Latgaliešu valoda
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Latgaliešu dialekts)
 |
Iemesls: Pie visparējā alfabētā neesošo burtu daudzuma, noderētu IPA transkripcija Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Latgaliešu valoda Latgaļu volūda |
||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Latvija, Krievija | |
| Reģions: | Latgale, Vidzeme, Sēlija, Rīga, Sibīrija, Baškīrija |
|
| Runātāju skaits: | ~165 tūkst. | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Baltu Austrumbaltu Latviešu Latgaliešu valoda |
|
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (latgaliešu ortogrāfija) |
|
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | ||
| ISO 639-3: | ltg | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids.[1] Tā ir dzimtā valoda apmēram 165 000 cilvēku, galvenokārt Latvijā. Lielākās latgaliešu valodas pratēju kopienas ārzemēs ir Krievijā. Latgaliešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai.
Satura rādītājs |
Atšķirības starp latgaliešu un latviešu valodu [izmainīt šo sadaļu]
Fonētiskās atšķirības [izmainīt šo sadaļu]
| latviski | latgaliski |
|---|---|
| māte | muoťe |
| darbs | dorbs |
| vējš | viejs |
| melns | malns |
| tēvs | tāvs |
| cits | cyts |
| dzīve | dzeiẃe |
| ūdens | iudiņś |
| mūsu | myusu |
| piens | pīns |
| dot | dūt |
| latviski | latgaliski |
|---|---|
| rādīties | ruodeitīs |
| parādīties | pasaruodeit |
| atgriezties | atsagrīzt |
| nerādīties | nasaruodeit |
Vārdu salīdzinājums [izmainīt šo sadaļu]
| latviski | latgaliski |
|---|---|
| Rīga | Reiga |
| Rēzekne | Rēzne (Ŕāźakņa) |
| Daugavpils | Daugpiļs |
| viens | vīns |
| divi | div (div́eji) |
| es | es (aś) |
| mēs | mes (ḿaś) |
| tu | tu |
| viņš | jis |
| viņa | jei |
| viņi | jī |
| viņas | juos |
| tas | tys |
| kurš? | kurs? |
| kāpēc? | par kū? |
| kas? | kas? |
| šis | šys |
| ne | na |
| koks | kūks |
| uts | vuts |
| [siena] kaudze | [sīna] skaudzja (skaudźa) |
| zivs | zivs (źivś) |
| akmens | akmiņs |
| ūdens | iudiņs |
| mākonis | muokūņs |
| cilvēks | cylvāks |
| sieviete | sīvītja (sīvīťa) |
| vīrietis | veirīts |
| smiltis | smiļkts |
| zeme | zamja (źaḿa; źamś) |
| suns | suņs |
| saule | saule (sauļa) |
| mēness | mieness (ḿieneś) |
| zvaigzne | zvaigzņa |
| kalns | kolns |
| uguns | guņs (guņś) |
| nakts | nakts (nakťś) |
| lapa | lopa |
| lietus | ļeits |
| sēkla | sākla |
| vārds | vuords |
| spalva | spolva |
| putns | putnys |
| sakne | sakņa |
| pelni | palni |
| ola | ūla |
| dūmi | dyumi |
| tauki | tauki (?) |
| aknas | oknys |
| acs | acss (acś) |
| auss | auss (ausś) |
| roka | rūka |
| zobs | zūbs |
| krūtis | kryutežs |
| kauls | kauls |
| mēle | mēle (ḿāļa) |
| āda | uoda |
| vēders | vādars |
| asins | ašņis (ašņiś) |
| rags | rogs |
| miesa | mīsa |
