Latvijas Televīzija

Latvijas Televīzija
Latvijas Televīzijas logo.
Formāts	Sabiedriskā televīzija
Valsts	Latvija
Valoda	Latviešu, Krievu
Adrese	Zaķusalas krastmala 3, Rīga, LV-1509
Dibināta	1954. gadā
Raida kopš	1954. gada 6. novembra
Sauklis	"Skaties tālāk"
Īpašnieks	Latvijas Valsts
Vadītājs	Edgars Kots
Populāri raidījumi	Panorāma Kas notiek Latvijā?
Apraide	Latvija, Satelīts
Kanāli	LTV1, LTV7
Tirgus daļa	13,2%, TNS Latvia, 2011.oktobris LTV1 8,5% LTV7 4,7%
Mājas lapa	www.ltv.lv
Pieejamība
Virszemes
Lattelecom Virszemes TV	Bezmaksas paka Rīgas apr. reģions 530 / 28
Satelīttelevīzija
Astra 4A	LTV1 11,958 LTV7 11,843
Kabeļtelevīzija
Pieejams visās Latvijas kabeļu sistēmās
Interneta televīzija
Lattelecom	[1]

Latvijas Televīzija (LTV) ir valstij piederoša televīzija Latvijā, kas raida kopš 1954. gada 6. novembra. Latvijas Televīzija daļēji tiek finansēta no valsts (60%), bet pārējo finansējumu iegūst no reklāmas. Tās darbību kontrolē Nacionālā Radio un Televīzijas Padome (NRTP). LTV ir divi kanāli: LTV1 un LTV7 (agrāk LTV2). Abi Latvijas televīzijas kanāli tiek raidīti caur Sirius 4 satelītu, kā daļa no Viasat SES SIRIUS maksas paketes.

1974. gadā tika uzsākta krāsu pārraide, sākotnēji SECAM, bet no 1998. gada PAL sistēmā. Kopš 1986. gada LTV raida no studiju kompleksa Zaķusalā. 1993. gadā LTV kļuva par Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībvalsti. Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors ir Edgars Kots.

Vēsture

Pirmsākumi

Latvijā pirmajā no Baltijas valstīm tika izveidota televīzija. Līdz tam Padomju Savienības teritorijā televīzija bija vēl tikai Maskavā, Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) un Kijevā.

1951. gada janvārī pēc toreizējā Sakaru ministra Aleksandra Aleksandrova iniciatīvas no Maskavas TV centra uz Rīgu tika atvests Maskavai nevajadzīgs, firmas DuMont TV raidītājs. To PSRS Sakaru ministrijas pārstāvis iegādājās ASV. Bet diemžēl tas nebija izmantojams, jo tā ekspluatācijā nebija iespējams lietot vietējā ražojuma raidlampas un raidītājs bija jāpārkonstruē. Kad raidītājs tika nogādāts Rīgā, toreizējā Latvijas valdība lūdza PSRS Sakaru ministriju veikt raidītāja rekonstrukciju. Šis lūgums tika noraidīts, un atlika pašiem veikt raidītāja rekonstrukciju. Uzdevums tika uzticēts Republikāniskā radiocentra Ulbrokas radioraidstacijas inženierim Georgam Lurie, kas kopā ar inženieru un tehniķu grupu veica raidītāja pārbūvi. Uzdevums tika paveikts divu gadu laikā.

Rīgas televīzijas centra izveidošanai bija nepieciešamas telpas, kuras tika piešķirtas Āgenskalnā, Linarda Laicena ielā 62 (tagadējā Lielā Nometņu iela), bijušajā Igauņu biedrības namā. Tajā ilgāku laiku bija darbojies Jelgavas drāmas teātris, kas 1953. gada septembrī atgriezās Jelgavā. Ēka daļēji tika pārbūvēts, piemēroja televīzijas vajadzībām — tika izbūvētas studijas un citas tehnikai nepieciešamās telpas. Sākotnēji, kamēr nebija uzbūvēts televīzijas tornis, antena tika uzmontēta uz blakus esošās pašas augstākās ēkas jumta. Lai paātrinātu darbus, 1954. gada februārī tika palielināts darbinieku skaits un izveidotas divas brigādes. Rūpnīcā VEF īsā laikā tika uzkonstruēti un izgatavoti video un skaņas raidītāju frekvenču atdalīšanas filtri, Rīgas Radiorūpnīca palīdzēja galvanizēšanā.

