Lapseņu apakšdzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lapseņu apakšdzimta
Vespinae (Latreille, 1802)
Parastā lapsene (Vespula vulgaris)
Parastā lapsene (Vespula vulgaris)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Plēvspārņi (Hymenoptera)
Apakškārta Iežmauglapsenes (Apocrita)
Virsdzimta Lapseņu virsdzimta (Vespoidea)
Dzimta Lapsenes (Vespidea)
Apakšdzimta Lapseņu apakšdzimta (Vespinae)

Lapseņu apakšdzimta (Vespinae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta, kas apvieno visaugstāk attīstītās lapsenes un sirseņus. Šajā apakšdzimtā ir 67 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 4 ģintīs un 1 izmirusi eocēna ģints.[1] Šajā grupā ir pazīstamākās sabiedrisko lapseņu sugas, piemēram, parastā lapsene, Vācijas lapsene, sirsenis un citas, kas atšķiras no pārējām lapsenēm ar saimes augsto organizāciju un to, ka tās būvē sarežģītas ligzdas - pūžņus.[2] Apakšdzimtas sugas ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Šīs apakšdzimtas sugas mēdz saukt arī par īstajām lapsenēm.[3]

Latvijā sastopamas 10 lapseņu apakšdzimtas sugas: dzegužsirsenis (Dolichovespula adulterina), meža dzegužsirsenis (Dolichovespula omissa), Norvēģijas lapsene (Dolichovespula norwegica), Saksijas lapsene (Dolichovespula saxonica), meža lapsene (Dolichovespula sylvestris), Eiropas sirsenis (Vespa crabro), dzegužlapsene (Vespula austriaca), Vācijas lapsene (Vespula germanica), rudā lapsene (Vespula rufa), parastā lapsene (Vespula vulgaris).[3]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lapseņu apakšdzimtas lapseņu ķermeņus klāj plāns un smalks matojums, attēlā Eiropas sirsenis (Vespa crabro)

Apakšdzimtas kopējā pazīme ir smalkais un plānais matojums, kas viscaur noklāj ķermeni. Otra pazīme ir vēdera forma, kas pie pamatnes ir kā apcirsta. Pārējām lapseņu dzimtas lapsenēm vēderiņi starp vēdera un krūšu segmentiem vienmērīgi un plūstoši sašaurinās.

Pieaugušas lapsenes barojas ar augu un dzīvnieku izcelsmes barību. Tās ēd ziedputekšņus, nektāru, laputu saldos izdalījumus, augļus, tās medī kukaiņus un to kāpurus. Savus kāpurus lapsenes baro ar daļēji sakošļātiem vai saplosītiem kukaiņiem. Toties kāpuri ik pa laikam atrij dzidrus, ar aminoskābēm piesātinātus barības pilieniņus, kurus nolaiza pieaugušās lapsenes. Šāda barības apmaiņa raksturīga visiem sabiedriskajiem plēvspārņiem.[4]

Dzīves veids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pūznis šķērsgriezumā

Visām lapseņu apakšdzimtas sugām ir viengadīgas kolonijas, kurās dzīvo tikai viena vairoties spējīga mātīte - lapseņu karaliene. Attīstības cikls sākas pavasarī. Eiropā tas parasti sākas aprīlī vai maijā, kad lapsene karaliene mostas no ziemas miega un no vējiem un nokrišņiem pasargātā vietā izveido nelielu pūzni. Tā dēj olas un audzina lapsenes strādnieces. Pirmās darba lapsenes - sterilas mātītes ir izaugušas maija beigās vai jūnija sākumā. Tās pārņem rūpes par ligzdas paplašināšanu, kāpuriem un aprūpē arī pašu karalieni. Ja lapsene - māte kādu apstākļu dēļ iet bojā, kāda no strādniecēm kļūst par jauno karalieni.[4] Normālos apstākļos jauno, vairoties spējīgo karalieņu un tēviņu paaudze izšķiļas septembrī. Pārošanās notiek ārpus ligzdas. Iestājoties aukstumam, tēviņi, vecā karaliene un darba lapsenes apēd ligzdā palikušos kāpurus un kūniņas un drīz vien mirst.[4] Izdzīvo tikai jaunās karalienes, kas noslēpjas kādā drošā spraugā. Pavasarī viss cikls sākas no jauna. Dažām sugām dzīves cikls ir vēl īsāks. Jaunās karalienes izšķiļas jau jūlijā. Teritorijās, kurās nav aukstu ziemu, piemēram, ekvatoriālajā joslā lapseņu saime izdzīvo pilno attīstības ciklu apmēram gada laikā.

Lapseņu pūznis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lapseņu apakšdzimtas sugu lapseņu pūžņi tiek būvēti no papīram līdzīgas substances, ko iegūst no satrupējušas koksnes, to sakošļājot un samitrinot ar siekalām.[4] Pūznim ir raksturīgs ārējais apvalks, it kā tas būtu ievietots konvertā. Pūžņa iekšpusē veidojas vairāki līmeņi, kas viens no otra nodalīti ar plānām sienām. Savstarpēji tie savienoti ar nelieliem vertikāliem balstiem. Līmeņu skaits ir atkarīgs no sugas veida. Parasti ir 3-10 vai vairāk līmeņi. Tas var atrasties koku dobumos, ēkās, kokos, krūmos, zālē, alās un pat augsnē.[4] Kāpuri ligzdā atrodas ar galvu uz leju.[4]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Carpenter, J.M. (1987) Phylogenetic relationships and classification of the Vespinae (Hymenoptera: Vespidae). // Systematic Entomology, 12, 413—431.
  2. Edwards, R Literature on the Vespinae of the World (Insecta; Hymenoptera: Vespidae) ВС to 1992 / R. Edwards. — East Grinstead, West Sussex, UK. — 1994. — 254p.
  3. 3,0 3,1 Latvijas lapsenes
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Plēvspārņi

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]