Latvijas Mākslas akadēmija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas Mākslas akadēmija Lma logo.gif

Maakslas akadeemija.jpg
Dibināta 1921
Atrašanās vieta Rīga, Latvija
Kalpaka bulvāris 13
Rektors Aleksejs Naumovs
Mājaslapa www.lma.lv
Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) (angļu: Art Academy of Latvia, vācu: Kunstakademie Lettlands, franču: L'Academie des beaux arts de la Lettonie) ir augstākās izglītības, zinātniskās pētniecības, mākslas, jaunrades un kultūras augstskola Rīgā, Kalpaka bulvārī 13, dibināta 1919. gada 20. augustā, pateicoties tās pirmā rektora Vilhelma Purvīša iecerei izveidot Latvijā augstāko mākslas izglītības iestādi. Atrodas vienā no iespaidīgākajiem Rīgas XX gs. sākuma arhitektūras pieminekļiem — neogotikas stilā celtajā Biržas komercskolas ēkā (arh. V.N.L. Bokslafs). Tā ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu Satversmi un noteikt: studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu, atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem. Studiju programmas tiek īstenotas pilna un nepilna laika studijās, kā arī klātienes vai neklātienes formās. Rektors kopš 2007. gada ir prof. Aleksejs Naumovs.

Studiju programmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

LMA piedāvā studijas piecās - Vizuālās mākslas, Vizuāli plastisko mākslu, Dizaina, Audio-vizuālās mediju mākslas un Mākslas zinātnes - nodaļās, kas apkopo 14 apakšnozares:

  • Vizuālās mākslas nodaļā - glezniecība, grafika, tekstilmāksla;
  • Vizuāli plastisko mākslu nodaļā - tēlniecība, keramika, stikla māksla un modes māksla;
  • Dizaina nodaļā - funkcionālais dizains, metāla dizains, vides māksla;
  • Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļā - vizuālā komunikācija, scenogrāfija;
  • Mākslas zinātnes nodaļā - vizuālās mākslas un kultūras vēsture un teorija, restaurācija.

Studējot LMA, var iegūt šādus akadēmiskās izglītības grādus:

  • humanitāro zinātņu bakalaurs mākslā,
  • humanitāro zinātņu maģistrs mākslā,
  • mākslas doktors.

LMA karogs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Averss: zaļā laukā pelēkas lentes un liesmu motīva apņemts zils vairogs ar diagonāli novietotu baļķi (šķērsjoslu) baltā krāsā. Vairogā - augstskolas nosaukuma abreviatūra "LMA". Zem vairoga - ozollapas un valsts karoga krāsas lente, kā arī pilns augstskolas nosaukums "Latvijas Mākslas akadēmija". Reverss: zaļā laukā dzelteniem burtiem izšūts teksts latīņu valodā “Nulla dies sine linea” (Nevienu dienu bez līnijas).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gada 4. maijā laikrakstā "Cīņa" tika publicēts LSPR Tautas izglītības komisāriāta ziņojums, ka maija vidū Rīgā darbību uzsākšot "plaša proletāriskās mākslas darbnīca". Apzīmējums "akadēmija" netika lietots (arī Pēterburgas Mākslas akadēmija pēc revolūcijas kļūst par "Brīvās mākslas darbnīcām"), jo ar šo jēdzienu saistījās pamatotais priekšstats par veco, konservātīvo iekārtu un tās mākslas ideāliem. Par mācībspēkiem sagatavošanas klasēs un meistardarbnīcās bija aicināti V. Purvītis, T. Zaļkalns, J. Tilbergs, R. Zarinš, J. Madernieks, J. Kuga, B. Dzenis, S. Vidbergs, A. Drēviņš, K. Ubāns, V. Tone u.c. Savu praktisko darbību "proletāriskās mākslas darbnīca" nepaspēja uzsākt.

1919. gada 20. augustā ar Latvijas Pagaidu valdības Ministru kabineta lēmumu tika nodibināta Latvijas Mākslas akadēmija. Oficiālā atklāšana notika 1921. gada 12. oktobrī, kad darbu uzsāka studijas 7 meistardarbnīcās. Pirmā šīs augstskolas Satversme tika pieņemta 1924. gada 7. februārī Latvijas Republikas Saeimā un to izsludināja Valsts Prezidents Jānis Čakste.

20. gadu pirmajā pusē LMA pasniedzēju kolektīvam pievienojās K.Miesnieks, B..Dzenis, K. Ubāns, V. Tone (J. Madernieks atsacījās no šī goda), bet 40. gados - T.Zaļkalns.

Laika posmā no 1940. gada līdz 1942. gadam šī augstskola ir saukusies par Valsts Mākslas akadēmiju, bet 1944. gadā pārdēvēta par Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju. No 1944. līdz 1946. gada martam akadēmija bija padota LPSR Tautas Komisāru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1946. gada marta līdz 1952. gadam - LPSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1953. gada līdz 1959. gada septembrim - pakļauta LPSR Kultūras ministrijai; 1959. gada septembra akadēmija tiek pakļauta LPSR Ministru Padomes Augstākās un Vidējās speciālās izglītības Valsts Komitejai. Šī pakļautība pastāv līdz 1961. gada jūnijam, kad tā atkal pārgāja LPSR Kultūras ministrijas pakļautībā.

No 1973. gada līdz 1988. gadam augstskolas nosaukums bija Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmija.[1] Ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 1988. gadā tika atjaunots vēsturiskais nosaukums — Latvijas Mākslas akadēmija.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LPSR Ministru Padomes 1973. gada 20. februāra lēmums Nr.98.
  2. LPSR Ministru Padomes 1988. gada 29. decembra lēmums Nr.438.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Valsts Mākslas Akadēmija. / Red. Indulis Zariņš. - Liesma: Rīga., 1969. 142 lp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]