Latvijas Neatkarīgā Televīzija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par televīzijas kanālu. Par teātri skatīt rakstu Latvijas Nacionālais teātris.
Latvijas Neatkarīgā Televīzija
LNT logo.png
Formāts Komerciālā televīzija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valoda Latviešu, krievu
Adrese Elijas iela 17, Rīga, LV-1050
Dibināta 1996. gadā
Vadītājs Andrejs Ēķis
Populāri raidījumi LNT Ziņas
900 Sekundes
Labvakar Latvija!
Degpunkts
Apraide Latvija, Satelīts
Kanāli LNT (Sirius 4, 11,958)
Tirgus daļa 12,4%, TNS Latvia, 2011. gada oktobris
Mājas lapa www.lnt.lv

Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) ir televīzijas kanāls Latvijā, kurš izveidots 1996. gadā, apvienojoties kanāliem NTV-5 un Picca TV. LNT ģenerāldirektors ir uzņēmējs Andrejs Ēķis.

LNT ir viens no vadošajiem televīzijas kanāliem Latvijā, kas izstrādā un pārraida audiovizuālos produktus TV skatītāju auditorijai Latvijā. LNT ziņu programmu viesi ir ne tikai politiķi, bet arī sabiedrībā atzīti savas nozares eksperti un viedokļu līderi. LNT saviem skatītājiem piedāvā plašu pārraižu klāstu, tajā iekļaujot raidījumus par politiskiem, sociāliem un kultūras notikumiem - LNT ziņas, Labvakar Latvija!, LNT Top10 un izklaidējošus šovus. Skatītājus priecē arī labākās Holivudas un Krievijas filmas un seriāli. LNT izceļas arī ar dažādiem sabiedriskās iniciatīvas projektiem, piemēram, „Eņģeļi pār Latviju”, „Gada varonis”, „Labestības diena”, „Dziedošās ģimenes” un „Latvijas Zelta Talanti” un citiem.

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā nominācijas „Gada ziņu raidījums” - LNT raidījums „900 sekundes”. „Gada izklaides šovs” – LNT šovs „Latvijas Zelta talanti 2010”. „Gada producente” - LNT projektu „Labestības diena”, „Latvijas dziedošās ģimenes” un „Tautas balss” producente Ilze Ancāne. „Gada dzīvesstila raidījums” – LNT raidījums „Mājokļa jautājums”. Gada „15 minūtes slavas” – Kaspars Zlidnis un Latvijas Ielu vingrotāji LNT „Latvijas Zelta talanti”. [1]

2009. gada nominācijas „Gada ziņu raidījums” - LNT raidījums „900 sekundes”. „Gada dokumentālais raidījums” - LNT raidījums „Degpunktā”. „Gada speciālizlaidums” - LNT raidījums „Labestības diena”. „Gada producents” – LNT radošais direktors Niks Volmārs. „Gada televīzijas seja” - LNT raidījumu un TV šovu vadītājs Māris Grigalis. „Gada muzikālais šovs” - LNT šovs „Latvijas Dziedošās ģimenes”. „Gada translācija” uzvarējis konkursa „Jaunais vilnis 2009” atspoguļojums kanālā LNT un TV5. „Gada TV seja” - LNT projektu vadītājs Lauris Reiniks. „Gada dzīvesstila raidījumu” – LNT raidījums „Sirmā ēdienkaratē”. [2]

LNT labestības akciju „Labestības diena” un „Eņģeļi pār Latviju” vadītāja Katrīne Pasternaka saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. [3] „Password 2009” sociālajā kategorijā uzvarēja LNT labestības akcija „Eņģeļi pār Latviju”.[4]

2008. gada nominācijas LNT raidījumu „LNT TOP10” un „Ražots Latvijā” vadītājs Haralds Burkovskis saņēma Cicerona balvu par augstu meistarību žurnālistikā. [5] LNT Ziņu dienesta veidotais rīta raidījums 900 sekundes saņēma balvu no Nacionālās Radio un Televīzijas padomes kā gada labākais televīzijas raidījums. [6] „European Hit Radio” nominācijā „Gada labākā reklāma – mediji” balvu ieguva LNT veidotā radio reklāma „Svešā dzīve”.

2007. gada nominācijas LNT ieņēma pirmo vietu Latvijā mīlētāko zīmolu topā televīzijas kategorijā, un sesto vietu visu nozaru zīmolu topā. [7]

LNT par projektu „Labestības diena” saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Cicerona balvu. [8]

Šobrīd „LNT” tiek pārraidīti:

LNT raidījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„LNT ziņas”

„LNT TOP10”

„Degpunktā” Raidījumā „Degpunktā. Slepenās lietas” vienu reizi nedēļā, ceturtdienās, pēc LNT ziņām tiek analizēti un izvērtēti dažādi nedēļas karstākie notikumi. Raidījuma veidotāji ik nedēļu seko līdzi operatīvo dienestu darbiniekiem Valsts policijā un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Tāpat raidījuma komanda aktīvi strādā pie sociālo jautājumu risināšanas. „Degpunktā. Slepenās lietas” devīze ir: „Lai tā nenotiktu”! Šī devīze lieliski atspoguļo raidījuma misiju, jo būtiskākais ir mudināt cilvēku rūpēties par savu drošību pašam, un apsvērt to, kas ir jādara, lai negadījumi un krīzes nenotiktu. [8] Raidījumu vada Latvijas Radio žurnālists Tālis Eipurs.

