Latvijas ģerbonis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Republikas ģerbonis
Coat of arms of Latvia.svg
Versijas
Latvijas Republikas papildinātais mazais ģerbonis.svg
Latvijas Republikas papildinātais mazais ģerbonis
Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg
Latvijas Republikas mazais ģerbonis
Detaļas
Ieviests 1921. gada 15. jūnijā
Vairogs Dalīts un skaldīts; augšdaļā zilā laukā zelta saules puse, apakšdaļā sarkans lauva sudraba laukā un sudraba grifs sarkanā laukā.
Turētāji Sarkans lauva un sudraba grifs
Pamatne Ozola lapu pinums un lente valsts karoga krāsās
Citi elementi Virs vairoga 3 zelta piecstaru zvaigznes

Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921. gadā 15. jūnijā. Autors ir grafiķis Vilhelms Krūmiņš, bet galīgajā variantā korekcijas izdarījis Rihards Zariņš.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā valsts ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts: 1. - zilā laukā uzlecošas zelta saules puse, 2. - sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), 3. - sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā (Vidzeme, Latgale). Virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes. Vairoga turētāji - labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē sudraba grifs ar zelta mēli - balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros.

Likums "Par Latvijas valsts ģerboni"[2]

Jau emblēmā, ko nosacīti var uzskatīt par pirmo Latvijas valsts ģerboni, bija attēlota lecoša saule. Pastāvēja uzskats, ka tās 19 stari simbolizē atdzimušo Latviju ar tās 19 apriņķiem (vecākos zīmējumos saulei 17 stari, jo tad bija tikai 17 apriņķu). Saulīte tika izmantota arī Pirmā pasaules kara laika latviešu strēlnieku simbolikā.[1]

Sarkanā lauva sudraba laukā ņemta no agrākās Kurzemes hercogistes ģerboņa un simbolizē Kurzemi un Zemgali. Parasti ģerboņos lauva izteic spēku, stiprumu, izturību.

Kurzemes hercogiste pastāvēja no 1561. līdz 1795. gadam, sākumā kā Žečpospoļitas, vēlāk kā Krievijas impērijas sastāvdaļa.

Sudraba grifs ar zobenu ķetnā ir agrākās Pārdaugavas hercogistes ģerbonis un tagad simbolizē Vidzemi un Latgali. Parasti ģerboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu.

Pēc Livonijas sabrukuma 1561. gadā Vidzemi un Latgali pievienoja Polijai, kas tajos laikos bija vienota ar Lietuvu. 1566. gadā Vidzemi un Latgali apvienoja, sauca par Pārdaugavas hercogisti un atzina par Lietuvas sastāvdaļu. Par jaunās hercogistes ģerboni izvēlējās tās pavēlnieka Chodkeviča dzimtas vapeni: sarkanā laukā sudraba grifu ar zobenu labajā ķetnā. 1629. gadā Pārdaugavas hercogiste bija sadalīta, Vidzemi pievienojot Zviedrijai, bet Latgali atstājot Polijai.

Trīs zelta zvaigznes virs vairoga simbolizē trīs Latvijas provinces: Kurzemi ar Zemgali (abas bieži uzskata par vienu kopēju provinci), Vidzemi un Latgali.

Ģerboņa greznojumam izlietoti ozola zari — sens latviešu vīrišķības un izturības simbols.

Krāsas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Valsts heraldikas komisijas noteikumiem "Par valsts karoga un ģerboņu krāsām" ģerboņa krāsām jāatbilst šādiem PANTONE krāsu skalas parametriem.[3]

  • Zila – PANTONE 286C
  • Sarkana – PANTONE 186C
  • Zaļa – PANTONE 341C
  • Zelta – PANTONE 873C (var tikt aizstāta ar dzelteno — PANTONE 124C)
  • Sudraba – PANTONE 877C (var tikt aizstāta ar pelēko — PANTONE 4C, cool grey)
  • Melna – PANTONE black
  • Purpurs – PANTONE 208C

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas lielais ģerbonis (melnbalts)
Saulīte - emblēma, ko kā valsts simbolu izmantoja no 1918 līdz 1921. gadam

