiņu virsdzimta (Psylloidea)
Iedalījums

Lapblusiņas (Psylloidea) ir viena no augutu apakškārtas virsdzimtām.

Morfologija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermeņa garums ir līdz 4 mm (atsevišķos gadījumos līdz 6 mm). Lapblusiņu aizmugurējās kājiņas ir pielāgotas lekšanai, kas ļauj tām pārvietoties lēcieniem. Lielākajai sugu daļai taustekļiem ir 10 posmi, un tikai nedaudzām sugām ir 6 vai 9 posmi. Labi attīstīti plēvveidīgi spārni. Priekšspārni lielāki par pakaļspārniem. Sugas lielā mēra nosaka pēc spārnu tīklojuma. Nimfu noteikšanas svarīgakā īpašība ir anālās atveres stāvoklis un vaska dziedzeru poru izvietojums ap to.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oliņas pie auga virsmas parasti tiek piestiprinātas ar kātiņu. Kāpuri saplacināti, mazkustīgi. Lapblusiņas barojoties nespēj pilnībā pārstrādāt augu cukurus, tāpēc to eskrimenti ir saldi un veido uz augu daļām t.s. medusrasu, kas savukārt kalpo par labu augsni kvēpsarmas sēnēm. Līdzīgi laputīm arī lapblusiņu izdalījumu dēļ tās apciemo skudras. Daudzas lapblusiņas ir kultūraugu kaitēkļi (piem. ābeļu lapblusiņa (Psylla mali), bumbieru lapblusiņa (Cacopsylla pyri)). Kaitējumu nodara pārsvarā kāpuri, kas izsūc augu sulas, izraisot lapu un pumpuru vīšanu, ziedu nobiršanu, augu augšanas palēnināšanos.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaulē zināmas apmēram 1000 sugas, Eiropā 382 sugas, Latvijā ap 40 sugām.

  • virsdzimta: Lapblusiņas