„Mans mīļais draugs” Raidījumu par mūsu mīluļiem, ķepaiņiem un astaiņiem vada aktrise Vita Baļčunaite. „Mans mīļais draugs” sniedz praktiskus padomus par dzīvnieku kopšanu, barošanu un audzināšanu. Raidījuma skatītājiem tiek sarūpētas interesantas intervijas ar slaveniem dzīvnieku mīļiem, karstas reportāžas un izmeklēšanas, sirdi plosoši ķepaiņu likteņu stāsti. [9]

„Labvakar Latvija!”

„900"”

„Nedēļa Novados”

„Dzīvīte” Līdz septembrim 2013. gadā translēts LTV

„LNT Dienas ziņas”

„Ziņas Sešos”

LNT veidots seriāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„Tikai nesaki man bizu” Seriāls ir stāsts par jaunas sievietes Laumas ceļu uz laimi un mīlestību, par sarežģījumiem, ar kuriem viņai nākas saskarties, par cilvēku attiecībām, kurās ir gan draudzība, gan nodevība, gan aprēķins, gan nesavtība – dzīve visā tās sulīgajā krāšņumā. Tas ir stāsts par cilvēka iekšējo spēku, par metodēm, ar kādām mēs dzīvojam – viens iet, ar kāju sperot durvis, otrs stāv pie durvīm un gaida iespēju ieiet. Domājams, ka skatītāji seriālā meklē ne tikai izklaidi, aizraujošu stāstu un līdzpārdzīvojumu, bet arī formulu – kā pašam kļūt laimīgam. Seriālā galvenās lomas atveidotāji ir Nacionālā teātra aktieris Jānis Āmanis un Valmieras teātra aktrise Inga Siliņa. Ievērojamas lomas seriālā ir Nacionālā teātra aktierim Ivaram Kļavinskim un Valmieras drāmas teātra aktrisei Ilzei Lieckalniņai. Seriālā piedalās arī Pēteris Gaudiņš, Esmeralda Ermale, Anta Aizupe, Madara Botmane un Ingus Kniploks. [10]

Bijušie LNT šovi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„OKartes skatuve 2” 12 talantīgi dalībnieki sacenšas par iespēju piepildīt savu sapni un iegūt galveno lomu šova „OKartes skatuve” mūziklā. Sacensība ir īpaša jau no pirmā brīža, jo šova jaunajiem dalībniekiem skatītāju mīlestība ir jāiekaro, dzīvojot kopā ar pieredzējušiem iepriekšējās sezonas dalībniekiem. Katram ir jācīnās un jāpierāda, ka ir patiesi labākais dziedātājs, dejotājs un aktieris vienlaicīgi. Tas nebūs viegli, bet tas, kurš izturēs, iegūs vienreizēju pieredzi un karjeras iespējas, kā arī galveno lomu mūziklā. Katru dienu TV skatītāji var sekot līdzi dalībnieku izaugsmei, priekiem un pārdzīvojumiem izklaides kanāla 2 un LNT ikdienas pārraidēs, kā arī dalībniekus atbalstīt var lielajos koncertos piektdienās.

„Pelnrušķīte” LNT šovā „Pelnrušķīte” piedalīsies 12 dalībnieces, vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kuras ir gatavas pierādīt, ka viņām ir princeses raksturojošas īpašības - labestība, grācija, sirds gudrība, čaklums, erudīcija un smalkums. Ikvienu pelnrušķīti sagaidīs visdažādākie uzdevumi, kuros vajadzēs mācīties dejot, ģērbties un iziet sabiedrībā. Katrs no pārbaudījumiem būs pilns satraucošu un negaidītu pavērsienu, kuros pelnrušķītēm būs jāapliecina savas īpašības un dotības, lai iemantotu ekspertu atzinību un izcīnītu uzvaru šovā!

„Latvijas Zelta talanti 2012” Latvija ir talantu zeme, to apliecinājušas jau trīs prieka, pozitīvu emociju un jautrības pilnas „Latvijas Zelta Talantu” sezonas. Šovs ir unikāls ar to, ka tajā var piedalīties ikviens aizrautīgs un sirdī pozitīvs cilvēks, dalībniekiem nav itin nekādu ierobežojumu – ne vecuma, ne dzimuma, ne garuma, ne svara – var piedalīties visi, kuri spēj pārliecinoši uz skatuves parādīt sava talanta unikalitāti. Trīs sezonu laikā „Latvijas Zelta talanti” ir atklājuši ļoti pārsteidzošu talantu daudzveidību. Mēs esam uzzinājuši, ka var žonglēt ar ķerru, staigāt pa stikliem, dejot ar vingrošanas riņķiem, esam iepazinuši tādus brīnumus kā yo-yo un diablo, satikuši brīnišķīgas balerīnas, pārsteidzošus operdziedoņus, velo triku meistarus un citus apburošus talantus.

