Latvijas Sauszemes spēki

Sauszemes spēki (SzS) sastāv no Kājnieku brigādes, Militārās izlūkošanas un Speciālo uzdevumu vienības (SUV). 2003. gadā Sauszemes spēkos tika turpināta iepriekšējā gadā sāktā reforma, kuras pamatuzdevums ir Sauszemes spēku apakšvienību vadības un kontroles sistēmas pilnveidošana un to profesionalizācija. Sauszemes spēki ir nodrošinājuši Latvijas dalību starptautiskās miera uzturēšanas operācijās un uzsākuši Kājnieku brigādes turpmākās attīstības plānošanu. Tā paredzēta kā vienība, kas nodrošinās vispusīgu kaujas sagatavošanu nacionālajiem bataljoniem, kaujas atbalsta un nodrošinājuma vienībām.

2004. gadā Sauszemes spēkos tiks turpināta vienību attīstība saskaņā ar NBS attīstības plāniem un NATO priekšlikumiem par Alianses militārajām spējām.

Vēsture

Par Sauszemes spēku dibināšanas dienu uzskata 1992.gada 30.aprīli, kad ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli Nr.74 tika izveidots Sužu IDB (Izlūkdesanta bataljons).

Mainoties bataljona uzdevumiem un struktūrai, 1998.gadā tā nosaukums tika mainīts uz Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT), bet 2000.gadā, uz izlūkdesanta bataljona bāzes, tika izveidots NBS Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljons LATBAT.

2002. gada 7. augustā ar NBS komandiera pavēli Nr.672 tika dibināts NBS Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljons.

2008. gadā par Sauszemes spēku komandieri tika iecelts pulkvedis Dzintars Roga, kuram tika nodots maršala zizlis - SzS Kājnieku brigādes simbols.

Uzdevumi

Sauszemes spēku galvenie uzdevumi ir:

• nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

• nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

• sagatavot karavīrus dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās;

• iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus;

• piedalīties avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

Personālsastāvs un struktūra

Sauszemes spēki:

• Štābs un štāba rota
  • SzS Kājnieku brigāde

• • • Štābs un štāba rota (plānota)
• 1. Kājnieku bataljons
• 2. Kājnieku bataljons
  • Kaujas nodrošinājuma (apgādes) rota
  • Sakaru rota
  • Prettanku rota (plānota)

• Speciālo Uzdevumu Vienība (SUV)

Ekipējums

SzS standarta strēlnieku ieroči ir H&K G36KV (modificēta H&K G36 triecienšautenes versija) triecienšautenes un H&K AG-36 zemstobra granātmetēji, FN MINIMI vieglie ložmetēji, snaipera šautenes L96A1 AW un Glock 17 pistoles. SzS apbruņojumā ir arī MG-3 ložmetēji. Speciālo uzdevumu vienības ekipējumā iekļautas arī H&K UMP, H&K MP-5 mašīnpistoles un Ultima Ratio 'Hecate II 50BMG cal snaipera šautenes. SzS smagie strēlnieku ieroči ir Browning M2 .50 kalibra ložmetējs, H&K GMG 40 mm granātšāvējs, dažādi prettanku granātmetēji - AT4 un Carl Gustaf granātmetējs, un mīnmetēji.

SzS ekipējumā ir M998 HMMWV bruņumašīnas, BV206 visurgājēji un 3 T-55 tanki, no kuriem kaujas kārtībā ir 1. SzS pagaidām nav bruņutransportieru vai kājnieku kaujas mašīnu. 2 BRDM-2 bruņu desantizlūkmašīnas vairs nav darba kārtībā un ir izliktas kā mācību mērķi Ādažu poligonā.

Modernizācija

NBS ir noslēdzis līgumu ar Vācu firmu Heckler&Koch (H&K) par SzS apbruņošanu ar jauniem strēlnieku ieročiem. Ir izstrādāts SzS Kājnieku brigādes mehanizācijas plāns, un ir plānota bruņutransportieru iegāde. 2008. gadā SzS vajadzībām iegādājās modernas prettanku raķešu sistēmas Spike .