Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aģentūras logotips.

Valsts aģentūra "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" (saīsināti LIAA) ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. Tā dibināta 1993. gadā kā bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība „Latvijas Attīstības aģentūra”, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu[1] tika reorganizēta un izveidota valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”, kas sāka darbu 2004.gada 1.februāri.

LIAA darbojas saskaņā ar Publisko aģentūru likumu[2], Ministru kabineta noteikumiem Nr.746, „Valsts aģentūras „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” nolikumu[3]” un citiem normatīvajiem aktiem.

LIAA darbības mērķi un funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LIAA mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, veicinot ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu un palielinot Latvijas konkurētspēju pašmāju un starptautiskajos tirgos.

Funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • veicināt Latvijas uzņēmēju (komersantu) ārējo tirdzniecību;
  • piesaistīt Latvijas ekonomikai ārvalstu investīcijas;
  • īstenot pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta programmām privāto uzņēmēju (komersantu) atbalstam.

Uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai īstenotu noteiktās funkcijas, LIAA veic šādus uzdevumus:

  • veicina investīciju projektu izstrādi un atbalsta konkurēt spējīgus projektus;
  • izstrādā priekšlikumus valsts atbalsta programmām, kas paredzētas privāto uzņēmēju (komersantu) atbalstam;
  • izveido, ievieš un administrē valsts atbalsta programmu līdzekļu vadības, uzraudzības un kontroles institucionālo sistēmu;
  • īsteno aģentūras ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību darbību.

Ārvalstu ekonomiskās pārstāvniecības un sabiedriskie pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LIAA ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību un sadarbības tīkls nodrošina tās pakalpojumu pieejamību ikvienam uzņēmējam un kalpo par tiltu uz svarīgākajiem ārvalstu tirgiem un ārvalstu uzņēmējiem uz Latviju. Pašlaik darbojas 11 LIAA ārvalstu ekonomiskās pārstāvniecības:

Papildus darbojas arī LIAA sabiedriskie pārstāvji — Vācijā (Hana), Lihtenšteinā un Šveicē (Zumikonā), Somijā (Espoo), Ēģiptē (Kairā), Krievijā, (Pleskavā), kā arī Indijā, (Delī).

LIAA pakalpojumi uzņēmējiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LIAA organizē sekojošus pasākumus uz eksportu orientētas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai:

Tirdzniecības misijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai veicinātu uzņēmēju piekļuvi jauniem eksporta tirgiem, LIAA organizē uzņēmēju vizītes uz ārvalstīm, kuru ietvaros tiek rīkoti biznesa forumi, semināri, uzņēmēju apaļā galda tikšanās, kontaktbiržas, izstāžu apmeklējumi individuālas tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī neformāli pasākumi.

Eksporta semināri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai paplašinātu uzņēmēju zināšanas par būtiskiem jautājumiem eksportā un pilnveidot uzņēmēju zināšanas par veiksmīgu biznesa sadarbību, LIAA organizē eksporta seminārus, kuros tiek aplūkoti būtiskākie eksporta elementi, sniegta informācija par jaunumiem un tendencēm ārējos tirgos, kā arī Eiropas Savienības vienotajā tirgū.

Kontaktbiržas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai savestu kopā potenciālos sadarbības partnerus, LIAA rīko iepriekš noorganizētas divpusējas uzņēmēju tikšanās starp divu vai vairāku valstu uzņēmumiem, gan kā vienu no pasākumiem tirdzniecības misiju, izstāžu vai citu pasākumu laikā, gan kā atsevišķu pasākumu.

Individuālās vizītes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LIAA līdzdarbojas uzņēmumu individuālo vizīšu pie potenciālajiem partneriem ārvalstīs organizēšanā, galvenokārt tajās valstīs, kurās atrodas LIAA pārstāvniecība vai Latvijas Republikas vēstniecība. Individuālās vizītes laikā ir iespējams panākt nepastarpinātu vizīti pie potenciālajiem sadarbības partneriem, ietaupīt laika un finanšu līdzekļu resursus, iespējams saņemt kompetentu konsultāciju par interesējošo eksporta tirgu.

Informācija un konsultācijas par dažādiem jautājumiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • informācijas avoti par ārējo tirdzniecību;
  • biznesa partneru meklēšanas iespējas, datu bāzes;
  • eksporta darījumu finansēšana, valsts atbalsta instrumenti;
  • nacionālā un ES likumdošana, kas nosaka kārtību, kādā noteiktas preču grupas laižamas brīvam apgrozījumam Eiropas Kopienas teritorijā, atsevišķu preču grupu eksports uz/no trešajām valstīm, tirdzniecības ierobežojumi, tranzīta procedūras, nodokļu nomaksas kārtība, preču marķēšana;
  • starptautiskie tiesību akti, kas reglamentē uzņēmējdarbības uzsākšanu, nodokļu politika un darba tiesības u.c.