Televīzijas torni tika uzbūvēts turpat Āgenskalnā, Lielajā Nometņu ielā 62 un tas tika pieņemts ekspluatācijā reizē ar Rīgas Telecentra televīzijas studiju kompleksu 1955. gada aprīlī. Āgenskalna televīzijas torņa augstums bija 110 metri. Rīgas telecentra TV studijas aparatūru un iekārtas tika izgatavotas Ļeņingradas rūpnīca, no kurienes tās uz Rīgu sāka piegādāt 1954. gada augustā. Septembrī tika uzsākta iekārtu montāža un pārbaude.

Pirmā izmēģinājuma televīzijas pārraide Latvijā notika 1954. gada 6. novembrī. Tika demonstrēta Rīgas kinostudijas mākslas filma "Mājup ar uzvaru". Pirmos vārdus paziņoja diktori Aina Grīviņa un Jurijs Kočetkovs: "Sākam Rīgas televīzijas eksperimentālās pārraides. Šodien jūs redzēsiet filmu "Mājup ar uzvaru"". Pirmo televīzijas pārraidi Rīgā varēja redzēt tikai 20 televizoru īpašnieki, kuri izmantoja pirmos padomju televizorus "KVN", kuru ekrāna izmērs bija 18 cm pa diagonāli.

Regulāri raidījumi sākās 1954. gada 20. novembrī. Televīzijas centram tajā laikā vēl nebija atļaujas veidot televīzijas pārraides, bet gan tikai tehniski nodrošināt to veidošanu un pārraidīšanu. 1955. gada 31. martā PSRS Kultūras ministrija, pamatojoties uz PSRS Ministru padomes rīkojumu, izdeva pavēli par Rīgas Televīzijas studijas dibināšanu. Par tās direktoru tika iecelts Kazimirs Jalinskis. Kopš tā laika par televīzijas programmu saturu rūpējās Rīgas Televīzijas studija (tagad Latvijas televīzija), bet ar programmas pārraidīšanas tehnisko nodrošināšanu atbildēja Republikāniskais radiocentrs (tagad Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs).

1966. gadā tika iegādāti pirmie divi melnbaltie videomagnetofoni "Kadr 1". Tās bija Novosibirskā izgatavotas ASV firmas "Ampex" videomagnetofonu kopijas. Tie darbojās ar divu collu (50,8 milimetri) platām lentēm. Vienā spolē bija ietīti 2200 metri, kuros varēja ierakstīt 90 minūšu garu ierakstu. Visi ieraksti notika vienlaikus uz divām lentēm, jo demonstrēšanas laikā vidēji 5 līdz 6 reizes stundā lente aizlipināja galviņu. Šī tehnoloģija ļāva iepriekš ierakstīt gatavus raidījumus un pārraidīt tos vēlamajā laikā, tomēr ierakstus montēt nebija iespējams un ja ieraksta laikā gadījās kāds misēklis, viss bija jāsāk no sākuma. 1972. gadā Latvijas televīzijai parādījās pirmie videomagnetofoni "kadr 3", kuriem bija divas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt varēja ierakstīt pārraides pa fragmentiem un montēt, otrkārt varēja ierakstīt arī krāsu televīzijas signālu.

Panorāma

LTV1 raidījums Panorāma. 2009. gads.

1958. gada 19. martā plkst. 21.28 ēterā izgāja pirmais vakara ziņu raidījums, kura diktors bija Valdis Čukurs. Tajā laikā ziņu nosaukums bija "Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu pēdējās ziņas" jeb vienkārši "Pēdējās ziņas", kuras sākumā netika pārraidītas noteiktā laikā, bet gan laika posmā no 21:30 līdz 23:00. Vēlāk ziņu izlaidums tika nosaukts par "Latvijas televīzijas studiju ziņas", bet kopš 1963. gada "Televīzijas Panorāma" jeb vienkārši "TV Panorāma".