LNT labestības pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„Labestības diena” 2007. gada vasarā tika realizēts viens no grandiozākajiem projektiem LNT vēsturē - tika aizsākta jauna tradīcija – viena diena vasaras sākumā katru gadu visā Latvijā tiek pasludināta par „Labestības dienu”. [11] Labestības dienas mērķis ir uzrunāt sabiedrību un palūgt palīdzību tiem bērniem un ģimenēm, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs. [12] 2011. gadā „Labestības dienā”, pateicoties visiem Latvijas iedzīvotājiem, saziedoja 215301,83 latus, līdz ar to kopā mēs varējām palīdzēt 51 bērnam saņemt ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus, operāciju apmaksu, tehniskos palīglīdzekļus. [13]

„Eņģeļi pār Latviju” 2008. gadā LNT kopā ar Katrīni Pasternaku un atbalstītājiem aizsāka labestības akciju „Eņģeļi pār Latviju”, kuras galvenais mērķis ir uzlabot smagi slimo bērnu dzīves kvalitāti un palīdzēt tiem dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. Labestības akcija „Eņģeļi pār Latviju” aicina ikvienu ziedot un kļūt par bērna sargeņģeli! 2011. gadā LNT kopā ar Swedbank, Ziedot.lv un Rimi aicināja jau ceturto gadu pēc kārtas ikvienu iesaistīties labestības akcijā „Eņģeļi pār Latviju”. Trijos gados mēs visi kopā esam saziedojuši vairāk kā miljons latu - 1’224,436,39 Ls un palīdzējuši 456 bērniem! 2011. gadā pateicoties cilvēku lielajai atsaucībai, tika saziedoti 334 799 Ls, kas nodrošina iespēju palīdzēt 83 smagi slimiem bērniem. [14]

Svinīgas ceremonijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„Latvijas Gada varonis” Kopš 2006. gada LNT raidījums „Degpunktā” svinīgā ceremonijā „Latvijas Gada varonis” godina cilvēkus, kuri, riskējot ar pašu dārgāko – savu dzīvību, ir rīkojušies atbildīgi, glābuši un dāvājuši citiem iespēju dzīvot. Stāstu par brīnumainajiem dzīvības glābējiem Latvijā nav mazums, tāpēc raidījuma „Degpunktā” komanda aicina pastāstīt šos visus aizkustinošos stāstus, lai sabiedrība zina un lepojas ar cilvēkiem, kuri ir izglābuši līdzcilvēku no nāves briesmām. [15]

„Latvijas Izcilnieki” Kopš 2010. gada 1. septembra - Zinību dienā, LNT kanāla tiešraidē sadarbībā ar veikalu tīklu „Maxima” īpaši svinīgā ceremonijā tiek sumināti un apbalvoti stipendiju konkursa „Latvijas Izcilnieki” jaunieši, kuri ir guvuši būtiskus sasniegumus eksaktās zinātnēs, humanitārās zinātnēs, mākslas, kultūras un mūzikas jomā, sporta un veselības jomā un sabiedriskās aktivitātēs.

LNT projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„Rūdolfa Jāņi Cinevillā” 2011. gada 23. un 24. jūnijā kinopilsētā „Cinevilla” Tukuma novada Slampē norisinājās tautas kopības lielfestivāls „Rūdolfa Jāņi Cinevillā”. Divu dienu un visīsākās nakts garumā bija iespēja izjust gan tūkstošgadu tradīciju mistiku, gan ļauties svētku jautrībai un mūsdienīgām izklaidēm – piedzīvot īstenus Jāņus! Svētku tiešraides bija vērojamas arī LNT kanālā! [16]

Projekts „Latvijas Mobilais reportieris” 2010. gadā LNT sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru „Latvijas Mobilais telefons” aizsāk Latvijā vēl nebijušu kopprojektu „Latvijas Mobilais reportieris”, kura ietvaros aicina visus iedzīvotājus kļūt par reportieriem un ietekmēt notikumus Latvijā. Projekta mērķis ir padarīt sociālu atbildīgu katru Latvijas iedzīvotāju, kurš ir liecinieks sabiedriski svarīgam vai interesantam notikumam. Aizraut un izglītot Latvijas iedzīvotājus par modernajām tehnoloģijām, padarot tās viegli lietojamas ikvienam, jo tā ir ne tikai mūsu rītdiena, bet jau šodiena! [17]

