Latvijas hokeja izlase
 |
||
| Vieta rangā | 11. | |
| Augstākā vieta rangā | 9. (2005) | |
| Halle | Arēna Rīga | |
| Treneris | Teds Nolans | |
| Trenera palīgs | Toms Kūlens | |
| Vārtsargu treneris | Artūrs Irbe | |
| Fiziskās sagatavotības treneris | Jurijs Ždanovs | |
| Fizioterapeits | Fjodors Mazurs | |
| Kapteinis | Lauris Dārziņš | |
| Visvairāk spēles | Aleksandrs Ņiživijs (217) | |
| Visvairāk vārtu | Leonīds Tambijevs (66) | |
| Visvairāk punktu | Leonīds Tambijevs (150) | |
| Olimpiskās spēles | ||
|---|---|---|
| Dalības reizes | 5 | |
| Medaļas | 0 | |
| Labākais sasniegums | 9. vieta | |
| Pasaules čempionāts hokejā | ||
| Dalības reizes | 24 | |
| Medaļas | 0 | |
| Labākais sasniegums | 7. vieta | |
| Pirmā spēle | ||
 Latvija 3—0 Lietuva  (Rīga, Latvija; 1932. gada 27. februāris) |
||
| Lielākā uzvara | ||
Latvija 32—0 Izraēla  (Bleda, Slovēnija; 1993. gada 15. marts) |
||
| Lielākais zaudējums | ||
 Kanāda 14—0 Latvija (Davosa, Šveice; 1935. gada 20. janvāris) |
||
Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs. Pašlaik (2013) tā atrodas 11. vietā Starptautiskās hokeja federācijas vīriešu hokeja izlašu rangā.[1] Latvijas hokeja izlase piedalījusies četrās Olimpiskajās spēlēs 1936., 2002., 2006. un 2010. gadā. Latvijas hokeja izlase labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 1997., 2004. un 2009. gadā izcīnītā 7. vieta. 2001. un 2007. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet izslēgšanas kārtā bija pārākā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti un 1935. gada Pasaules čempionāta 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā. 2006. gadā Pasaules čempionāts notika Latvijā.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Pirmskara Latvijas hokeja izlase [izmainīt šo sadaļu]
Latvijas hokeja vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā hokeja federācijā. Pirmo valstssacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi - Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs. Tajā pašā 1932. gadā no 14. - 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju. 1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.-12. vietu. Pirmajā spēlē Latvijas uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. Vēlreiz izcīnīt 10. vietu Latvijas izlasei izdevās izcīnīt 1939. gadā Šveicē. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā Milānā nepiedalījās, bet 1935. gadā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 - Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā. 1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās Olimpiskajā spēlēs, kuras noslēdza dalītā 13. - 15. vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli Latvijas I brīvvalsts pastāvēšanas laikā Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.
Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.