| kakls | koklys |
| aste | asta (aśťa) |
| celis | ceļš |
| sirds | sirds (sirdś) |
| mute | mutja (muťa) |
| galva | golva |
| pēda | pāda |
| mats | mots |
| stāvēt | stuovēt (stuov́ēť) |
| nogalināt | nūsist, nuoveit (nūnuov́eiť) |
| sacīt | sacjāt (saćāt, saćeit) |
| degt | djagt (ďagt) |
| iet | īt |
| gulēt | guļāt |
| kost | kūst |
| ēst | āst (āśt) |
| nākt | atīt |
| sēdēt | sjādjāt (śāďāt) |
| dzirdēt | dzierdjāt (dzierďāt) |
| dzert | dzjart (dźart) |
| redzēt | radzjāt (radźāt) |
| zināt | zynuot |
| mirt | miert |
| peldēt | maut |
| lidot | skrīt, laistīs |
| dot | dūt |
| jauns | jauns (jauņś) |
| karsts | korsts |
| auksts | solts |
| liels | lels |
| mazs | mozs |
| apaļš | opols |
| garš | gars |
| sauss | sauss |
| labs | lobs |
| daudz | daudzi, namoz |
| viss | vyss |
| pilns | pylns |
| balts | bolts |
| dzeltens | dzaltons |
| melns | malns |
| zaļš | zaļš |
| sarkans | sorkons |
Alfabēts [izmainīt šo sadaļu]
| A a [a] | Ā ā [ā] | B b [be] | C c [ce] | Č č [če] | D d [de] | E e [e] |
| Ē ē [ē] | F f [ef] | G g [ge] | Ģ ģ [ģe] | H h [he] | I i [i] | Y y [y] |
| Ī ī [ī] | J j [je] | K k [ka] | Ķ ķ [ķe] | L l [el] | Ļ ļ [eļ] | M m [em] |
| N n [en] | Ņ ņ [eņ] | O o [o] | Ō ō [ō] | P p [pe] | R r [er] | S s [es] |
| Š š [eš] | T t [te] | U u [u] | Ū ū [ū] | V v [ve] | Z z [ze] | Ž ž [že] |
Valodā pastāvoši, bet alfabētā šobrīd neiekļauti burti [izmainīt šo sadaļu]
| Bʲ bʲ [bʲ] ("bʲierźeņš" - bērziņš) | Ć ć [cʲ] ("ćārmiś" - cērmes) | Ď ď [dʲ] ("izśv́īďa" - izsvieda) | Ḿ ḿ [mʲ] ("źaḿa" vai "źaḿś" - zeme, ḿaita-meita) | Ṕ ṕ [pʲ] (”ṕāćōk” - vēlāk) | Ŕ ŕ [rʲ] ("Ŕāźakņa" - Rēzekne) | Ś ś [sʲ] (“paļdiś” - paldies) | Ť ť [tʲ] (“muťa” - mute, ťāťa - tētis) | V́ v́ [vʲ] (“v́ādźeļa - vēdzele”) | Ź ź [zʲ] ("źaḿś" - zeme) |
Tiesiskais statuss [izmainīt šo sadaļu]
Valsts valodas likuma 3. panta ceturtā daļa nosaka, ka "Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību".[1]
2009. gadā Augstākās tiesas Senāts nolēma, ka latgaliešu valodu nevar lietot kā tiesvedības valodu administratīvajā procesā, jo par valsts valodu uzskatāma latviešu literārā valoda.[2]
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
Latgaliešu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija
- latgaliski
- Tīmekļa vietne latgola.lv
- Aglyunas Zvaneņš
- "Home Mini vārdnīca" Latviešu - latgaļu - sēļu - kuršu
- DIVEJIS LATVĪŠU ROKSTU TRADICEJIS: KŪPEIGAIS I ATŠKIREIGAIS
- J. Cybuļs, L. Leikuma. Latgalīšu ābece (lementars). 1. daļa. (PDF formātā)
- J. Cybuļs, L. Leikuma. Latgalīšu ābece (lementars). 2. daļa. (PDF formātā)
- L. Leikuma. Gruomota školuotuojim. (PDF formātā)
- Lidija Leikuma. Latgalīšu volūda- gramatika (PDF formātā)
- latviski
- angliski
- krieviski
 |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|||||