Krāsu televīzija

Sešdesmitajos gados daudzas citu valstu televīziju vadošie speciālisti strādāja pie krāsu televīzijas pārraides standartu izveidošanas un ieviešanas dzīvē. Francija un Padomju Savienība vienojās par to, ka savās valstīs tiks ieviests SECAM (franču: Séquentiel couleur à mémoire) krāsu televīzijas signāla standarts. Tas tika ieviests arī Latvijas televīzijā. Rīgā regulāras krāsu televīzijas pārraides tika uzsāktas 1968. gadā, retranslējot Maskavas Centrālās televīzijas raidījumus. Lai krāsu televīzijas ieviešanu varētu sākt arī Latvijas televīzija, tās aparatūra tika modernizēta. Šai modernizācijai nepieciešamā papildus aparatūra tika izstrādāja un izgatavoja uzņēmuma laboratorijā. Krāsu televīzijas ieviešanas gaitā tikai viens, pats vecākais raidītājs, kurš atradās Rīgā, tika nomainīts pilnībā. Darbs tika pabeigts 1974. gada 28. janvārī, kad ēterā izgāja pirmā krāsu televīzijas pārraide Latvijā — no telekinoprojekcijas tika pārraidīta "Telefilmas - Rīga" producētā filma "Dzintariņš". Tomēr tajā laikā televizoru parks bija diezgan trūcīgs. Pārdošanā bija tikai vienas markas televizors "Raduga 5", kas svēra aptuveni 60 kilogramus un maksāja 850 rubļus.

1974. gada 7. novembrī tika pārraidīta pirmā ārpusstudijas krāsu pārraide no Daugavmalas ar PTS "Lotos". Tas bija nozīmīgs solis, jo pirmo reizi kādu notikumu varēja pārraidīt tiešraidē un krāsās. Turklāt "Lotos" pārvietojamās televīzijas stacijas kamerām pirmo reizi bija objektīvi ar maināmu fokusa attālumu. 1976. gadā "A" studijā sāka darboties krāsu TV aparatūra. Tas ļāva svētku pārraides, teātra uzvedumus un citus nopietnākus raidījumus bija iespējams gatavot krāsainus, tomēr ziņu raidījumi tika pārraidīti melnbalti.

Jaunais televīzijas komplekss

Latvijas televīzijas augstceltne Zaķusalā, 2005. gads.

1972. gada beigās, kad atkal aktualizējās jautājums par televīzijas stacijas celtniecību Rīgā, no Maskavas Sakaru projektēšanas institūta ieradās galvenais inženieris Škuds un galvenais speciālists Ostrovskis. Pirms viņu atbraukšanas jau bija izraudzītas vairākas vietas, kurās varētu būvēt televīzijas torni, — gan Bābelītes ezera apkaimē, gan Baložkalnā, gan Ulbrokā, tomēr par piemērotāko vietu jaunas Rīgas radio un televīzijas stacija būvniecībai tika izvēlēta Zaķusala.

Torņa projektēšanai tika piesaistīts jauns gruzīnu arhitekts Nikuradze.

Torņa celtniecība tika uzsākta 1979. gadā un pabeigta 1986. gadā, kad no torņa sākās televīzijas un radio translācija, tomēr pilnībā celtniecības darbi tika pabeigti tikai 1989. gadā. Jaunā televīzijas torņa augstums ir 368 metri un tas ir ne tikai augstākais Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā. Viss jaunais televīzijas studijas komplekss Zaķusalā tika atklāts 1986. gada 6. novembrī.

1990—2009: PAL, Eirovīzija, Olimpiskās spēles un KHL

Augusta puča laikā 1991. gada 19-21. augustā ap plkst. 19.00 pēc diktores Veltas Puriņas paziņojuma Latvijas Televīzija pārtrauc raidīt sakarā ar Zaķusalas televīzijas kompleksa ieņemšanu. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, 1993. gada 1. janvāris, Latvijas televīzija kļūst pilntiesīga Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībniece. 1998. gada 2. februārī Latvijas Televīzija kopā ar LNT, 31. kanālu (tagad TV3) un "TV Rīga" (tagad TV5) pārgāja uz jaunu krāsu kodēšanas standartu PAL (angļu: Phase Alternating Line).

2001. gada 11. septembrī, pēc teroraktiem Ņujorkā un Vašingtonā Latvijas Televīzija pārraida īpašu Panorāmas speciālizlaidumu diktoru Kristas Vāveres un Dīva Reiznieka vadībā. 2000. gadā Latvijas televīzija pirmoreiz piedalījās starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Pirmajā gadā grupa Prāta Vētra ieguva augsto 3. vietu, bet pēc Marie N uzvaras starptautiskajā 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Tallinā, Latvijas televīzija kļuva par starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju Latvijā. 2001. gadā tika uzsākta vēsturiskās sāgas "Likteņa līdumnieki" filmēšana. Līdz pat šim brīdim šī videofilma ir visu laiku populārākais seriāls Latvijā. Sešu gadu laikā kopumā tika uzņemtas 56 sērijās. 2003. gadā tika definētas divas līdzvērtīgas, koncepcijā dažādas Latvijas televīzijas programmas: LTV1 un LTV7. 2006. gada 9. oktobrī pirmoreiz ēterā tika demonstrēta seriāla "Neprāta cena" 1. sērija (tagad TV3 seriāls "UgunsGrēks"), bet tā paša gada 28. un 29. novembrī notika NATO samits Rīgā: Latvijas televīzija sevi apliecina starptautiski reprezentablā kvalitātē, nodrošinot tiešraides visā pasaulē.

