Latvijas Nacionālā bibliotēka

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Atrašanās vieta 7 ēkas Rīgā
Dibināta 1919. gada 29. augustā
Kolekcijas izmērs 4,1 miljoni grāmatu un publikāciju
Direktors Andris Vilks
Darbinieki 450
Mājaslapa www.lnb.lv

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka,[1] kas dibināta 1919. gada 29. augustā. LNB ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde. Tās pirmais vadītājs bija ievērojamais bibliotekārs un latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs Jānis Misiņš. Pašreizējais bibliotēkas direktors ir Andris Vilks.

LNB misija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Nacionālās bibliotēkas misija ir sekmēt izglītota, informēta un konkurētspējīga indivīda un sabiedrības garīgo un intelektuālo attīstību, veidojot informācijas resursu krātuves, nodrošinot tām kvalitatīvu pieejamību un koordinējot visas valsts bibliotēku sistēmas darbību.

LNB krājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Nacionālā bibliotēka. Krišjāņa Barona iela 14

Vairāk nekā četru miljonu vienību lielā LNB krājuma kodols ir nacionālais krājums — Latvijas un ārzemju izdevumi par Latviju un latviešiem, latviešu autoru darbi, kuru krāšana, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana ir LNB pamatuzdevums un krājuma veidošanas prioritāte. Nacionālās literatūras krājuma pilnīgumu nodrošina 1920. gadā iedibinātais Latvijas obligātais eksemplārs. Bibliotēka izveidojusi vienu no diviem lielākajiem nacionālajiem krājumiem un kļuvusi par nozīmīgāko universālo zinātnisko bibliotēku valstī. LNB krājuma tematiskais profils ir humanitārās un sociālās zinātnes. Izdevumi svešvalodās tiek komplektēti visās zinātņu nozarēs, bet ar atšķirīgu intensitāti, ņemot vērā arī citu Latvijas lielo zinātnisko bibliotēku krājumu specializāciju.

Bibliotēkas krājuma daudzveidību un bagātību atspoguļo tās speciālie krājumi: Letonika, Baltijas Centrālā bibliotēka, retās grāmatas un rokraksti, bērnu literatūra, periodiskie izdevumi, notis un mūzikas literatūra, skaņu ieraksti, kartogrāfiskie izdevumi, sīkiespieddarbi un attēlizdevumi.

Sociālo zinātņu, Humanitāro zinātņu, Juridiskās literatūras un likumdošanas lasītavās, Uzziņu un informācijas centrā atrodama jaunākā, aktuālākā un pieprasītākā speciālā nozaru literatūra. Šo lasītavu krājumi ik gadu tiek atjaunoti un papildināti ar vairāk nekā trim tūkstošiem jaunu Latvijas un ārzemju izdevumu. Lasītāju rīcībā ir reprezentatīvs uzziņu literatūras krājums: enciklopēdijas, vārdnīcas, rokasgrāmatas, bibliogrāfijas un citi izdevumi. Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes 19 tūkstošus vienību lielais krājums maksimāli pilnīgi nodrošina bibliotēku un informācijas centru darbiniekus, radniecīgu nozaru speciālistus, studentus un pasniedzējus ar laikmetīgu profesionālo tradicionālo un elektronisko informāciju grāmatzinātnē, bibliotēkzinātnē, bibliogrāfijā un informācijas zinātnē.

Aizvien plašāks kļūst kā Latvijas, tā ārzemju licencēto elektronisko datubāzu piedāvājums. LNB kopumā abonē vairāk nekā 40 dažādas pilnu tekstu un bibliogrāfiskās datubāzes, ir izveidota specializēta Elektronisko resursu lasītava.

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka "Lettonica"[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai padarītu plašāk pieejamas LNB glabātās kultūrvēsturiskās vērtības, kopš 2006. gada tiek veidota Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka "Letonica", kā pirmo tās ietvaros īstenojot pilotprojektu "Jāzeps Vītols", kur vienkopus pieejami latviešu komponista Jāzepa Vītola skaņdarbi, raksti, fotogrāfijas, vēstules, skaņu ieraksti un citi dokumenti. Lai gan atsevišķas digitālas kolekcijas LNB pieejamas jau kopš 2000. gada, digitālās bibliotēkas izveide liek pamatus vienotiem digitalizēto materiālu apstrādes, glabāšanas un pieejamības principiem. Piedāvāto objektu dažādības ziņā Latvija ir viena no digitalizācijas līderēm pasaulē.

Digitālā bibliotēka "Letonica" ir ilgtermiņa valsts programma, kuras misija ir padziļināt sabiedrības zināšanas par Latvijas kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju un tautsaimniecību, veicinot dažādu sabiedrības grupu — skolu jaunatnes, studentu, zinātnieku un mūžizglītībā ieinteresētās sabiedrības daļas zināšanas un izpratni par Latviju visplašākajā kontekstā. Tās veidošanā iesaistītas ne tikai "atmiņas institūcijas", bet arī paši lietotāji. "Letonica" un tās lietotāji ir Eiropas digitālās bibliotēkas TEL (The European Library) un Europeana pilntiesīga daļa.

2008. gadā realizēti digitālās bibliotēkas projekti "Latviešu Dziesmu svētki. 1864-1940" un "Periodika", paverot iespēju meklēt vēsturisko laikrakstu vairāk kā 300 000 lappusēs.