LNT vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iepriekšējais logotips

LNT Šovi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„OKartes skatuve” 2011. gadā izklaides kanāla LMK un OKartes veidotā muzikālā šova „OKartes Skatuve” būtība bija ļaut dalībniekiem brīvi un radoši izpausties – radīt orģināldziesmas, skatuves tēlu, rūpēties par mārketingu un finansēm. Viss ar mūzikas radīšanu un grupas veidošanu saistītais menedžments pilnībā tika nodots dalībnieku pašu rokās. Dalībniekiem nedēļas laikā bija jāsagatavo priekšnesums lielajam piektdienas koncertam – divas dziesmas, ko dalībnieki koncertā izpildīja vienu pēc otras. Viena dziesma bija dalībnieku šovā radīta orģināldziesma, otra jau pazīstama dziesma, ko dalībnieki izpildīja savā interpretācijā. Tā kā mūzikas industrijā toni primāri nosaka fani, šova vienīgie lēmēji par dalībnieku vietu izkārtojumu koncertā bija TV skatītāji. Par muzikālā šova „OKartes skatuve” uzvarētājiem kļuva grupa „Jātnieki”. [18]

„Karaliskais anekdošu turnīrs” Šovs, kas ienesa humora devu ikviena skatītāja sirdī. Aktieru dueļus vadīja, iespējams, Latvijas labākais joku pazinējs un plēsējs – „Karaliskā Improvizācijas teātra” aktieris Jānis Skutelis. „Karaliskais anekdošu turnīrs” norisinājās pēc sporta spēļu uzbūves - no sākuma bija priekšsacīkstes, kurās katra teātra trupa piedalījās divas reizes, cīnoties par punktiem. Tie, kuri ieguva visvairāk punktus, tikās ceturtdaļfinālos, kam sekoja pusfināli un turnīru noslēdza lielais fināls, kurā tika noskaidroti 2011. gada „Karaliskā anekdošu turnīra” uzvarētāji – Dailes teātra aktieri Dainis Grūbe un Gints Andžāns! [8]

„Dziedošās ģimenes” Projekts aizsākās 2009. gadā un ir saņēmis vislielāko un sirsnīgāko skatītāju mīlestību un atbalstu. Pirmās divas šova sezonas vadīja dziedātājs un komponists Lauris Reiniks. Pirmās sezonas dziesmotajā cīņā uzvarēja sirsnīgā Vītolu ģimene no Madonas rajona Liezēres pagasta. 2010. gada otrajā šova „Dziedošās ģimenes” sezonā uzvarēja Zaļkalniņu ģimene no Lielvārdes. 2011. gadā pateicoties lielajam atbalstam un skatītāju atsaucībai sākās arī trešā sezona šovam „Dziedošās ģimenes” , kuru vadīja Normunds Rutulis kopā ar meitu Lindu. Par trešās sezonas sadziedāšanās šova uzvarētājiem kļuva Puncuļu ģimene no Rēzeknes. [19]

„Mazo dziesmas Latvijai” 2011. gada sākumā tika pārraidīts LNT un apdrošināšanas sabiedrības BTA kopprojekts „Mazo dziesmas Latvijai”. Projektu vadīja LNT raidījumu vadītājs Māris Grigalis un operdziedātāja Evita Zālīte. Ik svētdienas vakaru LNT kanālā valdīja prieks, sirsnība un patiesas emocijas, jo bērni no visas Latvijas ar savām balsīm iepriecināja ikvienu skatītāju un mazie dziedātāji katru nedēļu iemantoja arvien liekāku skatītāju mīlestību! 8. maijā, „Mazo dziesmas Latvijai” finālā par uzvarētāju un Latvijas cerību 2011 kļuva Valērija Satibaldijeva no Ludzas. Otro vietu ieguva Agate Albekeite no Skrīveriem, bet godpilno trešo vietu ieņēma Emīls Mangulis no Ogres. [20]

„Latvijas Zelta talanti” 2008. gadā par godu Latvijas valsts 90 gadu jubilejai, LNT uzsāka talantu meklēšanu šovam „Latvijas Zelta talanti”. Pozitīvo emociju šovu vadīja Guntars Gulbiņš un Jānis Moisejs. Šovs „Latvijas Zelta talanti” ir kā svētki apdāvinātiem cilvēkiem, kuri līdz šim bijuši nepamanīti. Kā viens no šova pārsteigumiem bija tas, ka tā raidījumus varēja vērot tiešraidēs no dažādām Latvijas pilsētām! Kā arī – tieši skatītāji bija tie, kuri noteica talantīgākos un apdāvinātākos Latvijas cilvēkus. Titulu „Latvijas Zelta Talants 2008” un galveno balvu ieguva celtnieks Dainis Skutelis no Preiļiem.

