Latvijas Republikas Zemessardze

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvian National Guard emblem.svg
Zemessardzes bijušais komandieris ZS pulkvedis Juris Eihmanis ZS ziemas ikdienas formas tērpā. 20. gadsimta 90. gadi.

Latvijas Republikas Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un regulāro spēku rezerve, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu. Zemessardze dod iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemessardzes karavīri šauj ar artilēriju

1991. gada janvārī, barikāžu laikā, tautai radās pārliecība, ka ir nepieciešama tautas pašaizsardzības organizācija. Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu sākās uzbrukumi tikko dibinātajiem Latvijas Valsts muitas posteņiem un valsts iestādēm, tika terorizēti cilvēki un rīkotas dažādas provokācijas. 1991. gada 23. augustā tika pieņemts lēmums, par Latvijas Republikas Zemessardzes izveidošanu,kurā bija teikts, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Drīz vien sākās Zemessardzes bataljonu formēšana. Dažu mēnešu laikā, Zemessardzē iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada Zemessargu skaits sasniedza jau 17 000, un Zemessardze kļuva par lielāko Latvijai uzticamo militāro organizāciju. Zemessardzes dibināšanas pirmsākumos, zemessargi bija nepietiekami apmācīti, apbruņoti un slikti ekipēti un ģērbušies dažādās drēbēs, bet zemessargi darīja visu, lai uzturētu drošību Latvijā — sargāja robežu, ķēra noziedzniekus un cīnījās ar kontrabandistiem, cīnījās pret plūdiem un ugunsgrēkiem, bloķēja Padomju karaspēka daļas. Vēlāk, lai veiktu operatīvāku Zemessardzes darbu, Zemessardzes bataljoni tika iedalīti vairāku novadu vienībās. 2008. gadā par Zemessardzes komandieri tika iecelts pulkvedis Juris Zeibārts. Kopš 2011.gada 15.oktobra par Zemessardzes komandieri ir iecelts pulkvedis Leonīds Kalniņš.

Uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aizsargāt valsts sauszemes teritoriju.
  • Iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
  • Piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.
  • Pildīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas;
  • Sagatavot personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās, kā arī citu Zemessardzes uzdevumu izpildei.
  • Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
  • Veikt Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.
  • Iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus.
  • Nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktu nacionālajai drošībai nozīmīgu valsts objektu aizsardzību (apsardzību).
  • Piedalīties starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Personālsastāvs un struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemessargs

Zemessardzē dien 550 karavīri un 10 642 zemessargi.

Zemessardzes struktūra:

Zemessardzes komandieris

  • ZS komandiera personīgais štābs
  • ZS štābs
  • CIMIC/PSYOPS centrs
  • ZS Kiberaizsardzības vienība

1. Zemessardzes novads

  • ZS 44. Kājnieku bataljons
  • ZS 45. Nodrošinājuma bataljons
  • ZS 46. Kājnieku bataljons
  • ZS 51. Kājnieku bataljons
  • ZS 52. Kājnieku bataljons

2. Zemessardzes novads

  • ZS 25. Kājnieku bataljons
  • ZS 56. Kājnieku bataljons
  • ZS 55. Kājnieku bataljons
  • ZS 32. Kājnieku bataljons
  • ZS 35. Nodrošinājuma bataljons
  • ZS 34. Artilērijas bataljons
  • ZS 31. Aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem bataljons

3. Zemessardzes novads

  • ZS 19. Nodrošinājuma bataljons
  • ZS 22. Kājnieku bataljons
  • ZS 27. Kājnieku bataljons
  • ZS Studentu bataljons
  • ZS 54. Inženiertehniskais bataljons
  • ZS 17. Pretgaisa aizsardzības bataljons

Ekipējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemessardzes standarta ierocis ir AK-4 triecienšautene (bijusī NBS Sauszemes spēku triecienšautene, pirms to aizstāja ar vācu Heckler & Koch G3 ), FN MAG ložmetēji, Makarova pistoles un SVD snaipera šautenes. Zemessardzes smagie ieroči ir M1110 bezatgrūdes lielgabali. Zemessardzes artilēristi apbruņoti ar 100 mm lielgabaliem, savukārt pretgaisa artilēristu rīcībā ir Bofors L70 40 mm lielgabali. Kā arī 2008. gadā tika iepirktas Spike prettanku raķešu komplekti.

Modernizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas iestāšanās NATO, Zemessardzes attīstība turpinās, palielinot lomu valsts aizsardzībā. Zemessargi joprojām sniegs atbalstu iedzīvotājiem, valsts policijai, apsargās svarīgus objektus un piedalīsies dabas katastrofu seku likvidēšanas darbos. Taču tiks palielinātas Zemessardzes spējas, veikt sarežģītus uzdevumus un piedalīties starptautiskajās operācijās.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]