LTV1 jaunais logo.

LTV7 jaunais logo.

2008. gada jūlijā LTV kļuva par Dziesmu svētku televīziju — visu koncertu tiešraides bija iespējams skatīties ne tikai televīzijas tiešraidē, bet arī internetā. Augustā notika pasaules gada nozīmīgākais notikums sportā — Olimpiskās spēles Pekinā. Diennakts tiešraižu režīmā olimpiādi atspoguļoja LTV7. 2009. gada 22. jūnijā LTV sāka jaunu tradīciju: pirmizrādes "Skroderdienas Silmačos" tiešraide no Latvijas Nacionālā teātra.

2009.—2010. gada sezonā LTV7 Kontinentālās hokeja līgas ietvaros (KHL) tiešraidē translēja visas Rīgas "Dinamo" hokeja komandas spēles, oficiāli kļūstot par labāko Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēles pārraidošo televīzijas kompāniju.^{[nepieciešama atsauce]} Savukārt 2010. gada februārī LTV7 diennakts režīmā atspoguļoja Kanādas pilsētā Vankūverā rīkotās Ziemas olimpiskās spēles. Tiešraides bija skatāmas gan LTV7 ēterā, gan internetā.

2010—pašlaik: Ciparu televīzija

2007. gada 20. septembrī testa režīmā no Zaķusalas televīzijas torņa sāka raidīt virszemes ciparu virszemes televīzijas signāls, bet 2. oktobrī ciparu virszemes televīzijas pārraidīšana DVB-T standartā Rīgā sākās nepārtrauktā režīmā. Signāla darbības rādiuss bija aptuveni 100 kilometru un tika pārraidīts testa signāls. 2009. gada 20. oktobrī Latvijas Televīzijas un uzņēmums "Lattelecom" parakstīja vienošanos, ka no 2010. gada 1. marta kanāls LTV7 pārtrauks analogo pārraidi un pilnībā pāries uz ciparu televīzijas apraidi.

2010. gada 1. martā LTV7 pārtrauca analogo apraidi, un turpmāk to varēja uztvert tikai ciparu apraidē. 1. aprīlī LTV1 pārtrauca analogo televīzijas apraidi Rīgā un 70 km rādiusā ap to, bet 1. jūnijā LTV1 pārtrauca analogo televīzijas apraidi visā Latvijā un tādējādi Latvijas televīzija pilnībā pārgāja uz ciparu apraidi. Latvijā tika pilnībā atslēgta analogā apraide.

No 2011. gada 1. februāra Latvijas Televīzijas 7. kanāls sāka reģionālo TV programmu pārraidi. Reģionālo TV programmas bija skatāmas vien virszemes apraidē. Apraides tīkls ir sadalīts 8 apraides zonās — Ziemeļkurzemes zonā raida Kurzemes Televīzija (Ventspils) sadarbībā ar Talsu, Skrundas un Aizputes vietējām televīzijām, Dienvidkurzemes zonā — TV Kurzeme (Liepāja), Rīgas apraides reģionā — TV Jūrmala, Ogres Televīzija un Jelgavas Televīzija, Vidzemes zonā — Vidzemes Televīzija, Latgales zonā — Latgales reģionālā televīzija, savukārt Viesītes zonā - Vidusdaugavas Televīzija.

