Lattelecom

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lattelecom
Tips sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Darbības joma telesakari
Dibināts 1992. gads
Galvenais birojs Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Galvenās personas Juris Gulbis (valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors)
Produkti fiksētie un mobilie sakari, interneta pakalpojumi
Ieņēmumi 137,6 milj. LVL (2011)
Neto ienākumi 20,8 milj. LVL (2011)
Kopkapitāls 140 milj. LVL (2011)[1]
Īpašnieks(-i) TILTS Communications, Latvijas Republika
Darbinieki 2174 (2011. gadā)
Mājaslapa lattelecom.lv
Lattelekom logo līdz 2006. gadam

SIA Lattelecom (līdz 2006. gadam Lattelekom) ir telesakaru operators un interneta pakalpojumu sniedzējs (IPS) Latvijā.

Lattelecom galvenās darbības jomas ir fiksētā tīkla elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana (balss un datu pārraides, un interneta pakalpojumi), ar informācijas tehnoloģijām saistītie pakalpojumi, kontaktu centra pakalpojumi komercsabiedrībām un privātajiem klientiem, elektronisko sakaru un datu pārraides iekārtu pārdošana un apkalpošana, kā arī elektronisko sakaru infrastruktūras projektēšana, būvniecība un apkalpošana.

Lattelecom 51 % kapitāldaļu pieder Latvijas valstij, bet atlikušie 49 % — Dānijā reģistrētajam uzņēmumam TILTS Communications, kurš pieder telesakaru koncernam TeliaSonera AB.

Lattelecom grupa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom grupā ar 100 % kapitāla daļām ietilpst uzņēmumi: SIA Lattelecom Technology, SIA Lattelecom BPO un SIA Citrus Solutions un SIA Baltijas Datoru Akadēmija.

Lattelecom specializējas interneta, balss un televīzijas pakalpojumu jomā. Lattelecom BPO sniedz klientu apkalpošanas risinājumus un biznesa procesu ārpakalpojumus (business process outsourcingBPO), kā arī Uzziņu dienesta 1188 informatīvos pakalpojumus. Lattelecom Technology sniedz integrētus IT risinājumus un pakalpojumus. Baltijas Datoru Akadēmija ir informācijas un sakaru tehnoloģiju profesionāļu un lietotāju mācību un speciālistu sertifikācijas centrs. Citrus Solutions, piedāvā integrētus risinājumus tīklu infrastruktūras un drošības sistēmu būvniecībā.

Lattelecom pieder arī 23 % mobilo sakaru operatora Latvijas Mobilais Telefons kapitāldaļu. Uzņmumam pieder arī 50 % AS Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts uzņēmums Lattelekom tika reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 1992. gada 9. janvārī. Tas tika izveidots, apvienojot Sakaru ministrijas pārziņā esošās telesakaru organizācijas un sakaru centrus. 1993. gada 20. maijā mainīts uzņēmuma satuss uz Valsts akciju sabiedrība Lattelekom, bet 1993. gada 20. decembrū uzņēmums pārreģistrēts kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA Lattelekom).[2]

1993. gadā Satiksmes ministrija organizēja starptautisku konkursu „Par Latvijas telekomunikāciju tīkla modernizāciju”. 1993. gada 22. decembrī Ministru kabinets apstiprināja komisijas lēmumu atzīt par konkursa uzvarētāju britu un somu kopuzņēmumu TILTS Communications, kas kļuva par Lattelekom stratēģisko investoru. 1994. gada 14. janvārī valdība noslēdza tā saucamo "Jumta līgumu" starp Latvijas Republiku, TILTS Communications un Lattelekom. TILTS Communications ieguva 49 % Lattelekom kapitāla daļu. Sākotnēji TILTS Communications veidoja Apvienotās Karalistes uzņēmums Cable & Wireless (70 % akciju) un Somijas Telecom Finland (vēlāk Sonera, tagad TeliaSonera) — 30 %. 2002. gadā Sonera kļuva par vienīgo TILTS Communications īpašnieku.[3] 2003. gadā Sonera apvienojās ar Zviedrijas Telia, izveidojot TeliaSonera, kuras īpašumā nonāca arī TILTS Communications un attiecīgi 49 % Lattelecom kapitāldaļu.

