Latviešu strēlnieka stāsts
| Latviešu strēlnieka stāsts | |
|---|---|
.JPG) Kadrs no filmas | |
| Žanrs | spēlfilma |
| Režisors | Pāvels Armands |
| Scenārija autors |
|
| Galvenajās lomās | |
| Mūzika | Ādolfs Skulte |
| Operators | Māris Rudzītis |
| Studija | Rīgas Kinostudija |
| Izdošana |
|
| Valsts |
.svg){kind=small} LPSR |
| Valoda | latviešu |
| IMDb profils | |
"Latviešu strēlnieka stāsts" ir 1958. gada Latvijas PSR spēlfilma. Filmas režisors ir Pāvels Armands. Tā uzņemta Rīgas Kinostudijā, kā turpinājums 1956. gada filmai "Kā gulbji balti padebeši iet".
Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Filmā pēc Jāņa Fabriciusa biogrāfijas motīviem virsnieka Mārtiņa Ventas un kareivja Jankas Pipara likteņos atspoguļots ceļš, kuru nogājuši latviešu strēlnieks no latviešu strēlnieku pulku veidošanas līdz Krievijas pilsoņu kara kaujām. Mārtiņš Venta labi saprot visu notiekošo un rādīts kā pārliecināts un revolūcijai uzticīgs cīnītājs. Tomēr notikumu centrā izvirzās "Grišķenes puikas" Jankas Pipara pārdzīvotais. Vērtējot Eduarda Pāvula veikumu šajā filmā Jankas Pipara tēlā, uzsvērta viņa apbrīnojamā prasme apvienot raksturlomu ar varoņlomu, atklāt vispilnasinīgāko latviešu strēlnieka tēlu mūsu kinematogrāfā. Visos priekšstatos šis tēls nav šķirams no strādnieku Rīgas, kur pirmo reizi filmā parādās Janka Pipars. Reizē it kā nevērība pret savu ārieni, it kā bravūra, bet — arī vēlēšanās patikt, būt saprastam, arī sirsnība. Tieši viņš ir tas, kas filmas finālā saglabājis optimismu un var uzmundrināt arī biedrus.[1]
Lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Valdemārs Zandbergs — Mārtiņš Venta
- Eduards Pāvuls — Janka Pipars
- Rita Meirāne — Zelma
- Roberts Mustaps — pulkvedis Rudzītis
- Alfrēds Videnieks — apakšpulkvedis Ezeriņš
- Jānis Tomsons — praporščiks Laimonis Venta
- Jānis Zenne — praporščiks Bērziņš
- Uldis Koškins — poručiks Eglons
- Pēteris Cepurnieks — feldfēbelis
- Roberts Ligers — Jānis Saulītis
- Harijs Avens — Maizīte
- Arnolds Milbrets — Milzis
- Gunārs Placēns — Augusts Cauna
- Andris Vidiņš — Juris Jokums
- Žanis Priekulis — Kārkliņš
- Bierants Ignāts — Celmiņš
- Zigrīda Stungure — Marta
- Egons Leopolds — Priede
- Aleksandrs Kutepovs — Sverdlovs
- Kārlis Ozolkāja — Voitinskis
- Artūrs Kalējs — Radko-Dmitrijevs
- R. Lindermane — Vija
Filmēšanas grupa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Režisors: Pāvels Armands
- Otrais režisors: Rolands Kalniņš
- Scenārija autori: Jūlijs Vanags un Semjons Nagornijs
- Operators: Māris Rudzītis
- Komponists: Ādolfs Skulte
- Mākslinieks: Herberts Līkums
- Diriģents: Leonīds Vīgners
- Kombinēto uzņēmumu mākslinieks: Viktors Šildknehts
- Pirotehniķis: Eigino Oškalns
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1959 — Baltijas republiku un Baltkrievijas kinofestivāla godalga Mārim Rudzītim par operatora darbu.
- 1959 — LPSR Valsts prēmija galvenās lomas tēlotājam Eduardam Pāvulam.
Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Epizodes filmētas Cēsīs (pie pilsmuižas klēts)[2] un pie Zvārtes ieža.
- Aleksandrs Kutepovs, pateicoties līdzībai Jakovam Sverdlovam, Sverdlova lomu tēlo vēl piecās filmās,[3] arī Rīgas Kinostudijas filmā "Sūtņu sazvērestība" (1965).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. — Rīga : ATĒNA, 2005. — 502 lpp. ISBN 9984-34-142-9
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- IMDb profils (angliski)
- filmas.lv