Latvijas Pilsoniskā alianse
| Dibināta | 2005. gadā |
|---|---|
| Atrašanās vieta | |
| Galvenās personas | Kristīne Zonberga |
| Darbības zona | Latvija, Eiropa |
| Darbības sfēra | nevalstiskā sektora interešu aizstāvība, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Latvijā |
| Mājaslapa |
nvo |
Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ir 2005. gadā[1] reģistrēta neatkarīga bezpeļņas nevalstiskā organizācija (NVO), kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstot NVO kopējās intereses un veidojot labvēlīgu vidi biedrību un nodibinājumu darbībai. LPA darbojas kā dažādu jomu organizāciju oficiāli reģistrēts sadarbības tīkls jeb NVO platforma.[2]
Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 140 biedrus, kopumā sastādot aptuveni 70 000 privātpersonas jeb 70% no visām NVO iesaistītajām personām Latvijā un 27 500 privātpersonas ārvalstīs jeb 11% no Latvijas diasporas.
LPA aktīvi darbojas European Civic Forum, World Alliance for Citizen Participation (CIVICUS), Association of Local Democracy Agencies (ALDA). No 2019. gada LPA ir arī Nacionālo asociāciju afinitātes grupas (AGNA) biedre. LPA ir arī ilggadēja Baltijas jūras reģiona NVO tīkla (CBSS) dalīborganizācija.
Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
LPA biedru sapulce ir biedrības augstākā lēmējinstitūcija.[3] LPA biedra tiesības:
- Aktīvi darboties, lai veicinātu LPA mērķu sasniegšanu;
- Veidot darba vai interešu grupas;
- Piedalīties LPA pārvaldē statūtos noteiktajā kārtībā, tai skaitā, piedalīties Padomes sēdē bez balsstiesībām, tikt ievēlētam Padomē;
- Saņemt informāciju par LPA darbību, tai skaitā, iepazīties ar LPA institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem; - Iesniegt priekšlikumus par LPA darbību un tās uzlabošanu, brīvi izteikt un aizstāvēt savu viedokli;
- Apstiprināt gada pārskatu un finanšu pārskatus LPA biedru sapulcē, kas ir arī iespēja sniegt atgriezenisko saiti par LPA biroja darbību;
- Ievēlēt LPA Padomi, tādējādi nosakot lēmējinstitūcijas sastāvu;
- Līdzdarboties LPA Stratēģijas izstrādē, nosakot LPA prioritāros darbības virzienus un uzdevumus.
LPA padome ir lēmējinstitūcija, kas darbojas biedru sapulces starplaikos. Padomi ievēl biedru kopsapulcē. LPA padome nosaka organizācijas stratēģiskās vadības jautājumus.
LPA direktors nodrošina biedru sapulces un padomes lēmumu izpildi, pieņem darbiniekus un organizē biroja ikdienas darbu. LPA Direktors ir atbildīgs par LPA Stratēģijas īstenošanu un lemj par tādu izdevumu segšanu, kas radušies nodarbināto personu darba izpildes gaitā, kas palīdz Direktoram Stratēģijas īstenošanā. LPA gada budžetu sastāda Direktors un iesniedz to izskatīšanai Padomei, tāpat Direktors sagatavo finansiālās darbības pārskatu un atskaites saskaņā ar tiesību aktu normām.
LPA birojs – īsteno aktivitātes, lai sasniegtu LPA mērķus, darbībā stingri ievērojot LPA vērtības un Biedrību un nodibinājumu ētikas kodeksu, LPA interešu konfliktu novēršanas vadlīnijas, kā arī LPA darbinieki ievēro LPA darbinieku kvalitātes standartu.
Mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu, tās kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām.
- Būt vadošajai nevalstiskajai organizācijai, kas īsteno kvalitatīvu dialogu ar publisko pārvaldi un citiem lēmumu pieņēmējiem, veido labvēlīgu vidi stiprai, aktīvai un zinošai pilsoniskajai sabiedrībai pašvaldību, nacionālā un starptautiskā līmenī.
Stratēģiskās prioritātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Sekmēt pilsoniskās sabiedrības interesēm atbalstošu tiesisko un sociālo vidi, ilgtspējīgu privāto un publisko finanšu modeli, kā arī efektīvu, caurspīdīgu, uz skaidri noteiktiem kritērijiem balstītu publiskā finansējuma pārdali.
- Palielināt pilsoniskās sabiedrības ietekmi politikas izstrādes procesā, nodrošinot rezultatīvu dialogu ar lēmumu pieņēmējiem pašvaldību, nacionālā un starptautiskā līmenī un visos lēmumu pieņemšanas posmos.
- Stiprināt pilsoniskās sabiedrības kapacitāti un pilsonisko aktīvismu, vienlaikus veicināt labu pārvaldību nevalstiskajā sektorā.
LPA padome[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2024. gada biedru kopsapulcē ievēlēja jauno LPA padomi.[4] LPA padomē turpmākos divus gadus strādās Agnese Frīdenberga (biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” vadošā pētniece un juriste), Inga Birzgale (biedrības “Latvijas Jaunatnes padome” prezidente, biedrības “YOU+” projektu vadītāja), Miks Muižarājs (biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” dibinātājs un valdes loceklis, Pasaules Bankas Analītikas un operāciju speciālists Klusā okeāna reģionā).
Atkārtoti darbam LPA padomē kandidēja un tika ievēlēta Inese Tauriņa (biedrības “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore). Darbu LPA Padomē turpinās Larisa Jaņina (Podskočaja), biedrības “Krievu balss Latvijai” valdes locekle.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ infolapa.zl.lv
- ↑ «las.am». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. maijā. Skatīts: 2020. gada 2. februārī.
- ↑ LPA gada pārskats 2023
- ↑ NVO ziņas
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Oficiālā mājaslapa (latviski)