1996. gadā izveidots Uzziņu dienests 118 (kopš 2005. gada — 1188 ). 1997. gadā klientiem tika piedāvāta interneta iezvanpieeja ar zīmolu Apollo.

2000. gadā darbu sāka interneta portāls Apollo. Decembrī ciparu tīklam pieslēgto tālruņa līniju skaits pārsniedza 50 %.

2002. gada oktobrī Lattelekom sāka sniegt datu pakalpojumus Lietuvā.

2005. gadā tika iegādāts uzņēmums MicroLink Latvia. Notika biznesa procesu atdalīšana atsevišķos meitas uzņēmumos. 29. jūnijā, atdalot Tīkla uzturēšanas daļu, dibināts uzņēmums Citrus Solutions, kas nodarbojās ar tīkla infrastruktūras darbiem. 11. jūlijā reģistrēts C1 (vēlāk – Lattelecom BPO), kam tika uzticēti biznesa procesu ārpakalpojumi, 1188 informatīvie pakalpojumi un portāls Apollo.[4]

2006. gadā notika uzņēmuma zīmola maiņa uz Lattelecom, izveidots jauns logotips. 18. maijā uzņēmums pārreģistrēts ar nosaukumu SIA Lattelecom[2] MicroLink Latvia pārdēvēts par SIA Lattelecom Technology. Maijā pārdots MicroLink Latvia ietilpušais finanšu un grāmtvedības programmu izstrādātājs un izplatītājs FMS.[5] 2006. gadā uzņēmums sāka piedāvāt Interneta TV, kas bija skatāma portālā Apollo. 2007. gadā sāka piedāvāt interaktīvo Lattelecom televīziju.

2008. gadā tika pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Sākti plaši darbi optiskā tīkla izbūvē, lai nodrošinātu platjoslas interneta pieslēgumu. 2009. gadā sākta virszemes ciparu televīzijas ieviešana visā Latvijas teritorijā.[4]

2011. gadā Lattelecom kļuva par Baltijā lielāko televīzijas pakalpojumu sniedzēju, sasniedzot 230 000 maksas TV abonentu.[6]

Lattelecom 2011. gadā kā pirmais Latvijā sāka piedāvāt plaša spektra televīzijas pakalpojumu internetā – Lattelecom Interneta TV. 2011. gada septembrī Apollo portālu iegādājās Somijas mediju koncerns Sanoma News.[7]

Strīds par monopolstāvokli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā noslēgtais "Jumta līgums" paredzēja Lattelekom monopolu Latvijas fiksēto telesakaru jomā līdz 2013. gadam. Latvijai vēloties iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, tika pierasīts atcelt monopolstāvokli telesakaru tirgū. 1998. gada augustā Latvijas valdība pieņēma lēmumu to samazināt līdz 2003. gadam.

Tilts Communications par monopolstāvokļa samazināšanu prasīja kompensācijas, bet Lavijas puse tam nepiekrita. 2000. gadā Tilts Communications ierosināja tiesvedību starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas Republiku.[8]

2003. gada 1. janvārī oficiāli beidzās monopols, bet arī pēc tam Lattelekom de facto saglabājas noteicošā loma fiksēto telefonsakaru jomā.

Latvijas valsts šķīrējtiesā iesniedza ievērojami lielāku pretprasību par TILTS Communications līgumā neizpildītajiem nosacījumiem, un 2004. gada 3. martā Latvijas Republika un TeliaSonera vienojās par mierizlīgumu.

Lattelecom internets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom ir valstī lielākais Interneta pakalpojumu sniedzējs.

Lattelecom piedāva vairākus interneta pieslēgumu veidus - platjoslas DSL internetu, optisko internetu, kā arī bezvadu risinājumus - Wi-Fi jeb publisko internetu.