2009. gadā norisinājās šova „Latvijas Zelta talanti 2009” otrā sezona, kas deva jaunu iespēju ikvienam talantīgam valsts iedzīvotājam iepazīstināt visu Latviju ar savu talantu. Šovu vadīja viens no talantīgākajiem un veiksmīgākajiem popmūzikas izpildītājiem un autoriem Latvijā — mūziķis Lauris Reiniks. Par šova „Latvijas Zelta talanti 2009” uzvarētājiem un galvenās balvas ieguvējiem kļuva grupa „Drums Clinic” no Jelgavas. [8]

2010. gadā šova „Latvijas Zelta Talanti 2010” trešajā sezonā mēs varējām vēlreiz pārliecināties, ka starp mums dzīvo ļoti daudz talantīgu un apdāvinātu cilvēku. Talantīgi cilvēki, unikāli, spoži un pārsteidzoši priekšnesumi sagaidīja ikkatru, kurš sekoja līdzi šova norisei! Šovu vadīja atraktīvais un smaidīgais Māris Grigalis. Titulu „Latvijas Zelta talanti 2010” un galveno balvu - 5000 EUR - ieguva Latvijas Ielu Vingrošanas sporta biedrība. [21]

„120 stundas” 2011. gadā norisinājās šovs „120 stundas”, kurā varēja sekot līdzi piecu populāru pašmāju blondīņu gaitām Vidusjūrā - burāšanas ekspedīcijā piedalījās Marika Ģederte, Agnese Zeltiņa, Guna Geikina, Dace Dēnava un Laura Everte. Šova laikā tika pārbaudīti sieviešu spēks un izturība, turklāt, blondīņu, par ko sabiedrībā valda visvairāk stereotipu. Dāmām nācās kāpt uz jahtas klāja, lai kapteiņa Ulda Mežuļa vadībā apgūtu burāšanas prasmes. [22]

„Aklās kāzas” LNT veidotais iepazīšanās šovs notika 2010. gada 14.februārī, Valentīndienā. Visas Latvijas priekšā divi pilnīgi sveši cilvēki - Oskars un Alise - viens otram teica jāvārdu. Viņus kopā saveda skatītāju balsojums. [23]

LNT un „O!Kartes” kopprojekts 2010. gadā iedzīvinot pasaulē populārāko muzikālo šovu tradīcijas arī Latvijā, telekompānija LNT un O!Karte radošiem, talantīgiem un ambicioziem jauniešiem ļāva piepildīt savu sapni par lielo skatuvi, piedaloties grandiozākajā muzikālajā projektā. Par muzikālā šova uzvarētāju kļuva vienmēr oriģinālām idejām bagātā un šobrīd viena no populārākajām dziedātājām Samanta Tīna. [24]

„Labās ziņas” 2010. gadā tik pārraidīts analītisks humora raidījums par spilgtākajām valsts un pasaules aktualitātēm. Raidījuma ietvaros varēja paskatīties, tā teikt, ar lokālu skatu par globālām lietām. Par visu, kas mums ir aktuāls – par politiku un politiķiem, par spilgtām personībām, par sportu un kultūru, par kaitinošām reklāmām, jauniem TV šoviem, un ikvienu notikumu, kas izraisa sabiedrības rezonansi. [25]

„Maģiskās kāzas Molā” 2010. gadā LNT un tirdzniecības centra „Mols” rīkotajam piedzīvojumam „Maģiskās kāzas Molā” kopā pieteicās 110 pāri, kuri bija gatavi apprecēties televīzijas tiešraidē visas Latvijas acu priekšā maģiskajā datumā 10.10.10. 10 laimīgie pāri televīzijas tiešraidē visas Latvijas priekšā teica „Jāvārdu”, solot viens otram mūžīgu mīlestību un uzticību. „Maģiskajās kāzās Molā” tika uzstādīti arī divi lieli rekordi - viesiem tika pasniegta lielākā kāzu torte Latvijā, kas svēra 200 kilogramus, kā arī sarūpēta lielākā kāzu šampanieša piramīda divu metru augstumā no 1000 glāzēm. [26]

„Sapņu līgava” 2009. gadā LNT saviem skatītājiem piedāvāja jaunu attiecību šovu „Sapņu līgava”, kurā par galvenās personas - Ievas Kokorēvičas sirdi, cīņu uzsāka 20 drosmīgi vīrieši vecumā no 19-32 gadiem. Šis bija stāsts par izvēli, par to, kā cilvēki izvēlas veidot attiecības, par to, kā puiši izvēlas rīkoties konkrētos pārbaudījumos, par to, kā beigās Ieva izvēlēsies vienu vienīgo Lielisko vīrieti un par to, vai puisis, kuru izvēlēsies Ieva, izlems tālāk satikties ar viņu, vai saņemt naudas balvu - 5000 Ls un Ievu vairs nesatikt... Ievai izvēlēties nebija viegli, bet, izvērtējot visus par un pret, Sapņu līgava par savu izredzēto izvēlējās Alvi. Pēc tam arī Alvim nācās izvēlēties - ņemt 5000 Ls vai turpināt iepazīt Ievu. Nauda palika savā vietā, jo Alvis vēlējās turpināt draudzību ar Ievu. [24]

„Paldies Dievam, piektdiena klāt” 2008. gada beigās LNT skatītāji varēja novērtēt pilnīgi jaunu humora šovu „Paldies Dievam, piektdiena ir klāt”. Katru piektdienas vakaru smieklus un pikantus jokus garantēja trīs skaistas un mazliet kaprīzas raganas: Jaunā Viļņa dienasgrāmatas veidotāja Maija Silova, TV seja Kristīne Veisa un Zelta Zivtiņas dzīvokļa iemītniece Jana (Dace Grimze). [27]

„Latvijas Princese” 2008. gadā LNT sāka demonstrēt šovu „Latvijas Princese”. Daudz pozitīvu emociju un intrigu saglabājās līdz pat šova finālam. Par galveno šova balvu un titulu cīnījās 20 atraktīvas, drosmīgas un azartiskas meitenes. Izturot visdažādākos pārbaudījumus un lieliski sevi pierādot, ka var būt līdztiesīga, draudzīga un cienīga nest „Latvijas Princese 2008” kroni, par šova uzvarētāju kļuva Katrīna Puriņa.