LIAA struktūrvienība Eiropas Biznesa atbalsta tīkls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Logo NET LV.jpg 2008. gada 29. februārī LIAA ietvaros savu darbību Latvijā uzsāka Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (Enterprise Europe Network). Tas apvieno līdz šim atsevišķi pastāvējušos Eiropas Informācijas centru Rīgā, kas darbojās kopš 1997. gada kā viena no LIAA struktūrvienībām un Inovāciju Rosināšanas centru, kas darbojās Latvijas Tehnoloģiskā centra paspārnē. Eiropas Biznesa tīkls ir lielākais uzņēmējdarbības un inovācijas atbalsta kontaktpunktu tīkls, kas sniedz praktisku informāciju uz specifiskiem jautājumiem ES uzņēmējiem par ES lietām, īpaši izceļot mazos un vidējos uzņēmējus. Eiropas Biznesa tīkls ir viena no Eiropas Komisijas Konkurētspējas un Inovāciju ietvarprogrammas sastāvdaļām, kas darbojas pēc vienas pieturvietas aģentūras principiem, lai sniegtu vienotus pakalpojumus.

Tīkla pamatdarbībā ir ne—nepareizo durvju (no wrong door) koncepcija — kas nodrošina vienotus pakalpojumus neatkarīgi no tā, kurā valstī vai kontaktpunktā griežas uzņēmējs.

Tīkls piedāvā konkrētus un efektīvus risinājumus uzņēmējiem vairāk nekā 40 valstīs, iekļaujot 27 Eiropas Savienības valstis, kā arī kandidātvalstis (Turcija, Horvātija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika), Eiropas ekonomiskās zonas valstis un citas trešās valstis. ES uzņēmējdarbības veicināšanai tīklā ir apvienotas un koordinēti darbojas aptuveni 600 partneru organizācijas.

EEN Twitter konts http://twitter.com/EEN_Latvia

Eiropas Savienības fondu adminitsrēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, īstenojot ES reģionālo politiku, izmanto ES sniegto finanšu palīdzību ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu palīdzību, ir ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF), kuru vadību Latvijā nodrošina Finanšu ministrija.

LIAA Eiropas Savienības fondu administrēšanā īsteno sadarbības iestādes funkcijas. LIAA nodrošina ES fondu līdzfinansēto valsts atbalsta programmu ieviešanu, sniedz informāciju par esošajām un plānotajām aktivitātēm, nodrošina projektu iesniegumu pieņemšanu, izvērtēšanu, līgumu slēgšanu, maksājumu veikšanu un projektu uzraudzību. 2007.-2013.gada plānošanas periodā LIAA administrē Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF) aktivitātes.

Plānošanas dokumenti, kas regulē ES fondu ieviešanu Latvijā ir Valsts stratēģiskais ietvardokuments, darbības programmas, darbības programmu papildinājumi un horizontālo prioritāšu politika.


LIAA uzturētās mājas lapas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Efektīvai sabiedrības informēšanai un dialoga veidošanai LIAA ir izveidojusi un administrē vairākas interneta mājas lapas. Informācija par LIAA darbu, funkcijām, uzdevumiem, aktualitātēm, sniegtajiem pakalpojumiem, sadarbības iespējām investīciju piesaistē, eksporta veicināšanā un LIAA administrētajām valsts atbalsta programmām atrodama vietnē: http://www.liaa.gov.lv.

Par LIAA ietvaros darbojošos EEN tīklu un praktiskiem padomiem ar tirdzniecību, ES likumdošanas un uzņēmējdarbības attīstības politiku saistītiem jautājumiem, Inovāciju veicināšanu un Eiropas Savienības iniciatīvu pētniecības attīstībai jeb ES 7. ietvarprogrammas aktualitātēm, kā arī ikmēneša EEN informatīvos izdevumus, faktu lapas, publikācijas par Eiropu un uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā var atrast mājas lapā: http://www.een.lv.

LIAA administrētajā portālā http://www.designlatvia.lv iespējams uzzināt par svarīgām aktualitātēm un iespējām, kā virzīt dizaina produktus tirgū ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu. Šis portāls kalpo par satikšanās vietu dizaineriem, uzņēmējiem un ikvienam, kas interesējas par dizainu, biznesu un tirgu.