Latvijas valsts ģerbonis izveidots pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas un radīts īpaši neatkarīgajam valstiskumam. Ģerbonis apvieno gan Latvijas nacionālā valstiskuma simboliku, gan senus vēsturisko novadu simbolus. Latvijas nacionālo valstiskumu simbolizē ģerboņa vairoga augšdaļā esošā Saule. Stilizētu Saules attēlu Pirmā pasaules kara laikā kā atšķirības un nacionālās piederības zīmi sāka izmantot Krievijas impērijas armijā iesauktie latviešu karavīri — latviešu strēlnieki. Pirmā pasaules kara laikā Saules attēlu veidoja ar 17 stariem, kas simbolizēja 17 latviešu apdzīvotos apriņķus. Trīs virs valsts ģerboņa vairoga esošās zvaigznes iemieso ideju par vēsturisko novadu (apvienotā Kurzeme-Zemgale, Vidzeme un Latgale) iekļaušanu vienotajā Latvijā. Kultūrvēsturiskos novadus raksturo arī senāki heraldiski tēli, kas radušies jau 16.gadsimtā. Kurzemi un Zemgali (Rietumlatvija un Dienvidrietumlatvija) simbolizē sarkans lauva. Lauva kādreizējās Kurzemes hercogistes ģerbonī parādās jau 1569.gadā. Vidzemi un Latgali (Ziemeļlatvija un Dienvidaustrumlatvija) simbolizē teiksmains spārnots sudrabots zvērs ar ērgļa galvu, jeb grifs. Šis simbols radies 1566.gadā, kad tagadējā Vidzemes un Latgales teritorija bija nonākusi Polijas—Lietuvas valsts pakļautībā. Tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka Latvijas valsts ģerboni izstrādājis latviešu mākslinieks Rihards Zariņš, tomēr faktiski tā pamatmetu veidojis Vilhelms Krūmiņš, kas tolaik vēl bija students.

Lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas valsts ģerboņa lietošana ir stingri reglamentēta. Lieto trīs veida valsts ģerboņus: lielo, mazo papildināto un mazo ģerboni. Lielo ģerboni, piemēram, atļauts lietot Valsts prezidentam, parlamentam (Saeimai), Ministru prezidentam, Ministru kabinetam, ministrijām, Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai, kā arī Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.

Mazo papildināto ģerboni atļauts lietot iestādēm, kas atrodas Parlamenta, Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā.

Savukārt mazo ģerboni drīkst lietot, piemēram, uz Latvijas mācību iestāžu izdotajiem iegūto izglītību apliecinošiem dokumentiem, to drīkst lietot arī pārējās valsts iestādes un pašvaldības.

Papildinātais mazais valsts ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildinātais mazais valsts ģerbonis ir mazais valsts ģerbonis, kas sānos apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga.

Likums "Par Latvijas valsts ģerboni"[2]

Latvijas Republikas mazo papildināto ģerboni drīkst lietot:

  • Saeimas Kanceleja
  • Valsts prezidenta Kanceleja
  • Valsts kanceleja
  • Saeimas ievēlētas vai apstiprinātas institūcijas vai amatpersonas
  • Iestādes, kuras atrodas Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā
  • Ministrijas
  • Valsts kontroles,
  • Augstākās tiesas
  • Ģenerālprokuratūras
  • Latvijas Bankas struktūrvienības
  • Apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas
  • Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas
  • Dzimtsarakstu iestādes
  • Prokuratūras iestādes
  • Zvērināti notāri
  • vēlēšanu komisijas
  • Publisko tiesību pašpārvaldes autonomie subjekti
  • Papildināto mazo valsts ģerboni drīkst lietot uz diplomiem, apliecībām, atestātiem, kurus izdevušas izglītības iestādes, izņemot augstskolas, un kuri apliecina izglītības vai kvalifikācijas ieguvi pēc akreditētas izglītības programmas.

Mazais valsts ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais valsts ģerbonis ir lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā trīs zelta zvaigznes.

Likums "Par Latvijas valsts ģerboni"[2]

Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot valsts iestādes un tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, kā arī pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Kristīne Ducmane. Simboli: Latvijas ģerbonis, karogs. makslaplus.lv. Atjaunināts: 2014. gada 14. februārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 Par Latvijas valsts ģerboni. Likumi.lv. Atjaunināts: 2013. gada 2. aprīlī.
  3. Valsts prezidenta Valsts heraldikas komisija: Par valsts karoga un ģerboņu krāsām. Archive.is. Atjaunināts: 2013. gada 2. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]