2009. gadā ar lielu nepacietību sākās šova „Latvijas Princese 2009” otrā sezona, kura neatstāja vienaldzīgu nevienu. Par uzvarētāju un attiecīgi „Latvijas princeses 2009” titula īpašnieci kļuva Alise Piterniece. [24]

„Zvaigžņu lietus” 2008. gada janvārī LNT pārsteidza savus skatītājus ar vērienīgāko muzikālo šovu televīzijas vēsturē, kura vadītāji bija Māris Grigalis un TV dīva Anna Lieckalniņa. Dziesmotajā cīņā uzvarēja Intars Rešetins un Yana Key. 2008. gada septembrī sekoja arī „Zvaigžņu lietus 2”, kuru vadīja šarmantais Māris Grigalis un atraktīvā Žanete Skarule. Otrajā sezonā uzvarētāju laurus plūca šarmantā dziedātāja Kristīna Zaharova un uzņēmējs Nikolā Roldāns. [28]

„Divas zvaigznes” 2007. gadā LNT demonstrēja šovu „Divas zvaigznes”, kuru vadīja Sindija Vilde un Dailes teātra aktieris Dainis Gaidelis. Šovā dalību uzsāka 14 dažādu paaudžu zvaigžņu pāri - viena no šīm zvaigznēm ir teicami dziedoša, bet otra - ko ievērojamu sasniegusi citā sfērā, piemēram, biznesā, sportā, mākslā vai izklaidē. Šovā „Divas zvaigznes” uzvarēja Māris Grigalis un Veronika Plotņikova.

„Cīņas Klubs” 2007. gada aizraujošākais un spraigākais Latvijas populārāko mūziķu sacensības šovs. Par „Cīņas kluba” dalībnieku varēja kļūt ikviens Latvijas mūziķis vai grupa, par kuru dziesmām tika visvairāk balsots Radio SWH topā. Pēc šī topa rezultātiem katra mēneša četras populārākās dziesmas ieguva tiesības piedalīties TV šova „Cīņas klubs” starpfinālos. Katrā šovā mūziķi tika sadalīti divos pāros. Mūziķu uzdevums bija tiešraidē un dzīvajā izpildījumā nospēlēt savu, kā arī pretinieka dziesmu, kuras ar savu balsojumu vērtē televīzijas skatītāji un radio klausītāji. Katra pāra uzvarētāji izpilda vēl vienu dziesmu pēc savas izvēles. Uzvar mūziķu apvienība, kura saņem lielāko skatītāju un klausītāju balsu skaitu. Šovu vadīja - vienreizējā, skaistā un apburošā Anna Lieckalniņa, bet šova tiesnešu lomā iejutās Artis Volfs un Toms Grēviņš. 2007. gadā TV šova finālā uzvarēja Andris Ērglis ar dziesmu „Ripoja akmens”. [29] 2008. gadā ir notikuši četri TV šovi „Cīņas klubs”, kuros uzvarēja Dons ar dziesmu „Kolekcionārs”, R.A.P. „Ej un meklē”, Aisha „Dziesma pustumsā” un Ivo Fomins ar dziesmu „Mēs dzīvojam pasakā”. [30]

„Sirdspuķīte” 2006. gadā LNT demonstrēja realitātes šovu „Sirdspuķīte”, kura būtība bija ļaut vīriešiem izbaudīt dažādas situācijas no sieviešu dzīves, viņus sagaidīja pārbaudījumi skaistumkopšanas salonā, fotostudijā un modes skatē, kā arī bija jāiemācas staigāt augstpapēžu kurpēs, krāsoties un pucēties. Vīrieši mēģināja saprast, uz ko ir gatavas sievietes, lai iepatiktos stiprajam dzimumam.