Optiskais internets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009.gadā Lattelecom sāka piedāvāt privātajiem klientiem optisko internetu ar ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē. 2009.gada septembrī tika paziņots, ka Lattelecom palielinājis optiskā interneta ātrumu līdz 500 megabitiem sekundē[9]. Optiskais internets pieejams dažādās formās, sākot no 20 megabitiem sekundē (Mbps) līdz pat 500 Mbps. Lielākā daļa optikas abonentu izvēlēlas lietot 100 Mbps internetu.[10] Lattelecom optiskā interneta galvenie raksturlielumi ir ātrums un "optika līdz mājoklim" koncepts - optiskā interneta kabelis tiek ierīkots katra klienta dzīvoklī un neviens cits to neizmantos. Lattelecom optiskā tehnoloģija ievelk optiskās šķiedras vadu lietotāja mājoklī vai birojā un tur pieslēdz ierīci, kas gaismas impulsus pārvērš datu plūsmā jeb internetā. Citi operatori Latvijā, kas izmanto optiku, lieto nedaudz atšķirīgu tehnoloģiju, kas optisko vadu pieslēdz pie pārkodēšanas un maršrutēšanas ierīces, kas atrodas daudzdzīvokļu mājā.[11]

Par pirmo rajonu, kur kļuva pieejams Lattelecom optiskais internets, kļuva Zolitūde[12] Rīgā (2009.gada janvārī), vēlāk - Ķengarags, Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns un citi. Par pirmo pilsētu ārpus Rīgas, kur ir pieejams optiskais internets, kļuvusi Jelgava, bet 2009.gada nogalē Lattelecom optika tika ierīkota arī tadās pilsētās kā Daugavpils, Salaspils un citās. Tas, ka optiskā interneta tīkls sākumā tiek izvērsts Rīgas un Latvijas lielāko pilsētu mikrorajonos tiek skaidrots ar to, ka līdzekļus, kas ieguldīti tīkla izvēršanā, ir iespējams atpelnīt tikai tādā gadījumā, ja pieslēgtajā ēkā ir vismaz 30 dzīvokļi. Pakalpojuma nodrošināšanai tiek izmantota GPON tehnoloģija, kas ļauj 100 megabitu sekundē ātrumu nodrošināt katrā pieslēgšanas vietā (dzīvoklī).

2013. gada sākumā Lattelecom optiskais internets ir pieejams jau 450 000 mājsaimniecību visā Latvijā.[13] Kopumā izbūve aptver jau vairāk nekā 45 pilsētas un apdzīvotas vietas.Plānots, ka līdz 2013. gada beigām Lattelecom optikas pārklājums sasniegs 484 000 mājsaimniecības, kas ir 58% no visām mājsaimniecībām Latvijā. Kopumā tuvāko gadu laikā Lattelecom mērķis ir palielināt optiskā interneta pieejamību līdz pat 75% no visām Latvijas mājsaimniecībām.[14]

2013. gada oktobrī Lattelecom paziņoja, ka palielina optiskā interneta ātrumu līdz 1 Gbit/s, bet visiem esošajiem privātā segmenta klientiem ātrumu dubulto bez maksas.[15]

Bezvadu internets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom nodrošina publiskā bezvadu interneta jeb Wi-Fi piekļuves punktus aptuveni 1300 vietās visā Latvijā.[16] Lattelecom Wi-Fi bezvadu internets ir pieejams dažādu uzņēmumu birojos, degvielas uzpildes stacijās (DUS), kafejnīcās, viesnīcās, autoostās un citur. Bez maksas Lattelecom WiFi internets ir pieejams 874 bibliotēkās un 70 Statoil pilna servisa DUS.[17]

2012. gada laikā Lattelecom plāno dubultot Wi-Fi piekļuves punktu skaitu, gada nogalē sasniedzot 3000 vietu visā Latvijā.[18]

Lattelecom televīzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Lattelecom TV

Lattelecom piedāvā trīs televīzijas platformas - interaktīvo televīziju (signāls līdz televizoram tiek piegādāts pa interneta vadu), virszemes televīziju (signāls līdz televizoram tiek piegādāts pa gaisu un tiek uztverts ar antenu) un interneta televīziju (televīziju var skatīties, izmantojot jebkuru interneta pārlūku).

No 2011. gada 1. marta uzņēmums sāka piedāvāt arī Interneta TV mobilajās ierīcēs, piemēram, viedtālruņos un planšetdatoros, [19] kļūstot par pirmo televīzijas operatoru Baltijas valstīs, kas ļauj cilvēkiem skatīties televīziju uz četriem ekrāniem - ne tikai tradicionālajā televizorā, bet arī datorā, planšetdatorā un mobilajā tālrunī.[20]

