Latvijas Jūras spēki

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Jūras spēku ģerbonis

Jūras spēki ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kara flote.

Pildot Nacionālo Bruņoto spēku likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

  • nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību;
  • veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu;
  • nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
  • koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā;
  • meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina;
  • Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas Jūras spēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1991. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1991. gada 11. aprīlī notika svinīga karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.

Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi. Turpmākajos gados to skaits pakāpeniski palielinās. 1995. gada 11. aprīlī svinīgos apstākļos Jūras spēki atguva brīnumainā kārtā saglabājušos Pirmās Republikas Kara flotes karogu.

1998. gadā tika izveidota apvienota Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karakuģu vienība BALTRON.

Struktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Jūras spēkus ietilpst šādas karakuģu vienības:

Flotes sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patruļkuģi P-05 "Skrunda" un P-07 "Viesīte".
Nosaukums Būves vieta Klase Tips Būves gads Flotē kopš Piezīmes
Štāba un apgādes kuģi
A-53 Virsaitis Karogs: Norvēģija Norvēģija Vidar Mīnu licējs 1978 2003
A-90 Varonis Karogs: Nīderlande Nīderlande Buyskes Hidrogrāfijas kuģis 1973 2004
Mīnu kuģi
M-04 Imanta Karogs: Nīderlande Nīderlande Alkmaar Mīnu meklētājs 1984 2007
M-05 Viesturs Karogs: Nīderlande Nīderlande Alkmaar Mīnu meklētājs 1984 2007
M-06 Tālivaldis Karogs: Nīderlande Nīderlande Alkmaar Mīnu meklētājs 1984 2008
M-07 Visvaldis Karogs: Nīderlande Nīderlande Alkmaar Mīnu meklētājs 1984 2008
M-08 Rūsiņš Karogs: Nīderlande Nīderlande Alkmaar Mīnu meklētājs 1984 2011
Jūras spēku patruļkuģi
P-02 Lode Karogs: Norvēģija Norvēģija Storm Patruļkuģis 1967 2001
P-05 Skrunda Karogs: Latvija Latvija

Karogs: Vācija Vācija

Skrunda Patruļkuģis 2011 2011
P-06 Cēsis Karogs: Latvija Latvija

Karogs: Vācija Vācija

Skrunda Patruļkuģis 2011 2012
Krasta apsardzes patruļkuģi
KA-01 Kristaps Karogs: Zviedrija Zviedrija KBV Piekrastes patruļkuģis 1964 1993
KA-06 Gaisma Karogs: Zviedrija Zviedrija KBV Piekrastes patruļkuģis 1963 1994
KA-07 Ausma Karogs: Zviedrija Zviedrija KBV Piekrastes patruļkuģis 1963 1994
KA-08 Saule Karogs: Zviedrija Zviedrija KBV Piekrastes patruļkuģis 1963 1994
KA-09 Klints Karogs: Zviedrija Zviedrija KBV Piekrastes patruļkuģis 1963 1994
KA-14 Astra Karogs: Somija Somija KBV Piekrastes patruļkuģis 1996 2001

Bijušie Latvijas Jūras spēku kuģi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt sarakstu

Modernizācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas jūras spēki plāno papildināt savu sastāvu ar 5 "Skrunda" klases kuģiem. Šiem kuģiem tiks doti nosaukumi, kuri simbolizē nozīmīgākās brīvības cīņu norises vietas Latvijas vēsturiskajos reģionos: Skrunda, Cēsis, Viesīte, Jelgava un Rēzekne. Ar šiem pieciem kuģiem ir plānots aizstāt līdz šim izmantotos 9 Jūras spēku patruļkuģus. Process jau ir sācies, pats pirmais kuģis "Skrunda" 2011. gada aprīlī tika nodots Aizsardzības ministrijai. Jau pēc pāris dienām Aizsardzības ministrija no Jūras spēkiem nodeva pārstrādei Polijas dāvināto "A-18 Pērkons" un Norvēģijas dāvināto "Storm" klases patruļkuģi "P-04 Bulta". Katrs patruļkuģis izmaksā aptuveni 7,8 miljonus latu. Tiek plānots, ka pēdējais kuģis tiks nodots līdz 2014. gadam.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]