LNT raidījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„Ražots Latvijā” 2009. gadā kanālā LNT sāka pārraidīt raidījumu par to, kā top ikdienā patērējamās preces, kuras tiek ražotas Latvijā. Ikvienam no mums ir interesanti, kā veido pierastus sadzīves priekšmetus, pārtikas produktus un citas dzīvošanai nepieciešamas lietas, īpaši, ja to izcelsme ir Latvija! Mēs ikdienā lietojam tūkstošiem priekšmetu, sākot no sērkociņiem un beidzot ar sieru, bet reti aizdomājamies, kādu ceļu tie mērojuši līdz mūsu mājām. [31]

„Mājokļa jautājums” 2005. gadā kanālā LNT pārraidīja raidījumu „Mājokļa jautājums”, kas stundas laikā piedāvāja skatītājiem piedzīvot iespaidīgas pārvērtības kādā no mājokļa telpām. Raidījums uzrunāja ikvienu, kas vēlas gūt idejas un iedvesmu savas dzīvojamās platības pārveidošanai, iekārtošanai un remontam. Viesistabas, bērnistabas, virtuves, vannas istabas, guļamistabas, verandas, garāžas, pagrabi, bēniņi – to visu pārvērst līdz nepazīšanai ir Mājokļa jautājuma spēkos. Raidījums „Mājokļa jautājums” kopumā ilga sešas sezonas. [32]

„Sirmā ēdienkaratē” 2006. gada LNT kanāls uzsāka pārraidīt vienu no visu laiku populārākajiem kulinārijas raidījumiem „Sirmā ēdienkaratē”. Raidījuma vadītājs Mārtiņš Sirmais ir izcils pavārs, kurš gatavo un rada jaunus, veselīgus ēdienus, kā arī gardus kulinārijus brīnumus jebkādās kombinācijās. Mārtiņš Sirmais raidījuma laikā izglītoja ikvienu skatītāju, stāstot par produktu labajām īpašībām un to cik vērtīga ir to lietošana cilvēka uzturā. Raidījums „Sirmā ēdienkaratē” kopumā ilga piecas sezonas.

„Atklātās lietas” 2003. gadā LNT kanālā tika pārraidīts dokumentāls raidījumu cikls par skaļākajiem noziegumiem Latvijā. Raidījumā tika izmantoti gan dokumentāli kadri, liecinieku un iesaistīto personu stāstījumi, gan arī inscenētas ainas. Raidījumā „Atklātās lietas” iekļauti arī bijušās PSRS kinoarhīvu materiāli, kuros redzami ekskluzīvi dokumentāli kadri. „Atklāto lietu” tapšanā piedalījās Latvijā zināmi žurnālisti - Vairis Stašāns, Sandijs Semjonovs un Mārcis Pumpurs. [33]

„Brīnišķīgās vakara ziņas ar Andu Auziņu” 2009. gadā kanālā LNT pārraidīja notikumu izvērtējošu raidījumu „Brīnišķīgās Vakara Ziņas ar Andu Auziņu”, kura vadītāja Anda Auziņa atklāja Latvijas sabiedrībai nedēļas spilgtākos un smieklīgākos notikumus un to, kas aiz katra notikuma slēpjas. [34]

LNT seriāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gads „Mīli mani mūžam” Seriāls stāsts bija par divu jauniešu - Elīzas un Gustava mīlestību. Par divām naidīgi noskaņotām ģimenēm - Grosvaldiem un Vīksnām, kuru bērni satikās un iemīlēja viens otru. Elīzai un Gustavam bija jāslēpj sava mīlestība, jo viņi zināja, ka ģimenes aizliegs būt tiem kopā. Tomēr, lai kādus šķēršļus liktenis tiem lika pārvarēt, viņu mīlestība izrādījās stiprāka. Seriāla galvenās lomas spēlēja Juris Žagars, Ieva Pļavniece, Normunds Laizāns, Leonarda Ķestere-Kļaviņa un citi aktieri. [35]

2007. gads „Cerību iela 21” Seriāla galvenā vadlīnija bija mīlas trīsstūris, kurā latviešu meitenei Līgai jeb Nacionālā teātra aktrisei Annai Klēverei nācās saskarties ar divu brāļu mīlestību – jauno, simpātisko Dāvi, ko atveidoja Dailes teātra aktieris Intars Rešetins, un turīgo Ēriku, kura lomā iejutās Nacionālā teātra aktieris Normunds Laizāns. Seriālā galveno varoņu lomas atveidoja arī Zane Burnicka, Velta Skurstene, Rihards Lepers un dziedātāja Aisha. [36]

2006. gads „Saldais pārītis” Simona – Sandra Zvīgule, Filips – Artūrs Skrastiņš, abi kopā – „Saldais pārītis”! Ar humoru par mūžseno un vispārzināmo atšķirību starp vīriešiem un sievietēm. Katra epizode bija kā pierādījums izdaudzinātajai patiesībai - vīrieši ir no Marsa, bet sievietes - no Venēras!

