Latvijas hokeja izlase

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvija
Latvija
Vieta rangā 11.
Augstākā vieta rangā 9. (2005)
Halle Arēna Rīga
Treneris Aleksandrs Beļavskis
Fiziskās sagatavotības treneris Jurijs Ždanovs
Fizioterapeits Fjodors Mazurs
Kapteinis Herberts Vasiļjevs
Visvairāk spēles Rodrigo Laviņš (230)
Visvairāk vārtu Leonīds Tambijevs (66)
Visvairāk punktu Leonīds Tambijevs (150)
Olimpiskās spēles
Dalības reizes 5
Medaļas 0
Labākais sasniegums 8. vieta
Pasaules čempionāts hokejā
Dalības reizes 24
Medaļas 0
Labākais sasniegums 7. vieta
Pirmā spēle
Flag of Latvija Latvija 3—0 Lietuva Flag of Lietuva
(Rīga, Latvija; 1932. gada 27. februāris)
Lielākā uzvara
Flag of Latvija Latvija 32—0 Izraēla Flag of Izraēla
(Bleda, Slovēnija; 1993. gada 15. marts)
Lielākais zaudējums
Flag of Kanāda Kanāda 14—0 Latvija Flag of Latvija
(Davosa, Šveice; 1935. gada 20. janvāris)

Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs. Pašlaik (2013) tā atrodas 11. vietā Starptautiskās hokeja federācijas vīriešu hokeja izlašu rangā.[1] Latvijas hokeja izlase piedalījusies piecās Olimpiskajās spēlēs 1936., 2002., 2006., 2010 un 2014. gadā. Latvijas hokeja izlase labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 1997., 2004. un 2009. gadā izcīnītā 7. vieta. 2001. un 2007. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet izslēgšanas kārtā bija pārākā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti un 1935. gada Pasaules čempionāta 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā. 2006. gadā Pasaules čempionāts notika Latvijā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmskara Latvijas hokeja izlase[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas hokeja valstsvienība Davosā 1935. gadā. No kreisās: 1. rindā R. Lapainis, A. Auziņš, K. Paegle, A. Jessens, I. Plūme, R. Bluķis, A. Pētersons, Ā. Petrovskis, A. Jurgens, L. Vedējs; 2. rindā 2. H. Kušķis, 4. R. Plūme, 6. E. Klāvs (attēls no Latvijas Sporta muzeja kolekcijas).

Latvijas hokeja vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā hokeja federācijā. Pirmo valstssacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi - Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs. Tajā pašā 1932. gadā no 14. - 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju. 1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.-12. vietu. Pirmajā spēlē Latvijas uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. Vēlreiz izcīnīt 10. vietu Latvijas izlasei izdevās izcīnīt 1939. gadā Šveicē. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā Milānā nepiedalījās, bet 1935. gadā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 - Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā. 1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās Olimpiskajā spēlēs, kuras noslēdza dalītā 13. - 15. vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli Latvijas I brīvvalsts pastāvēšanas laikā Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.

Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.

Pēc neatkarības atgūšanas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz nākamajai Latvijas valstvienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, tika nodibināta Latvijas Hokeja Federācija, kuru 1992. gada 6. maijā IIHF kongress Prāgā oficiāli atjaunoja Starptautiskajā hokeja federācijā. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas atdzimusī Latvijas izlase aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Šoreiz tas notika Pasaules čempionāta atlases turnīra ietvaros. Pēc vairāk nekā 52 gadus ilga pārtraukuma pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss. Otrie vārti bijas komandas kapteiņa Helmuta Baldera guvums, un uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga Pētera Skudras meistarība. Latvija izcīnija uzvaru arī pār Igauniju 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmuts Balderis bija pirmais Latvijas hokejists, kas 1989. gadā 37 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Nacionālās Hokeja līgas klubu Minesotas "North Stars". Leģendāras lappuses Latvijas un NHL vēsturē ir ierakstījuši vārtsargs Artūrs Irbe, aizsargs Sandis Ozoliņš, kurš 1996. gadā izcīnija Stenlija kausu, kā arī Sergejs Žoltoks un "dzelzs vīrs" Kārlis Skrastiņš. 1993. gada pavasarī Slovēnijā Latvijas valstsvienība izcīnija 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt PČ B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnija 2. vietu, līdz beidzot Leonīda Beresņeva vadībā, 1996. gada pavasarī, Nīderlandē izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar Šveici un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā, kur Latvijas valstsvienība spēlē arī šobrīd. Ne mazums nopelnu te bija Latvijas hokeja leģendai, 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam, Artūram Irbem. 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnija astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja 5. maijā pēc uzvaras pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstvienība izcīnija iespēju piedalīties savās otrajās Olimpiskajās spēlēs, kur tika iegūta 9. vieta, bet 2006. gadā Turīnā 12. vieta. Augstākie sasniegumi PČ ir izcīnītās augstās 7. vietas 1997. gadā Somijā, 2004. gadā Čehijā un 2009. gadā Šveicē. Latvijas vīriešu izlase trīs reizes ir izcīnijusi tiesības piedalīties Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Pasaules slavu ieguvuši Latvijas hokeja līdzjutēji. Arī viņu nopelns ir Latvijai dotās tiesības rīkot 2006. gada pasaules čempionātu Rīgā.

