Latvijas Zinātņu akadēmija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka

Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (latīņu: Academia Scientiarum Latviensis; līdz 1990. gadam Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk kā 300 Latvijas Republikas un pasaules zinātniekus dabaszinātņu, inženierzinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, Zinātņu akadēmijas augstceltnē. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprinâja Latvijas Republikas Saeima. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju Starptautiskajā zinātnisko apvienību komitejā (ICSU) un Eiropas zinātņu akadēmiju asociācijā (ALLEA). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

LZA sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde

LZA sastāvā ir paredzēti 100 īstenie locekļi (līdz 70 gadu vecumam), 50 korespondētājlocekļi (līdz 65 gadu vecumam), 50 goda locekļi, 100 ārzemju locekļi. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa Ņujorkā, kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

Pārvalde:

Nodaļas:

LZA darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; Letonikas programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

LZA izdevumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls "Zinātņu akadēmijas vēstis" (no 1961. gada līdz 1990. gadam "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis").
  • Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" (ISSN 1407-1479)

LZA balvas un stipendijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gadā izveidojoties Latvijas Republikai, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī Saeimā dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. Kārlis Balodis un filozofs prof. Pēteris Zālīte. ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs sociāldemokrāts Rainis (1927. g.), taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā LPSR vadītāji Vilis Lācis un Jānis Kalnbērziņš lūdza PSRS Tautas komisāru padomei atļaut organizēt Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) Pēteris Valeskalns. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja LK(b)P CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks J. Endzelīns, purvu pētnieks P. Nomals, mežzinātnieks A. Kalniņš, mediķis P. Stradinš, mikrobiologs A. Kirhenšteins, arhitekti A. Krūmiņš un E. Štālbergs, lauksaimniecības zinātnieks P. Lejiņš, rakstnieks un literatūrzinātnieks A. Upīts, kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: J. Peive, A. Šmits, M. Kadeks, P. Valeskalns.[1] Bija arī tādas no zinātnes visai tālu stāvošas personas, kā Arvīds Pelše un Jānis Bumbiers. Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M.Kadeks, A.Kirhenšteins, J.Peive, A.Upīts, Pēteris Valeskalns; vēlāk iestājās arī A.Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara studentu korporācijas filistri (P.Lejiņš, A.Krūmiņš, J.Endzelīns, P.Stradiņš, E.Štālbergs, arī pirmais goda loceklis F.Blumbahs). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību specialistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem - ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, - tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori.

1949.-1950. gados LPSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. LK(b)P CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja LPSR ZA par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar "buržuāziskiem speciālistiem". Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts". Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki - tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.[2] Saprotams, šādas politiskās "ģenerāltīrīšanas" ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LPSR ZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 70.-80. gados deva ZA institūti.[3] Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P.Lejiņa LZA vadīja Kārlis Plaude, Aleksandrs Mālmeisters un Bruno Puriņš (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu - 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 40. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. ZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā - 69,2%) bija latvieši, tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda pārkrievošanas iespaidā bija krievu valoda, vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā angļu valodā).[3]

1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ LPSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. Radikāli tika pārveidots arī LZA locekļu sastāvs: ievelēti jauni LZA īstenie un korespondētājlocekļi, bet izcilākie trimdas zinātnes pārstāvji ietverti LZA kā tās ārzemju locekļi. Bez tam paši izcilākie nacionālās kultūras darbinieki gan Latvijā gan ārzemēs tika ievēlēti par LZA goda locekļiem, to skaitā M. Zīverts, Anšlavs un Andrejs Eglīši, E. Dunsdorfs, Ē. Valters, M. Staudingere-Volfa, K. Keggi, M. Birze, V.Belševica, R. Akmentiņš, H. Biezais, J. Graudonis u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA tika uzņemta par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti[4][izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.[5])
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmija Vēstures un materiālās kultūras institūts
  • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945.-1955.)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)
    • Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūts (12.06.1991.-1994.)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts (7.02.1946.-1950.)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūts (1951.-...)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts (7.02.1946.-24.08.1990.)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956.-1963.)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955.)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952.)
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952.-1966.)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts

Citas zinātniskās iestādes:

  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad Latvijas Akadēmiskā bibliotēka)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. - no 1992. gada Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs).
  • LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:

  • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis" (1961.-1990.)
  • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija." (1961.-1990. - pēc tam "Latvijas Ķīmijas Žurnāls")
  • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta Biļetens
  • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums "Zvaigžņotā debess" (pirmais Nr iznācis 1958. gadā)
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
  • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība "Zinātne"

LPSR ZA balvas un stipendijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
  • Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
  • Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. ISBN 5-7966-1179-8

Atsauces un paskaidrojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas - Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas - locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.
  2. Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā "tīrīšana" 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp.
  3. 3,0 3,1 Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. - Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā
  4. Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu - ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši Izglītības un zinātnes ministrijas vai arī universitāšu pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.
  5. Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā - daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām..

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]