2009.gada nogalē Lattelecom ir bija 55 tūkstoši televīzijas klientu - Interaktīvo TV lietojuši 43 tūkstoši cilvēku, bet Virszemes TV maksas paketes - ap 12 tūkstošiem[21]. Kopumā 2009.gada beigās Lattelecom Virszemes TV regulāri skatijušies 20 tūkstoši mājsaimniecību.[22] Savukārt 2010. gada aprīļa sākumā uzņēmums informēja, ka "kopējais «Virszemes TV» skatītāju skaits šobrīd varētu būt jau ap 150 000 līdz 160 000."[23] 2011. gadā uzņēmums publiskoja datus, ka kļuvis par Baltijā lielāko televīzijas pakalpojumu sniedzēju, sasniedzot 230 000 maksas TV abonentu.[24]

Interaktīvā TV[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunākās paaudzes televīzija, kas nodrošina interaktivitāti - iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties. Lattelecom Interaktīvā TV piedāvā virtuālo video nomu, pārraižu arhīvu (timeshift), raidījumu un filmu ieraksta funkciju, atgādinājumu par raidījuma sākumu, iespēju izvēlēties subtitru valodu un citas iespējas. Vieno no tām, piemerām, ir kanālu apraide HD (augstas izšķirtspējas) kvalitātē. Interaktīvās TV signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu, kas nodrošina gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu pa vienu vadu (tālruņa līniju). Abonentam tas nozīmē, ka mājās nav jāvelk papildu kabeļi vai pie mājas jāstiprina satelīta šķīvis.

2012. gadā Lattelecom interaktīvajā televīzijā ir pieejami vairāk nekā 100 televīzijas kanāli, kas sadalīti pa dažādām tematiskajām pakām, ko skatītājs var izvēlēties, balstoties uz savām interesēm.[25] Piemēram, sporta, populārzinātniskie vai bērnu kanāli. 2011. gadā palielināts kanālu klāsts ar ieraksta funkcionalitāti – iepriekšējo 14 kanālu vietā ieraksta funkcionalitāte pieejama jau 28 kanāliem.[26]

Laika gaitā interaktīvā televīzija attīstījusies, piedāvājot papildus iespējas, piemēram, skatītājs ar pulti var pasūtīt picu vai abonēt Latvijas Avīzes izdevumus.[27] Kopš 2012. gada interaktīvajā televīzijā var iznomāt arī 3D filmas.[28] Kopumā nomā pieejamas aptuveni 1000 filmas, multfilmas un koncertieraksti - gan pasaules lielāko filmu studiju (Warner, Disney, Sony, MGM, Regency u.c.) veidotas filmas, gan Latvijas kino meistardarbi.[29]

Virszemes TV[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2009.gada sākuma Lattelecom, uzvarot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā, sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) realizē Latvijā pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi[30]. Lattelecom Digitālā Virszemes televīzija ir pa gaisu ar radio viļņiem pārraidīts signāls, kas uztverams ar istabas vai jumta antenas palīdzību. Tiem skatītājiem, kas patlaban ar istabas vai jumta antenām skatās analogo televīziju, ir jāiegādājas televizora palīgierīce - dekoders, lai turpinātu to darīt. Plānots, ka Virszemes TV bez maksas būs skatāmi visi Latvijas nacionālie kanāli - LTV1, LTV7, LNT, TV3 un TV5 (Rīgas apraides reģionā).

Interneta TV[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interneta televīzija pieejama jau kopš 2010. gada, kad tā tika publiskota testa režīmā.[31] Patlaban skatītājiem pieejami 22 televīzijas kanāli, ierakstu arhīvs LTV1, LTV7, Kanāls 2, LNT un TV5, kā arī filmu noma.

Interneta televīzija pieejama interneta platformā www.lattelecom.tv divās kvalitātēs - augstā kvalitāte (HQ) un zemā kvalitāte (LQ). HQ režīmā nepieciešams minimālais garantētais interneta pieslēguma ātrums vismaz 2.5 Mbps, bet LQ - vismaz 1 Mbps.[32] Patlaban interneta televīziju var skatīties tikai Latvijā.