Pēc neatkarības atgūšanas [izmainīt šo sadaļu]
Līdz nākamajai Latvijas valstvienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, tika nodibināta Latvijas Hokeja Federācija, kuru 1992. gada 6. maijā IIHF kongress Prāgā oficiāli atjaunoja Starptautiskajā hokeja federācijā. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas atdzimusī Latvijas izlase aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Šoreiz tas notika Pasaules čempionāta atlases turnīra ietvaros. Pēc vairāk nekā 52 gadus ilga pārtraukuma pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss. Otrie vārti bijas komandas kapteiņa Helmuta Baldera guvums, un uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārsarga Pētera Skudras meistarība. Latvija izcīnija uzvaru arī pār Igauniju 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmuts Balderis bija pirmais Latvijas hokejists, kas 1989. gadā 37 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Nacionālās Hokeja līgas klubu Minesotas "North Stars". Leģendāras lappuses Latvijas un NHL vēsturē ir ierakstījuši vārtsargs Artūrs Irbe, aizsargs Sandis Ozoliņš, kurš 1996. gadā izcīnija Stenlija kausu, kā arī Sergejs Žoltoks un "dzelzs vīrs" Kārlis Skrastiņš. 1993. gada pavasarī Slovēnijā Latvijas valstsvienība izcīnija 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt PČ B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnija 2. vietu, līdz beidzot Leonīda Beresņeva vadībā, 1996. gada pavasarī, Nīderlandē izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar Šveici un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā, kur Latvijas valstsvienība spēlē arī šobrīd. Ne mazums nopelnu te bija Latvijas hokeja leģendai, 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam, Artūram Irbem. 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnija astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja 5. maijā pēc uzvaras pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstvienība izcīnija iespēju piedalīties savās otrajās Olimpiskajās spēlēs, kur tika iegūta 9. vieta, bet 2006. gadā Turīnā 12. vieta. Augstākie sasniegumi PČ ir izcīnītās augstās 7. vietas 1997. gadā Somijā, 2004. gadā Čehijā un 2009. gadā Šveicē. Latvijas vīriešu izlase trīs reizes ir izcīnijusi tiesības piedalīties Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Pasaules slavu ieguvuši Latvijas hokeja līdzjutēji. Arī viņu nopelns ir Latvijai dotās tiesības rīkot 2006. gada pasaules čempionātu Rīgā.
2005. gada Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs [izmainīt šo sadaļu]
No 2005. gada 11. - 13. februārim Latvijas valstvienībā, Rīgā cīnijās par tiesībām piedalīties 2006. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs, Turīnā, Itālijā. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta Polija (3:1). Bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt Baltkrievijas izlasi Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā, un izcīnīja tiesības piedalīties Turīnas olimpiādē.
2005. gada Pasaules čempionāts [izmainīt šo sadaļu]
Austrijā, Vīnē un Insbrukā Latvijas valstvienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties Kanādai, otrajā spēlē ar 3:1 zaudējums ASV, bet trešajā spēlē tika uzveikta Slovēnija (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica Ukrainu (3:0), nospēlēja neizšķirti ar Somiju, bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja sāpīgu zaudējumu pret Zviedriju (9:1).
2006. gada Pasaules čempionāts hokejā [izmainīt šo sadaļu]
2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles - Arēna Rīga un Skonto halle. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Slovēniju. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu Kanādai ar 0-11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša Rika Lūkera darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4-2 pārspēja Norvēģiju un turnīru beidza. Par čempioniem Rīgā organizētajā čempionātā kļuva Zviedrija, kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarējusi gan Pasaules čempionātā, gan arī Olimpiskajās spēlēs.
2007. gada Pasaules čempionāts [izmainīt šo sadaļu]
71. Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Maskavā un Mitiščos, Krievijā, attiecīgi Hodinkas hallē un Mitišču hallē. Latvijas valstvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru Šveicei (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret Zviedriju ar rezultātu 2:8. Latvijas valstvienība trešajā grupas spēlē ar Itāliju pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvarējā divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tika sagrauta Ukrainas izlase ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē tika sagrauta Austrija, bet trešajā grupas spēlē tika piedzīvots ceturtais zaudējums čempionātā pret Norvēģiju (4:7).
2008. gada Pasaules čempionāts [izmainīt šo sadaļu]
Halifaksā, Kanādā Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstvienība piedzīvoja divus sausos zaudējumus pret ASV (4:0) un Kanādu (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja Slovēniju un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstvienība piedzīvoja zaudējumu pret Somijas izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 tika pārspēta Norvēģija, bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret Vāciju ar rezultātu 3:5.
2009. gada Pasaules čempionāts [izmainīt šo sadaļu]
Bernē, Šveicē Latvijas valstsvienība izcīnija 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja ASV ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret Zviedriju, kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret Austriju ar 2:0. Kvalifikācijās kārtā Latvijas valstvienība uzvarēja Šveici pēcspēles metienos ar 2:1, Franciju 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu Krievijas izlasei ar 1:6. Latvijas valstvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās Kanādai ar 4:2.
