Latviešu valoda

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latviešu valoda
Valodu lieto: Latvija 
Reģions: Baltija
Runātāju skaits: >2 milj.
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Baltu
  Austrumbaltu
   Latviešu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (latviešu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Flag of Latvija Latvija
Flag of Eiropas Savienība Eiropas Savienība
Regulators: Valsts Valodas centrs
Valodas kodi
ISO 639-1: lv
ISO 639-2: lav
ISO 639-3: lav
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā.

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kurā tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārzemēs ir Īrijā, Austrālijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, Krievijā. Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Dialekti

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā

Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti, kas var tikt sīkāk iedalīti atsevišķās izloksnēs. Lībiskais (tāmnieku) dialekts iedalās Kurzemes un Vidzemes izloksnēs. Vidusdialekts iedalās kursiskās, zemgaliskās un Vidzemes izloksnēs. Augšzemnieku dialekts iedalās sēliskās un latgaliskās izloksnēs. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidusdialekts.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Tiek uzskatīts, ka latviešu valodas pamats sāka veidoties ap 7.-9.gs., kad izveidojās latviešu ciltis - kurši, latgaļi, zemgaļi, sēļi, kuru valodas bija ļoti tuvas. Latviešu valodas veidošanās sākās 16.gs. gadsimtā, pamazām palielinoties iedzīvotāju starpnovadu kontaktiem, bet vienotas formas ieguva 18. gs. beigās un 19 gs. sākumā, kad tika atcelta dzimtbušana un pielauta ierobežota iedzīvotāju migrācija guberņas teritoriijā.

Liela nozīme latviešu valodas izveidē ir latgaļu un zemgaļu valodām, tāpat arī lībiešu valodai. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā - baznīcas dziesmu tulkojumi Vidzemes dialektā - ir no 1530. gada. Sākotnēji latviešu valoda tika pierakstīta gotiskajā ortogrāfijā, kas tajā laikā tika lietota vācu rakstībā. Tā nebija piemērota latviešu valodai, tāpēc jau 19. gs. gadsimta vidū Juris Alunāns ierosināja veikt rakstības reformu [1]. Jaunās ortogrāfijas principus vēlāk izstrādāja Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns. Tā tika pieņemta 1908. gadā un to oficiāli apstiprināja jaunā Latvijas valsts 1919. gadā. Tomēr pilnīga pāreja uz latīņu alfabētu ar diakritiskajām zīmēm notika pēc tam vairāku gadu laikā.

[izmainīt šo sadaļu] Valodas politika

Pirmais dekrēts par oficiāla statusa piešķiršanu latviešu valodai tika publicēts 1918. gada 4. janvārī t.s. "Iskolata Republikā" Valkā. Tajā latviešu valodai piešķirtas vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu.

Kad neilgu laiku pie varas ir LSPR P.Stučkas valdība, 1919. g. 8. martā tika izdots "Latvijas padomju valdības dekrēts par oficiālos rakstos lietojamām valodām", kurā nebija noteikta latviešu valodas prioritāte.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas tika pieņemti vairāki normatīvi akti, kas noteica latviešu valodas statusu: 1918. gada 6. decembra “Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”, 1921. gada 22. novembra "Noteikumi par valsts ierēdņu pārbaudīšanu valsts valodas prašanā", 1932. gada "Noteikumi par valsts valodu" un "Likums par atklātiem izziņojumiem", 1934. gada "Pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par valsts valodu". Latviešu valodas kā valsts valodas statusu nostiprināja 1935. gada 5. janvāra "Likums par valsts valodu".

Lai gan latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, pastāv uzskats, ka to apdraud lielais krievu valodas runātāju skaits Latvijā, kas pārsvarā ir Latvijas PSR īstenotās industrializācijas un migrācijas politikas sekas. Liela daļa imigrantu, kas ieradās no citām PSRS republikām, neapguva latviešu valodu. Pēc 2000. g. tautas skaitīšanas datiem 79% iedzīvotāju uzskatīja sevi par latviešu valodas pratējiem, kas bija mazāk nekā krievu valodas pratēju skaits [2]; pēc 2005. g. datiem [3], latviski spēja sazināties jau 91% iedzīvotāju (krieviski 94%). Salīdzinājumam, pēc 1989. g. tautaskaites datiem latviešu valodu prata 62,3 % iedzīvotāju[4]

Latvijā 1999. gadā tika pieņemts Valsts valodas likums [5] latviešu valodas aizsardzībai un ietekmes palielināšanai (sk. 1. pantu). Jau iepriekš deviņdesmitajos gados šajā virzienā, kas atspoguļots pašā jaunā likuma nosaukumā, bija izdarīti ievērojamie grozījumi 1989. gada Valodu likumā.

Īpašu vietu latviešu valodā ieņem latgaliešu izloksne, kurā runā Latvijas austrumdaļā. Kā noteikts Valodas likumā, valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Daži latgalieši iestājas par atsevišķas valodas statusa piešķiršanu šai izloksnei.

Latviešu valodā ir vērojamas pūrisma tendences. Tas visvairāk ir vērojams jaunu terminu darināšanā, kas bieži izsauc arī negatīvu reakciju. Piemēram, nesenās domstarpības par Eiropas Savienības kopējās valūtas oficiālo nosaukumu: eiro vai eira.

2008. gadā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītājas Ingas Liepas vadībā izstrādātas atšķirīgas Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2008. līdz 2018. gadam[6], kurās vairs nav paredzēta integrācija uz latviešu valodas bāzes.

[izmainīt šo sadaļu] Alfabēts

Alfabēts sastāv no 33 burtiem:

A a Ā ā B b C c Č č D d E e Ē ē
F f G g Ģ ģ H h I i Ī ī J j K k
Ķ ķ L l Ļ ļ M m N n Ņ ņ O o P p
R r S s Š š T t U u Ū ū V v Z z
Ž ž

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. ↑ I. Druviete Vienotai rakstībai un izrunai, no darba "Kārlis Mīlenbahs"
  2. ↑ I. Mežs Latviešu valoda krustcelēs
  3. ↑ LETAKrieviski spēj sazināties 94% iedzīvotāju, latviski – 91%
  4. ↑ >Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits 54. lpp.
  5. ↑ Valsts valodas likums
  6. ↑ http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/kopsavilkums_pamatnostadnes.doc

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Valsts karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienības oficiālās valodas

Angļu · Bulgāru · Čehu · Dāņu · Franču · Grieķu · Igauņu · Īru · Itāļu · Latviešu · Lietuviešu · Maltiešu · Nīderlandiešu · Poļu · Portugāļu · Rumāņu · Slovāku · Slovēņu · Somu · Spāņu · Ungāru · Vācu · Zviedru
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvie%C5%A1u_valoda"