Interneta televīzija mobilajās ierīcēs ir pieejama kopš 2012.gada marta.[33] Tas ir pirmais televīzijas pakalpojums Latvijā, kas ļauj televīziju skatīties ne tikai sev ērtā laikā un vietā, bet arī uz dažādām ierīcēm – datora, planšetdatora, viedtālruņa.[34] Šobrīd mobilajās ierīcēs ir pieejami 16 televīzijas kanāli. Televīzija ir pieejama Android un iOS operētājsistēmu viedtālruņiem, piemēram, iPhone 3, 4 un 4S, Samsung Galaxy S un S2, HTC Desire S, kā arī uz iOS operētājsistēmas planšetdatoriem iPad 1 un iPad 2.[35]

Lattelecom zīmols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006.gada 18.maijā Lattelecom realizēja tā saucamo rebrendingu, nomainot veco zīmolu pret jaunu. Pārmaiņu mērķis bija uzlabot saistību starp Lattelecom zīmolu, produktiem un pakalpojumiem, panākt lielāku komunikācijas un izmaksu efektivitāti, kā arī pamatoti uzsvērt Lattelecom līderpozīcijas tirgū.

Pirms 2006.gada uzņēmuma notika restrukturizācija, tika iegādāts jauns uzņēmums (SIA Lattelecom Technology) un zīmola maiņa nozīmēja arī šo pārmaiņu noslēgumu — jaunais zīmols apvienoja vienā veselumā Lattelecom grupas uzņēmumus, kas tieši saistīti ar patērētāju apkalpošanu, klientu biznesa procesu ārpakalpojumu, kā arī IT&T un satura pakalpojumu jomu. SIA Lattelekom juridiskais nosaukums tika mainīts uz SIA Lattelecom. IT pakalpojumu sniedzēja SIA MicroLink Latvia nosaukums — uz Lattelecom Technology, SIA C1, kas darbojas biznesa procesu ārpakalpojumu jomā, kļuva par SIA Lattelecom BPO. Tīkla būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA Citrus Solutions, ņemot vērā tā darbības specifiku, saglabāja esošo nosaukumu un ieguva arī savu grafisko identitāti, kas atšķiras no citiem grupas uzņēmumiem. Tas skaidrojams ar to, ka Citrus Solutions sneidz pakalpojumus citiem IT&T nozares uzņēmumiem, kuri ir Lattelecom grupas konkurenti.

Logotips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zīmola maiņa nozīmēja ne tikai nosaukuma un struktūras maiņu, bet arī to, ka jaunu veidolu ieguva visa vizuālā un grafiskā identitāte — logotips, korporatīvās krāsas, darba apģērbs un auto marķējums.

Iepriekšējais logotips tapa pēc Trešās atmodas un simbolizēja Latvijas zaļos mežus un sarkanbaltsarkano karogu, un tajā bija attēlota tālruņa ripa. Nemot vērā to, ka 2006.gadā Lattelecom vairs nebija tikai telekomunikāciju uzņēmums, vecais zīmols un arī logotips vairs neatspoguļoja uzņēmuma tagadni un tā attīstību nākotnē.

Lattelecom jaunais logo sastāv no uzņēmuma nosaukuma, kurā integrēta TT zīme korporatīvajā kieģeļsarkanajā krāsā. Tēli TT simbolizē saskarsmes lomu cilvēka dzīvē — nepieciešamību kontaktēties, būt zinošam, apmainīties ar informāciju, izmantot iespējas, ko dod ātra un ērta saziņa. Logotips raksturo Lattelecom kā jaunām idejām atvērtu sistēmu un vienlaikus aicina izmantot tehnoloģijas visās jomās, kur tās var bagātināt mūsu dzīvi.

Finanšu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom koncerna ieņēmumi 2011. gadā bija LVL 135,8 miljoni, kas ir par LVL 3,8 miljoniem mazāk, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.[36] Būtiskākais ieņēmumu pieaugums ir televīzijai un interneta pakalpojumiem, strauji pieaugot abonentu skaitam. Audzis arī datu pakalpojumu apgrozījums, savukārt, balss ieņēmumi turpina samazināties.[37] 2011. gadā Lattelecom koncerna normalizētā EBITDA peļņas rādītājs bija LVL 47,5 milj. (2010. gadā – LVL 45,6 milj.), EBITDA peļņas norma 35% apmērā.[38] 2011. gadā Lattelecom koncerna peļņa bija LVL 20,8 miljoni, kas ir par 8% vairāk nekā 2010. gadā (LVL 19,3 miljoni).[39]

Darbinieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom grupā 2011.gada nogalē strādāja 2174 darbinieki.[40] Personāla atlases uzņēmuma SIA WorkingDay Latvia pētījumā Lattelecom tika nosaukts par trešo iekārotāko darba devēju 2009 (pirmajā vietā nokļuva SIA Latvijas Mobilais telefons, bet otrajā - airBaltic).[41] Gadu iepriekš analoģiskajā pētījumā Lattelecom ierindojās piektajā vietā. 2011. gadā Lattelecom dažādos pētījumos atzīts par vienu no labākajiem klientu apkalpošanas uzņēmumiem Latvijā, bet personāla atlases uzņēmuma WorkingDay Latvija pētījumā Lattelecom atzīts par trešo iekārotāko darba devēju.[42]

Misija, vīzija, vērtības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009.gadā tika paziņotas jaunas Lattelecom misija, vīzija un vērtības. Par savu misiju uzņēmums atzinis nepieciešamību "Sniegt cilvēkiem plašākas iespējas informācijas laikmetā". Lattelecom pamatvērtības ir "vērsti uz klientiem", "saprotami" un "uzticami".[43]

2012. gadā uzņēmums attīstījis "Jā!" konceptu, kas apzīmē Lattelecom apņemšanos pārvērst cilvēku vajadzības mūsdienīgos risinājumos, padarot ikdienu ērtāku un patīkamāku.[44]

Sociālā atbildība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom īsteno sabiedrības atbalsta un labdarības projektus. Galvenās atbalsta jomas ir kultūra, izglītība un sports.[45] Patlaban galvenie atbalsta projekti ir Iespējamā misija un Pieslēdzies, Latvija!.

Pieslēdzies, Latvija![labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieslēdzies, Latvija! ir ir unikāls projekts Latvijas mērogā, kas cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem ļauj apgūt pirmās iemaņas darbā ar datoru, tādējādi samazinot to cilvēku skaitu, kas neprot strādāt ar datoru un internetu.[46] 2011. gadā visā Latvijā tika noorganizētas 150 grupas un datora lietošanas teorētiskus un praktiskus pamatus apguva vairāk nekā 1500 cilvēki.[47] 2012. gadā senioru apmācībām tika piesaistīti informātikas skolotāji, tādējādi palielinot apmācāmo skaitu.[48]