2005. gada Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2005. gada 11. - 13. februārim Latvijas valstvienībā, Rīgā cīnijās par tiesībām piedalīties 2006. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs, Turīnā, Itālijā. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta Polija (3:1). Bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt Baltkrievijas izlasi Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā, un izcīnīja tiesības piedalīties Turīnas olimpiādē.

2005. gada Pasaules čempionāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrijā, Vīnē un Insbrukā Latvijas valstvienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties Kanādai, otrajā spēlē ar 3:1 zaudējums ASV, bet trešajā spēlē tika uzveikta Slovēnija (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica Ukrainu (3:0), nospēlēja neizšķirti ar Somiju, bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja sāpīgu zaudējumu pret Zviedriju (9:1).

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles - Arēna Rīga un Skonto halle. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Slovēniju. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu Kanādai ar 0-11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša Rika Lūkera darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4-2 pārspēja Norvēģiju un turnīru beidza. Par čempioniem Rīgā organizētajā čempionātā kļuva Zviedrija, kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarējusi gan Pasaules čempionātā, gan arī Olimpiskajās spēlēs.

2007. gada Pasaules čempionāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

71. Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Maskavā un Mitiščos, Krievijā, attiecīgi Hodinkas hallē un Mitišču hallē. Latvijas valstvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru Šveicei (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret Zviedriju ar rezultātu 2:8. Latvijas valstvienība trešajā grupas spēlē ar Itāliju pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvarējā divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tika sagrauta Ukrainas izlase ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē tika sagrauta Austrija, bet trešajā grupas spēlē tika piedzīvots ceturtais zaudējums čempionātā pret Norvēģiju (4:7).

2008. gada Pasaules čempionāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Halifaksā, Kanādā Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstvienība piedzīvoja divus sausos zaudējumus pret ASV (4:0) un Kanādu (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja Slovēniju un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstvienība piedzīvoja zaudējumu pret Somijas izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 tika pārspēta Norvēģija, bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret Vāciju ar rezultātu 3:5.

2009. gada Pasaules čempionāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bernē, Šveicē Latvijas valstsvienība izcīnija 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja ASV ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret Zviedriju, kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret Austriju ar 2:0. Kvalifikācijās kārtā Latvijas valstvienība uzvarēja Šveici pēcspēles metienos ar 2:1, Franciju 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu Krievijas izlasei ar 1:6. Latvijas valstvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās Kanādai ar 4:2.

2010. gada Pasaules čempionāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Manheimā, Vācijā Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret Šveici ar 1:3 un pret Kanādu ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret Itāliju tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret Zviedriju ar 2:4, tam sekoja uzvara pār Norvēģiju ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējums Čehijai ar 1:3, Latvijas valstvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam.

2011. gada Pasaules čempionāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākijā notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu Čehijas izlasei, pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret Somijas izlasi un Dānijas izlasi, rezultātā paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja Slovēnijas izlasei, bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi Baltkrievijas un Austrijas izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā.

Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija Miķelis Rēdlihs ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva Mārtiņš Cipulis (6 vārti).

2012. gada Pasaules čempionāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet otra Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja Vācijas un Itālijas izlases, bet piekāpās Krievijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas hokeja izlasēm. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu.

2013. gada Pasaules čempionāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās - H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja Helsinkos, bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja Stokholmā. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās Krievijas valstsvienībai, tad sekoja 1:4 zaudējums ASV izlasei, 3:6 zaudējums Austrijas izlasei, uzvara pret Slovākijas izlasi, ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 Vācijas izlasei un uzvara ar 3:1 pret Francijas izlasi. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija Somijas izlasei zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.[2]

Šajā čempionātā uzbrucējs Lauris Dārziņš ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.[3]

Līdzjutēji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas izlases līdzjutēji

Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju - cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.[4] Arī atsevišķām Latvijas hokeja līgas komandām ir savs fanu loks. 2006. gada Olimpisko spēļu laikā kanāls NBC Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".[5]

Komanda[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz 2014. gada Pasaules čempionātu tika izsaukti šie spēlētāji:

No. Poz. Spēlētājs Klubs
31 V Edgars Masaļskis Valsts karogs: Slovākija HK Poprada
33 V Ivars Punnenovs Valsts karogs: Šveice HK Rapersvīla
50 V Kristers Gudļevskis Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Tampabejas "Lightning"
2 A Rodrigo Laviņš Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
11 A Kristaps Sotnieks Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
13 A Guntis Galviņš Valsts karogs: Zviedrija Stokholmas AIK
14 A Jēkabs Rēdlihs Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
22 A Māris Jass Valsts karogs: Čehija HK Homutova
32 A Artūrs Kulda Valsts karogs: Krievija Ufas "Salavat Julajev"
52 A Jānis Jaks Valsts karogs: Latvija HK Rīga
81 A Georgijs Pujacs Valsts karogs: Krievija Omskas "Avangard"
3 U Juris Štāls Valsts karogs: Slovākija HK Poprada
12 U Herberts Vasiļjevs Valsts karogs: Vācija Krēfeldes "Pinguine"
16 U Kaspars Daugaviņš Valsts karogs: KrievijaMaskavas "Dinamo"
17 U Aleksandrs Ņiživijs Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
21 U Armands Bērziņš Valsts karogs: Kazahstāna Atirau "Beibarys"
24 U Miķelis Rēdlihs Valsts karogs: Krievija Jaroslavļas "Lokomotiv"
25 U Andris Džeriņš Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
28 U Zemgus Girgensons Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bufalo "Sabres"
29 U Roberts Lipsbergs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sietlas "Thunderbirds"
47 U Mārtiņš Cipulis Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
70 U Miks Indrašis Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
87 U Gints Meija Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
90 U Koba Jass Valsts karogs: Čehija HK Libereca
91 U Ronalds Ķēniņš Valsts karogs: Šveice Cīrihes "Lions"

Vadība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Persona Dzimšanas dati Amats
Teds Nolans 1958. gada 7. aprīlī (56 gadi) galvenais treneris
Toms Kūlens trenera asistents
Kārlis Zirnis 1977. gada 2. novembrī (36 gadi) trenera asistents
Artūrs Irbe 1967. gada 2. februārī (47 gadi) vārtsargu treneris
Māris Baldonieks 1955. gada 24. maijā (59 gadi) ģenerālmenedžeris
Jānis Kvēps 1940. gada 13. oktobrī (73 gadi) ārsts
Boriss Lavrenovs 1957. gada 10. maijā (57 gadi) fizioterapeits
Fjodors Mazurs 1956. gada 27. novembrī (57 gadi) fizioterapeits
Mihails Šostaks 1957. gada 24. aprīlī (57 gadi) ekipējuma menedžeris
Jurijs Ždanovs 1961. gada 6. janvārī (53 gadi) fiziskās sagatavotības treneris
Kirovs Lipmans 1940. gada 5. novembrī (73 gadi) valdes priekšsēdētājs, prezidents

Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.

Spēlētājs Poz Sp V RP P-ti SM Debija izlasē Dalība Dalība OS
Leonīds Tambijevs U 208 66 84 150 152 07.11.1992. 15 2
Aleksandrs Kerčs U 155 59 75 134 192 07.11.1992. 10 1
Aleksandrs Ņiživijs U 227 39 90 129 74 29.11.1993. 16 3
Aigars Cipruss U 172 50 62 112 48 07.11.1992. 12 2
Mārtiņš Cipulis U 179 53 50 103 78 09.04.2001. 10 3
Aleksandrs Semjonovs U 208 54 43 97 235 07.11.1992. 14 2
Aleksandrs Beļavskis U 104 47 48 95 186 27.12.1992. 9 1
Vjačeslavs Fanduļs U 118 45 45 90 133 14.11.1992. 9 1
Harijs Vītoliņš U 110 41 46 87 107 18.03.1993. 9 1
Jānis Sprukts U 150 29 54 83 36 12.04.2000. 10 2

Izlases galvenie treneri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Periods Treneris Sp U N Z V PTS
1992—1994 Valsts karogs: Latvija Helmuts Balderis 34 25 2 7 256:86 52
1994 Valsts karogs: Latvija Mihails Beskašnovs 2 0 0 2 3:6 0
1995 Valsts karogs: Latvija Ēvalds Grabovskis 11 9 0 2 79:25 18
1996—1999 Valsts karogs: Latvija Leonīds Beresņevs 56 36 7 13 275:143 79
1999—2001 Valsts karogs: Latvija Haralds Vasiļjevs 32 12 8 12 81:76 32
2001—2004 Valsts karogs: Zviedrija Kurts Lindstrems 65 32 8 25 202:161 72
2004—2006 Valsts karogs: Latvija Leonīds Beresņevs 32 25 3 14 112:113 53
2006 Valsts karogs: Krievija Pjotrs Vorobjovs 11 4 1 6 25:35 9
2006—2011 Valsts karogs: Latvija Oļegs Znaroks
2011—2014 Valsts karogs: Kanāda Teds Nolans
2014—pašlaik Valsts karogs: Latvija Aleksandrs Beļavskis

Sasniegumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules čempionāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas čempionāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1920—1929: nepiedalījās
  • 1932: 8. vieta

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]