Latvijas Jūras spēki

Vikipēdijas lapa
Latvijas Jūras spēki
Latvijas Jūras spēku ģerbonis
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pastāvēšanas laiks 1918 - 1940
1991 - pašlaik
Daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Karaspēka veids Kara flote
Komandieri
Pašreizējais komandieris jūras kapteinis Māris Polencs[1]

Jūras spēki ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kara flote.

Pildot Nacionālo Bruņoto spēku likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

  • nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību;
  • veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu;
  • nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
  • koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā;
  • meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina;
  • Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Kara flote (Latvija)

Latvijas Republikas Jūras spēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. novembra parāde

Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīga karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.

Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi. Turpmākajos gados to skaits pakāpeniski palielinās. 1995. gada 11. aprīlī svinīgos apstākļos Jūras spēki atguva brīnumainā kārtā saglabājušos Pirmās Republikas Kara flotes karogu.

1998. gadā tika izveidota apvienota Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karakuģu vienība BALTRON.

Mīnu meklēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumam, viens no svarīgākajiem Jūras spēku uzdevumiem ir meklēt un iznīcināt jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus.

Lai uzlabotu mīnu meklēšanas spējas, katru gadu noteikts skaits kuģu piedalās mīnu meklēšanas un iznīcināšanas mācībās un operācijās Baltijas jūrā. Nozīmīgākās no tām: “Mcoplat”, „Open Spirit”. Mācībās un operācijās piedalās arī kaimiņvalstu: Lietuvas un Igaunijas Jūras spēku mīnu kuģi un citu valstu vienības.

Pēc aptuveniem datiem, Baltijas jūras dzelme sevī slēpj aptuveni 80 000 sprādzienbīstamu objektu, kas saglabājušies no I un II Pasaules kara. Kopš JSF dibināšanas (1992.gads) no sprādzienbīstamiem objektiem ir attīrītas 828 kvadrātjūdzes Baltijas jūras- Irbes jūras šauruma un Rīgas jūras līča apgabali. Pavisam atrasti un iznīcināti 813 objekti: gruntsmīnas, dziļuma lādiņi, torpēdas, bumbas, enkurmīnas. No tām 339 Rīgas jūras līcī, bet 468 Irbes jūras šaurumā.

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Jūras spēkos ietilpst šādas vienības:

Flotes sastāvs [2][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patruļkuģi P-05 "Skrunda" un P-07 "Viesīte".
Nosaukums Būves vieta Klase Tips Būves gads Flotē kopš Piezīmes
Štāba un apgādes kuģi
A-53 Virsaitis Karogs: Norvēģija Norvēģija Vidar Mīnu licējs 1978 2003
A-90 Varonis Karogs: Nīderlande Nīderlande Buyskes Hidrogrāfijas kuģis 1973 2004
Mīnu kuģi
M-04 Imanta Karogs: Nīderlande Nīderlande Alkmaar Mīnu meklētājs 1984 2007
M-05 Viesturs Karogs: Nīderlande Nīderlande Alkmaar Mīnu meklētājs 1984 2007
M-06 Tālivaldis Karogs: Nīderlande Nīderlande Alkmaar Mīnu meklētājs 1984 2008
M-07 Visvaldis Karogs: Nīderlande Nīderlande Alkmaar Mīnu meklētājs 1984 2008
M-08 Rūsiņš Karogs: Nīderlande Nīderlande Alkmaar Mīnu meklētājs 1984 2011
Jūras spēku patruļkuģi
P-05 Skrunda Karogs: Latvija Latvija

Karogs: Vācija Vācija

Skrunda Patruļkuģis 2011 2011
P-06 Cēsis Karogs: Latvija Latvija

Karogs: Vācija Vācija

Skrunda Patruļkuģis 2011 2012
P-07 Viesīte Karogs: Latvija Latvija Skrunda Patruļkuģis 2012 2012
P-08 Jelgava Karogs: Latvija Latvija Skrunda Patruļkuģis 2013 2013
P-09 Rēzekne Karogs: Latvija Latvija Skrunda Patruļkuģis 2014 2014
Krasta apsardzes patruļkuģi
KA-01 Kristaps Karogs: Zviedrija Zviedrija KBV Piekrastes patruļkuģis 1964 1993
KA-06 Gaisma Karogs: Zviedrija Zviedrija KBV Piekrastes patruļkuģis 1963 1994
KA-07 Ausma Karogs: Zviedrija Zviedrija KBV Piekrastes patruļkuģis 1963 1994
KA-08 Saule Karogs: Zviedrija Zviedrija KBV Piekrastes patruļkuģis 1963 1994
KA-09 Klints Karogs: Zviedrija Zviedrija KBV Piekrastes patruļkuģis 1963 1994
KA-14 Astra Karogs: Somija Somija KBV Piekrastes patruļkuģis 1996 2001

Bijušie Latvijas Jūras spēku kuģi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modernizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas jūras spēki plāno papildināt savu sastāvu ar 5 "Skrunda" klases kuģiem. Šiem kuģiem tiks doti nosaukumi, kuri simbolizē nozīmīgākās brīvības cīņu norises vietas Latvijas vēsturiskajos reģionos: Skrunda, Cēsis, Viesīte, Jelgava un Rēzekne. Ar šiem pieciem kuģiem ir plānots aizstāt līdz šim izmantotos 9 Jūras spēku patruļkuģus. Process jau ir sācies, pats pirmais kuģis "Skrunda" 2011. gada aprīlī tika nodots Aizsardzības ministrijai. Jau pēc pāris dienām Aizsardzības ministrija no Jūras spēkiem nodeva pārstrādei Polijas dāvināto "A-18 Pērkons" un Norvēģijas dāvināto "Storm" klases patruļkuģi "P-04 Bulta". Katrs patruļkuģis izmaksā aptuveni 7,8 miljonus latu (11 mil. EUR). Tiek plānots, ka pēdējais kuģis tiks nodots līdz 2014. gadam.[3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mil.lv: kontakti
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. septembrī. Skatīts: 2015. gada 21. februārī.
  3. «Patruļkuģim „Viesīte” savieno korpusus | Aizsardzības ministrija». www.mod.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2021-11-18.