Restaurācija un digitalizācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai sava krājumā esošo vērtību aizsardzība un saglabāšana vienmēr ir bijusi svarīga, tādēļ 1988.gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka pievērāsšīs problēmas risināšanai, izveidojot Restaurācijas nodaļu.[2]

Restaurācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Nacionālās bibliotēkas restauratori ļoti profesionāli[nepieciešama atsauce] pilda savus pienākumus un augtsā līmenī veic konservācijas un restaurācijas darbus, atjaunojot laika gaitā cietušos iespieddarbus — grāmatas, laikrakstus, plakātus, kartes, notis, grafikas, retumus ieskaitot. Kā piemēru var minēt inkunābulu Clemens V, kuru no 2002. līdz 2004.gadam atjaunoja nodaļas speciālisti. Constitutiones — 1476.gadā Bāzelē M. Venslera tipogrāfijā iespiestās pāvesta Klementa V (1264—1314) apkopotās baznīcas tiesību normas. Šī inkunābula oriģināliesējumā bija saglabājusies Aglonas bazilikas bibliotēkā. Šobrīd, pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas veiktās restaurācijas tā atrodas Aglonas bazilikas bibliotēkā.[2]

Digitalizācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Nacionālā bibliotēka izmanto gan tradicionālas, gan starptautiski atzītas restaurācijas un konservācijas metodes, gan digitalizāciju. tādejādi iespējams nodrošināt bibliotēkas kultūrvēsturisko vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un darīt tās plaši peieejamas bibliotēkas lietotājiem. Latvijas Nacionālā bibliotēka piedalās arī starptautiskos projektos, piemēram, kopš 2000.gada bibliotēka sadarbībā ar citām institūcijām īsteno digitalizācijas projektus, nodrošinot piekļuvi digitalizētajiem materiāliem internetā un pilnveidojot LNB informācijas pakalpojumus bibliotēkas apmeklētājiem un attālinātajiem lietotājiem. Bibliotēkas darbinieki strādā arī pie vienotas Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas "Letonica" informācijas telpas izveides.[2]

Digitālā bibliotēka[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas mērķis ir nodrošināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu atmiņas institūciju krājumu digitalizāciju, padarot tos pieejamus internetā. Šobrīd digitālajā bibliotēkā atrodamas digitalizētu laikrakstu, attēlu, karšu, grāmatu, nošu un skaņu ierakstu kolekcijas.Pieejamas šādas kolekcijas:

  1. Zudusī Latvija.
  2. Latviešu Dziesmu svētki (1864–1940).
  3. Latvijas un ārzemju ekslibri un piemiņas grafika.[3]

LNB sadarbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzās obligātajam eksemplāram un iepirkumiem, nozīmīgs komplektēšanas avots ir starptautiskā iespieddarbu apmaiņa. LNB sadarbības partneri ir gandrīz visu Eiropas valstu nacionālās bibliotēkas, ASV, Kanāda, Japāna, Krievija, Baltkrievija, Ukraina un citas valstis, kopā 61 sadarbības partneris 21 valstī.

Būtisks krājuma papildināšanas avots ir dāvinājumi. 1990. gadu sākumā, atjaunojoties valsts neatkarībai, tautieši no visām mītnes zemēm sūtīja un turpina sūtīt bibliotēkai trimdā izdotās grāmatas. Pateicoties tam, arī šī nacionālā krājuma daļa ir pārstāvēta gandrīz pilnīgi. Nozīmīgus dāvinājumus LNB ir saņēmusi no Vācijas augstskolu rektoru konferences (1991), Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas (1993), ārvalstu vēstniecībām, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, LR Ārlietu ministrijas un citām organizācijām, kā arī privātpersonām. 2008. gadā LNB krājuma veidošanu atbalstīja Hansabanka.

Lielākais izaicinājums un krājuma attīstības uzdevums tuvākajiem gadiem — 350 tūkstošus sējumu liela brīvpieejas krājumu izveidošana LNB jaunajai ēkai, esošā krājuma izvērtēšana un kvalitatīva atjaunošana, elektronisko resursu krājuma attīstība.

LNB jaunā ēka[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 15. maijā pēc daudzu gadu debatēm valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" un "Nacionālo būvkompāniju apvienība" parakstīja līgumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Jaunā Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka durvis lasītājiem vērs 2014. gadā.

Pirmās diskusijas par jaunas Nacionālās bibliotēkas nepieciešamību tika uzsāktas jau 1928. gadā un šī gadsimta projekta nozīmi vēl vairāk apliecina ārkārtīgi augstais starptautiskais novērtējums.[nepieciešama atsauce] 1999. gadā gandrīz visas 170 UNESCO dalībvalstis Ģenerālās konferences laikā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja dalībvalstis un starptautisko sabiedrību nodrošināt visu iespējamo atbalstu LNB projekta īstenošanā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta mērķis ir padarīt informāciju pieejamu ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, sociālā stāvokļa, izglītības līmeņa, tautības vai kādiem citiem apsvērumiem, mazinot plaisu starp tiem, kuriem jau šobrīd šāda iespēja ir un tiem, kam tā ir liegta. Bibliotēkas uzmanības centrā ir cilvēks, visa tās darbība vērsta uz to, lai dotu iespēju ikvienam, sekmējot gudras, izglītotas, informētas un konkurētspējīgas sabiedrības attīstību pasaules mērogā. [4] [5] [6]

Projekta izmaksās ietilpst arī minimālās datoru partijas (3833) iegāde 874 bibliotēkām provincē, tur izveidotu interneta pieslēgumu un tās saslēgtu vienotā tīklā, apmācītu 1455 bibliotekārus, nodrošinātu 7700 bibliotēku abonētājiem internetā programmatūru un apmācības palīdzību (programnodrošinājums vien izmaksās aptuveni 7,9 miljonus Ls). [7]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]