2006. gads „Svešā dzīve” Seriāla centrā bija trīs ģimeņu dzīves līkloči, taču vienlaikus tas bija arī stāsts par 21. gadsimta dažādu intrigu pilno Latviju. Seriāls tika veidots balstoties uz to dienu notikumiem politikā un ikdienas dzīvē. Seriāla „Svešā dzīve” galveno lomu atveidotāji bija Lilita Ozoliņa, Juris Bartkevičs, Sarmīte Rubule, Māris Bezmers, Mārtiņš Brūveris, Esmeralda Ermale, Pēteris Gaudiņš, Liene Šomase, Karina Lučīņina un Maija Korkliša. [37]

2000. gads „Sirdsmīļā Monika” Notikumi un pārpratumi īstas latviešu bīstamās mājsaimnieces ikdienas viltībiņās komēdijseriālā „Sirdsmīļā Monika”. Mazliet neaprēķināma karstgalve un viltniece. Un vienmēr ļoti sievišķīga! Visbiežāk viņa rīkojās un tikai tad domāja. Mājsaimniece, kura ilgojās būt kaut kas vairāk - Monika! „Sirdsmīļā Monika”! Seriāla galveno lomu atveidotāji bija Mirdza Martinsone, Jānis Reinis, Olga Dreģe un Leons Krivāns. [38]

LNT projekti:

„Latvijas ideja” 2007. gadā LNT sadarbībā ar „GE Money” veidoja projektu „Latvijas ideja: Nauda seko idejai”. Projekta mērķis bija aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju pieteikt savu perspektīvo biznesa ideju un nest Latvijas vārdu pasaulē! [39]

LNT spēles:

„Prāta banka” 2002. gadā pirmo reizi kanālā LNT tika pārraidīta intelektuāla spēle un tās vadītājs bija Eduards Švāns. Ikviens skatītājs varēja pārbaudīt savu erudīciju, skatoties un pastarpināti piedaloties spēlē „Prāta Banka”.

Taču 2010. gadā par intelektuālās spēles „Prāta bankas” vadītāju kļuva dabas pētnieks un piedzīvojumu meklētājs Māris Olte. Intelektuālajai spēlei „Prāta banka” kopumā bija 8 sezonas. [40]

„Zelta Ģimene” 2006. gadā kanālā LNT tika pārraidīta spēle „Zelta ģimene”. Spēlē piedalījās un sacentās divas apņēmības pilnas ģimenes ar mērķi uzminēt nevis pareizās, bet populārākās atbildes uz dažādiem jautājumiem, kuri tika uzdoti 100 nejauši sastaptiem Latvijas iedzīvotājiem. Par labu domu un pozitīvu emociju lādēto spēli rūpējās tās vadītājs - spēkavīrs Raimonds Bergmanis! [41]

Citi MTG kanāli Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pasniegta Nacionālā TV skatītāju balva „Zelta vilnis”. Kasjauns.lv (2011-03-23). Atjaunināts: 2012-02-02.
  2. Pasniegtas balvas „Zelta vilnis” labākajiem televīzijā. Kasjauns.lv (2010-04-21). Atjaunināts: 2012-02-02.
  3. Katrīne Pasternaka saņem Triju Zvaigžņu ordeni. Easyget.Lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  4. 7 guru (2009-02-26). PASSWORD 2009 mÄ rketinga sasniegumu konkursa finÄ lÄ arÄŤ Nordea, Statoil un Tetra Pak :: Nozares ziņas :: JaunÄ kÄ s ziņas :: 7 guru. 7guru.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  5. Pasniegtas Cicerona un Mērfija balvas. Lza.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  6. TVNET. TVNET :: Kino - Skatītākās ziņu pārraides LNT kanālā. Tvnet.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  7. LNT. Lnt.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 LNT. Lnt.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  9. LNT. Lnt.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  10. LNT. Lnt.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  11. LNT. Lnt.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  12. TVNET. TVNET :: Latvijā - TVNET aicina ziedot un piedalīties Labestības dienā!. Tvnet.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  13. Labestības diena 2011 –. Ziedot.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  14. LNT. Lnt.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  15. LNT. Lnt.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  16. [1]
  17. [ http://www.lnt.lv/lv/shows/mobrep/par/]
  18. Par šovu. Okartesskatuve.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  19. http://gimenes.lnt.lv/lv/
  20. LNT. Lnt.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  21. Latvijas Zelta Talanti. Zl2.lnt.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  22. Jaunais blondīņu šovs "120 stundas" jau šovakar LNT! < #TV < Izklaide | Sieviešu klubs. Sieviesuklubs.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  23. LNT. Lnt.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  24. 24,0 24,1 24,2 LNT
  25. LNT
  26. LNT
  27. [ http://www.lnt.lv/lv/shows/piektdiena/about/]
  28. LNT
  29. TVNET :: Latvijā - LNT sāksies "Cīņas klubs"
  30. [2]
  31. LNT
  32. LNT
  33. LNT jauns raidījums par skaļākajiem noziegumiem - DELFI
  34. TVNET :: Kino - Raidījums „Brīnišķīgās Vakara Ziņas ar Andu Auziņu”!
  35. LNT filmē pašmāju seriālu "Mīli mani mūžam" - IFDB.lv
  36. „Cerību iela 21” dodas meklēt jaunus latviešu stāstus : EASYGET.LV
  37. LNT
  38. LNT
  39. GE Money Bank: Noskaidrots GE Money atbalstītā projekta "Latvijas ideja. Nauda seko idejai" iesūtīto ideju autoru socioloģiskais portrets
  40. LNT
  41. LNT

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]