Apmācības senioriem tiek organizētas nelielās grupās – pa aptuveni 14 dalībniekiem katrā grupā. Katras grupas apmācību ilgums ir trīs dienas, apmācībām veltot četras mācību stundas (45 minūtes katra) ik dienu.[49]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 2011. gada pārskats
  2. 2,0 2,1 Lattelecom, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Lursoft
  3. Lattelekom cena: 694 miljoni eiro Dienas Bizness, Juris Kaža, 2002. gada 30. janvāris
  4. 4,0 4,1 Vēsture
  5. 'Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS' LETA, 19. maijs 2006
  6. Lattelekom ir Baltijas lielākais TV operators, www.diena.lv, 03.01.2012.
  7. Somijas mediju koncerns 'Sanoma News' iegādājas portālu 'Apollo' delfi.lv, 2011-09-16
  8. "Lattelekom" privatizācija
  9. Lattelecom» datu pārraides ātrumu palielinās līdz 500 megabitiem sekundē. Apollo.lv. Atjaunināts: 2012-04-15.
  10. «Lattelecom»: optisko pakalpojumu lietotāju skaits gada laikā teju trīskāršojies, www.apollo.lv, 30.06.2011.
  11. «Lattelecom»: optisko pakalpojumu lietotāju skaits gada laikā teju trīskāršojies, www.apollo.lv, 30.06.2011.
  12. Lattelecom paziņojums plašsaziņas līdzekļiem. Lattelecom.lv (2009-01-15). Atjaunināts: 2012-04-15.
  13. Saulkalnē pieejams Lattelecom optiskais internets (2013-01-13).
  14. 'Lattelecom' dubulto optiskā interneta ātrumu, www.delfi.lv, 03.09.2013.
  15. 'Lattelecom' dubulto optiskā interneta ātrumu, www.delfi.lv, 03.09.2013.
  16. Wi-Fi piekļuves punkti, www.wifi.lv
  17. Aizputē uzsāk "Lattelecom" optiskā tīkla izbūvi, www.iauto.lv, 02.12.2012.
  18. "Lattelecom" plāno dubultot savu "WiFi" bezvadu interneta piekļuves punktu skaitu līdz 3000, www.LBGP.lv, 19.03.2012.
  19. Turpmāk «Lattelecom» televīzija būs skatāma arī mobilajās ierīcēs, www.apollo.lv, 01.03.2012.
  20. TV saturs «četros ekrānos par vienu cenu», www.tvnet.lv, 04.04.2012.
  21. Apollo - Ziņas: «Lattelecom» 2009. gadu noslēdzis ar 55 000 maksas TV skatītāju. Apollo.lv. Atjaunināts: 2012-04-15.
  22. Virszemes TV skatās jau vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību. Financenet.lv. Atjaunināts: 2012. gada 15. aprīlī.
  23. Būtiski palielinājies pieprasījums pēc «Lattelecom» dekoderiem. Apollo.lv. Atjaunināts: 2012-04-15.
  24. Lattelekom ir Baltijas lielākais TV operators, www.diena.lv, 03.01.2012.
  25. Interaktīvās TV kanāli, tv.lattelecom.lv
  26. Lattelecom koncerna 2011. gada konsolidētais gada pārskats, www.lattelecom.lv, 01.02.2012.
  27. [http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336129:abon-llatvijas-avzir-ar-tv-pulti&catid=170&Itemid=306 Abonē «Latvijas Avīzi» ar TV pulti ], www.la.lv, 13.12.2011.
  28. "Lattelecom" interaktīvajā televīzijā varēs nomāt 3D filmas, www.kasjauns.lv, 19.06.2012.
  29. Lattelecom koncerna 2011. gada konsolidētais gada pārskats, www.lattelecom.lv, 01.02.2012.
  30. 2009. gada 27. janvāris 17:45. Latvijā ciparu TV ieviesīs Lattelecom. db.lv. Atjaunināts: 2012-04-15.
  31. lattelecom.tv – Lattelecom sāk testēt Interneta TV (ielūgumi), www.krizdabz.lv, 02.12.2010.
  32. lattelecom.tv – Lattelecom sāk testēt Interneta TV (ielūgumi), www.krizdabz.lv, 02.12.2010.
  33. Turpmāk «Lattelecom» televīzija būs skatāma arī mobilajās ierīcēs, www.apollo.lv, 01.03.2012.
  34. Turpmāk «Lattelecom» televīzija būs skatāma arī mobilajās ierīcēs, www.apollo.lv, 01.03.2012.
  35. Turpmāk «Lattelecom» televīzija būs skatāma arī mobilajās ierīcēs, www.apollo.lv, 01.03.2012.
  36. Lattelecom koncerna 2011. gada konsolidētais gada pārskats, www.lattelecom.lv, 01.02.2012.
  37. Lattelecom koncerna 2011. gada konsolidētais gada pārskats, www.lattelecom.lv, 01.02.2012.
  38. Lattelecom koncerna 2011. gada konsolidētais gada pārskats, www.lattelecom.lv, 01.02.2012.
  39. Lattelecom koncerna 2011. gada konsolidētais gada pārskats, www.lattelecom.lv, 01.02.2012.
  40. Lattelecom koncerna 2011. gada konsolidētais gada pārskats, www.lattelecom.lv, 01.02.2012.
  41. Iekārotākais darba devējs - LMT; darbinieki meklē stabilitāti. Diena.lv. Atjaunināts: 2012. gada 15. aprīlī.
  42. Lattelecom koncerna 2011. gada konsolidētais gada pārskats, www.lattelecom.lv, 01.02.2012.
  43. Lattelecom, www.lattelecom.lv
  44. Lattelecom, www.lattelecom.lv
  45. Lattelecom atbalsta, www.lattelecom.lv
  46. Vairāki simti senioru projekta "Pieslēdzies, Latvija" noslēgumā pārbauda zināšanas datoru lietošanā, www.nra.lv, 17.11.2011.
  47. Vairāki simti senioru projekta "Pieslēdzies, Latvija" noslēgumā pārbauda zināšanas datoru lietošanā, www.nra.lv, 17.11.2011.
  48. „Pieslēdzies, Latvija!” aicina seniorus pieteikties bezmaksas datorapmācības kursiem , www.ventspils.lv, 17.05.2012.
  49. „Pieslēdzies, Latvija!” aicina seniorus pieteikties bezmaksas datorapmācības kursiem , www.ventspils.lv, 17.05.2012.