Latvijas televīzijas programma

1950—1960. gadi

1957. gads Otrdiena, 2. aprīlī 19:00 – Arabu pasakas "Tūkstots un viena nakts" (krievu valodā). 19:40 – Mākslas filma "Prologs". 21:25 – Dokumentālās filmas: "Darbmašīnu būvniecības novatori" un "Sacensībās Turīnā". Trešdiena, 3. aprīlī 19:00 – Kamermuzikas koncerts. 19:45 – Populāri-zinātniska filma "Viņi atkal redz". 20:20 – Televizijas apskats "Mūsu ikdiena". 20:40 – Raidījums "Uzmanību, rīdzinieki!" (latv. valodā). 20:55 – Latviešu mākslas filma "Uz jauno krastu". Ceturtdiena, 4. aprīlī 19:00 – Bulduru dārzkopības tehnikuma pašdarbība "Festivāls mūs sauc!". 19:40 – Mākslas filma "Matrozis Čižiks". 21:05 – Raidījums "Rīgas teātros". 21:35 – Dokumentālās kinofilmas: "Gadsimtu skaistums" un "Čechu karpa". Piektdiena, 5. aprīlī 19:00 – Dziesmu vakars. 20:00 – Kinoapraksti: "Stāsts par ledājiem" un "Rumāņu tautas dārgumi". 20:30 – Franču mākslas filma "Žuljete". 22:05 – Mūsu techniskā konsultācija (krievu valodā). Sestdiena, 6. aprīlī 19:00 – Kinokomedija "Pašpārliecinātais Karandašs". 19:20 – Pārruna "Kā radusies grāmata" (latviešu valodā). 19:50 – Kinoapraksti: "Ceļu sākums" un "Suvoroviešu spartakiadē". 20:20 – Latviešu mākslas filma "Salna pavasarī". 21:45 – Estrade un cirks. Svētdiena, 7. aprīlī 13:00 – Raidījums skolēniem "Dāvanas festivalam" (latviešu valodā). 13:30 – Ķīniešu mākslas filma "Mūsu dzimtenes ziedi". 14:50 – Raidījums lauksaimniecības darbiniekiem. 19:00 – Koncerts. 19:25 – G. Priedes luga "Jaunākā brāļa vasara". Translācija no J. Raiņa vārdā nosauktā Valsts Dailes teātra.		1962. gads Rīgas Televīzijas studijas programma 1962. gada 26. novembris. I programma 18:00 – Raidījumu programma. 18:05 – "Zinātnes un teknikas pasaulē" (latv. val.). 18:15 – Kinožurnāls. 18:30 – "Tālo pasauļu pētnieki". Pārraide no Maskavas. 19:15 – Bērniem, Atbildam uz Jūsu vēstulēm (latv. un krievu val.). 19:25 – Multiplikācijas filma "Miljons maisā" (krievu val.). 19:55 – No žurnāla "Māksla" slejām (latv. val.). 20:35 – Televīzijas panorāma (latv. val.). 21:00 – Rumāņu mākslas filma "Nozagtā bumba". 22:30 – Televīzijas ziņas. Pārraide no Maskavas. II programma 18:00 – Teātra izrāde. (krievu val.). 1964. gads Rīgas Televīzijas studijas programma 1964. gada 15. maijs. I programma 12:00 – Dokumentālā filma "Senās kultūras valstis" (krievu valodā) pārtraukums 17:55 – Raidījumu programma. 18:00 – Padomi jaunajiem tehniķiem "Gatavosimies vasaras nometnēm" 18:35 – Bērniem. Multiplikācijas filma "Divi negausīgi lācēni" (latviešu valodā). 18:45 – Televīzijas apskats (krievu valodā). 19:05 – "TV Globuss" Nr. 10 (Amerikas krustcelēs). 19:45 – No cikla "Pa dzimto zemi" Kinoapraksts "Ladonaki" (krievu valodā). 19:55 – Televīzijas panorāma 20:15 – Mākslas filma "Durajevska melodijas" 21:30 – Televīzijas ziņas. Pārraide no Maskavas. 22:00 – Koncerts. Pārraide no Maskavas. II programma 13:00 – Centrālās televīzijas raidījumi. 16:55 – Centrālās televīzijas raidījumi.

