Latols
Latols (Lat[vija] + ols) bija no 1931. līdz 1940. gadam Latvijā automobiļu un motociklu darbināšanai lietota biodegviela. To izgatavoja, noteiktā attiecībā sajaucot benzīnu, benzolu u.c. šķidrās degvielas (izņemot petroleju) ar Latvijā ražotu absolūto spirtu (vasarā — 1:1, bet ziemā — 2:1).[1] Tādējādi Latvija centās mazināt atkarību no degvielas importa. Ar normatīvajiem aktiem tika ierobežota citu degvielu tirgošana Latvijā, tādējādi atbalstot latolu kā vienīgo Latvijā tirgojamo degvielu.
Sākot ar 1939. gada 11. septembri, valdība ieviesa latola saņemšanas atļaujas, noteica latolu kā vienīgo automobiļiem un motocikliem lietojamo degvielu un pastiprināti sāka regulēt tā izsniegšanu, tostarp ierobežojot latola daudzumu, ko viens apliecības turētājs noteiktā laika posmā varēja iegādāties.[2][3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. X sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 20 312.—20 313. sleja.
- ↑ "Noteikta latola izsniegšanas kārtība". „Kurzemes Vārds” (Nr. 206): 1. lpp. 1939. gada 10. septembris.
- ↑ "Noteikumi latola lietošanai". „Valdības Vēstnesis” (Nr. 205): 2. lpp. 1939. gada 11. septembris.
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |