Latvijas ceļu muzejs

Vikipēdijas lapa
Muzeja eksponāti — ceļa zīmes

Latvijas ceļu muzejs ir muzejs Milzkalnē, Smārdes pagastā. Muzejs atklāts 1982. gadā Ogrē, bet pašreiz atrodas Šlokenbekas muižas teritorijā un muižas telpās. 2001. gada 5. septembrī Latvijas Ceļu muzejam tika izsniegta muzeja akreditācijas apliecība.[1]

Muižas dzīvojamās ēkas astoņās zālēs ir izvietota muzeja ekspozīcija par Latvijas ceļu un tiltu vēsturi, to celtniecību un uzturēšanu, kā arī pārvaldes struktūru un darbinieku tradīcijām. Lejas ratnīcā izvietoti ceļu būves mehānismi un Livonijas satiksmes un ūdens ceļu kartes palielinātā kopija. Kalna ratnīcā izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, kā arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Muižas pagalmā izvietota brīvdabas ekspozīcija.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji ceļu muzeju sāka veidot Ogrē, Ogres upes krastā parkā pie Šoseju pārvaldes iecirkņa mājas. Ceļinieki no visas Latvijas vāca, veda un ziedoja muzejam dažādas ar ceļiem un to būvi saistītas lietas. Muzejā tika izveidots stiklots paviljons, kur vēlāk glabājās Marshall tvaika veltnis, daļēji Latvijā ražotais autogreiders Catepillar un citi muzeja eksponāti. Muzeju apmeklētājiem atklāja 1982. gada maijā.

Ar laiku muzejs kļuva par šauru, jo tur vairs nevarēja izvietot visu smago tehniku. Kopš 1975. gada ceļinieki bija uzsākuši atjaunot un restaurēt 5. ceļu būvniecības rajona mītni — Šlokenbekas muižas ansambli. Atjaunotajā Latvijas republikā sākoties īpašumu privatizācijai, atjaunotajai muzeja mājai uzradās īpašnieks, un 2000. gadā uz jauno Ceļa muzeja mītni pārveda dokumentus, stendus, inventāru, eksponātus un smago tehniku.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]