1970—1980. gadi

1970. gads TV Rīga programma 1970. gada 28. decembris. 17:40 – Raidījumu programma. 17:45 – "Telefilma - Rīga" kinozāle. Bērniem. Filmas "Hallo, Hela!" Pirmizrāde. (latviešu val.). 18:00 – "Tavs ieguldījums". Par personīgās atbildības lomu dzīvē. 18:30 – Starptautiska draudzības spēle hokejā. Pori "Ässät" (Somija) — "Dinamo" (Rīga). Pārraide no Rīgas Sporta pils. Pārtraukumos - TV panorāma. 21:00 – PSKP XXIV kongresu sagaidot. Stāsts par komunisti Ilgu Kundziņu. 21:20 – Televīzijas sporta ekrāns. 21:40 – Jaunatnei "Mozaīka". 22:45 – Ļeņingradas televīzijas studijas baletfilma "Horeogrāfiskās miniatūras". Rīt mūsu ekrānos. 1975. gads TV Rīga programma 1975. gada 30. decembris. 17:20 – Raidījumu programma. 17:25 – Skolēniem. Polijas TV daudzsēriju mākslas filma "Suņa Civija piedzīvojumi". 7. sērija. 17:50 – No cikla "Kinovēstures lapuses". Mākslas filma "Kā tikt vaļā no Helenkas" (krievu val.). 19:10 – "Aktuāls komentārs". 19:20 – No cikla "Simfoniskā orķestra attīstība". 20:00 – TV panorāma. 20:25 – A. Arbuzovs. "Vakara stunda". TV uzveduma pirmizrāde. Starpbrīžos - kinoapskati. Nobeigumā - gaidāmais laiks un "Rīt mūsu ekrānos".		1984. gads TV Rīga programma. Trešdiena, 1984. gada 25. janvāris. 9:35 – Krievu valoda sešgadīgo bērnu apmācībai. "Дом в лесу". 9:50 – Azerbaidžānas televīzijas dokumentālā filma "Tautas daiļamata meistari". 10:05 – Latviešu literatūra 8. klasei. "I. Ziedoņa publicistika". 10:35 – Fizika profesionāli tehnisko vidusskolu I kursa audzēkņiem. "Šķidrumu īpašības". pārtraukums 17:00 – Raidījumu programma. 17:05 – Ziņas. 17:10 – "Skolēniem no 10 līdz 14". 18:00 – Bērniem. Multiplikācijas filma "Ja nu izdotos...". 18:05 – "Rūdījums". 18:35 – Baltkrievijas televīzijas koncertfilma "Katram sava dzimtene". 19:05 – "PSKP CK 1983. gada decembra Plēnuma lēmumus īstenojot". "Tautsaimniecības ekrāns". Konkurss "Inžinieri - ražošanas efektivitātei". 19:40 – Moldāvijas televīzijas koncertfilma "Senlolotā dziesma". 20:00 – Informatīvā programma "Panorāma". 20:30 – "Mūsu mākslinieki". Ā. Alksnim - 120., V. Kalnrozem - 90., A. Apinim - 80. 21:00 – "Laiks". CT. 21:35 – Kinostudijas "Tallinfilm" mākslas filma "Ligzda vējā". Nobeigumā - ziņas.

1990. gadi

1991. gads Latvijas TV 1 programma. Pirmdiena, 1991. gada 18. novembris. 12:00 – "Musica humana". Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītais Dievkalpojums Rīgas Domā. 13:50 – "Latvijas TV kinozālē". Pirmizrāde. Dokumentālā filma "Kārlis Zāle". 14:40 – "Sibīrija - likteņzeme". Pa Jeņiseju - pie latviešiem. 15:10 – "Toronto vasaras atbalsis". "Balsis". 15:50 – "Latvijas TV kinozālē". Pirmizrāde. Dokumentālā filma "Dzintara ceļš". 17:00 – Latvijas republikas proklamēšanas gadadienā. Svētku koncerts. Pārraide no Latvijas Filarmonijas koncertzāles. 18:15 – Pirmizrāde. Rīgas kinostudijas dokumentālā filma "Brīvlaišana". 18:55 – Bērniem. "Burvju durtiņas". J. Ābola dziesmas dzied "Knīpas un knauķi". 19:15 – "Šodien, 1991. gada 18. novembrī" Vizuāls stāsts par pieminekli Zaķusalā. 19:45 – "Šodien". Ziņas (krievu val.). 19:55 – Sludinājumi un reklāma (krievu val.). 20:00 – "Ekrāns bērniem". "Melnā kaste". Valsts karogs. 20:20 – Sludinājumi un reklāma. 20:30 – "Panorāma". 21:00 – Sludinājumi. 21:05 – "Gadskārtas raksti". 21:35 – Programma "Neatkarība". 22:05 – Kultūras programma "Zīmes". 23:00 – "Reveranss". Deju programma.

Skatīt arī

• Rīgas radio un televīzijas tornis
• Latvijas Televīzijas augstceltne

Ārējas saites

• Latvijas televīzijas oficiālā mājaslapa