LIAA pārraudzībā ir arī ārējās tirdzniecības portāls http://www.exim.lv, kas ir uz eksportu orientēta Latvijas uzņēmumu un to piedāvājumu datu bāze. Portāla mērķis ir bez maksas sniegt informāciju par eksporta-importa iespējām Latvijā un ārvalstu uzņēmējiem. Datu bāze ietver Latvijas uzņēmumu, biznesa piedāvājumu, pasākumu sarakstu un tirgus informāciju. Portāla mērķa auditorija ir Latvijas un ārvalstu uzņēmēji.

LIAA profils Twitter[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LIAA izmanto arī bezmaksas sociālā mikroblogošanas tīkla Twitter pakalpojumus savā profilā „LIAALatvija”.

LIAA novērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005.gadā LIAA kā vienīgā valsts institūcija Latvijā saņēma visaugstāko starptautisko sava darba profesionālās kvalitātes novērtējumu - Pasaules Investīciju Aģentūru Asociācija atzina LIAA par labāko investīciju aģentūru Centrālajā un Austrumeiropā, piešķirot LIAA Pasaules Klases Aģentūras (World Class Agency) statusu. Šis statuss ir iegūts sīvā konkurencē starp 164 investīciju un attīstības aģentūrām visā pasaulē.

Pētījumā tika iegūti dati par aģentūras spēju sniegt profesionālu un atbilstošu atbildi, lai ar tās palīdzību pārliecinātu potenciālo investoru izvēlēties attiecīgo valsti par piemērotāko investīciju veikšanai, kā arī sniegtās atbildes norādīja uz līmeni, kādā aģentūras izprot tirgu un zina par potenciālajām investīciju piesaistes vietām.

Rezultāti parādīja, ka 70% no valsts līmeņa investīciju veicināšanas aģentūrām (181 no 213. pētītajām aģentūrām) zaudēja iespēju piesaistīt investoru un līdz ar to radīt jaunas darba vietas, jo nespēja potenciālo investoru laicīgi nodrošināt ar pietiekami pilnīgu un precīzu informāciju.

2006. gada aprīlī Ganā notikušajā ikgadējā Pasaules investīciju aģentūru asociācijas (WAIPA) starptautiskajā investīciju piesaistes konferencē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) saņēma apbalvojumu par investīcijām labvēlīgas valsts politikas veicināšanu.

LIAA izpelnījās starptautisku atzinību par ciešo sadarbību ar Latvijas Ārvalstu investoru padomi un veiktajām aktivitātēm uzlabojot uzņēmējdarbības vidi. Augstu tika novērtēts LIAA rīcības plāns dažādu administratīvo šķēršļu likvidēšanai, kura ietvaros deviņu gadu laikā no tajā norādītajiem 193 punktiem ir izdevies uzlabot jau 150.

2009. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atzīta par vienu no labākajām investīciju piesaistes un uzņēmējdarbību veicināšanas starpniekinstitūcijām pasaulē[4]. Pasaules Bankas publicētajā Global Investment Promotion Benchmarking pētījumā, konkurencē ar kopumā 213 nacionālām un reģionālām investīciju veicināšanas aģentūrām, Latvija ierindojusies 7.vietā, apsteidzot tādas attīstītas un tradicionāli par veiksmīgām uzskatītas valstis kā Austrālija, ASV, Īrija, Somija, Spānija un Čehija.

Laika posmā no 2008. gada marta līdz septembrim tika izvērtēta 181 nacionālā un 32 reģionālās investīciju piesaistes aģentūras. Šis ir plašākais šāda veida pētījums kāds līdz šim ir ticis veikts. Izmantojot profesionālas izvērtēšanas metodes, kas papildinātas ar konkrētu projektu izvērtējumu, analizējot arī lēmumu pieņemšanas kritērijus un pētot investoru uzvedību konkrētas investīciju vietas izvēlē agrīnā stadijā, neatkarīgi konsultanti izvērtēja dažādu aģentūru mājas lapas, kā arī spēju apstrādāt un atbildēt uz investīciju pieprasījumiem.

Lai iegūtu pēc iespējas objektīvākus datus par aģentūras spēju apstrādāt ienākošos investīciju pieprasījumus, katra aģentūra tika izvērtēta divas reizes — pirmo reizi tika sūtīts informācijas pieprasījums ražošanas nozarē un otro reizi — IT jomā.

2011. gada martā ekonomikas ministrs Artis Kampars intervijā presei izteicās, ka vismaz ir daļēji apmierināts ar LIAA darbību un neuzkata, ka tai nepieciešama vadības maiņa [5], neskatoties uz notiekošo izmeklēšanu par LIAA priekšnieka Andra Ozola un firmas Aerodium savstarpējiem apvainojumiem korupcijā un līdzekļu izšķērdēšanā izstādes "Expo 2010 sakarā[6].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]