2010. gada Pasaules čempionāts [izmainīt šo sadaļu]
Manheimā, Vācijā Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret Šveici ar 1:3 un pret Kanādu ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret Itāliju tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret Zviedriju ar 2:4, tam sekoja uzvara pār Norvēģiju ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējums Čehijai ar 1:3, Latvijas valstvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam.
2011. gada Pasaules čempionāts [izmainīt šo sadaļu]
Slovākijā notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu Čehijas izlasei, pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret Somijas izlasi un Dānijas izlasi, rezultātā paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja Slovēnijas izlasei, bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi Baltkrievijas un Austrijas izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā.
Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija Miķelis Rēdlihs ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva Mārtiņš Cipulis (6 vārti).
2012. gada Pasaules čempionāts [izmainīt šo sadaļu]
2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet otra Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja Vācijas un Itālijas izlases, bet piekāpās Krievijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas hokeja izlasēm. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu.
Līdzjutēji [izmainīt šo sadaļu]
Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju - cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.[2] Arī atsevišķām Latvijas hokeja līgas komandām ir savs fanu loks. 2006. gada Olimpisko spēļu laikā kanāls NBC Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".[3]
Komanda [izmainīt šo sadaļu]
Uz 2012. gada Pasaules čempionātu tika izsaukti šie spēlētāji:
Vadība [izmainīt šo sadaļu]
| Persona | Dzimšanas dati | Amats |
|---|---|---|
| Teds Nolans | 07.04.1958. (54 gadi) | galvenais treneris |
| Toms Kūlens | (58 gadi) | trenera asistents |
| Artūrs Irbe | 02.02.1967. (46 gads) | trenera asistents |
| Mihails Vasiļonoks | 01.05.1948. (64 gads) | vārtsargu treneris |
| Māris Baldonieks | 24.05.1955. (56 gadi) | ģenerālmenedžeris |
| Jānis Kvēps | 13.10.1940. (71 gadi) | ārsts |
| Boriss Lavrenovs | 10.05.1957. (54 gadi) | fizioterapeits |
| Fjodors Mazurs | 27.11.1956. (55 gadi) | fizioterapeits |
| Mihails Šostaks | 24.04.1957. (55 gadi) | ekipējuma menedžeris |
| Jurijs Ždanovs | 06.01.1961. (51 gadi) | fiziskās sagatavotības treneris |
| Kirovs Lipmans | 05.11.1940. (71 gadi) | valdes priekšsēdētājs, prezidents |
Izlases galvenie treneri [izmainīt šo sadaļu]
| Periods | Treneris | Sp | U | N | Z | V | PTS |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1992—1994 | Helmuts Balderis |
34 | 25 | 2 | 7 | 256:86 | 52 |
| 1994 | Mihails Beskašnovs |
2 | 0 | 0 | 2 | 3:6 | 0 |
| 1995 | Ēvalds Grabovskis |
11 | 9 | 0 | 2 | 79:25 | 18 |
| 1996—1999 | Leonīds Beresņevs |
56 | 36 | 7 | 13 | 275:143 | 79 |
| 1999—2001 | Haralds Vasiļjevs |
32 | 12 | 8 | 12 | 81:76 | 32 |
| 2001—2004 |  Kurts Lindstrems |
65 | 32 | 8 | 25 | 202:161 | 72 |
| 2004—2006 | Leonīds Beresņevs |
32 | 25 | 3 | 14 | 112:113 | 53 |
| 2006 |  Pjotrs Vorobjovs |
11 | 4 | 1 | 6 | 25:35 | 9 |
| 2006—2011 | Oļegs Znaroks |
||||||
| 2011—pašlaik | Teds Nolans |
Sasniegumi [izmainīt šo sadaļu]
Olimpiskās spēles [izmainīt šo sadaļu]
- 1920—1932: nepiedalījās
- 1936: 13. vieta
- 1948—1992: nepiedalījās, atradās PSRS sastāvā
- 1994—1998: nekvalificējās
- 2002: 9. vieta
- 2006: 12. vieta
- 2010: 12. vieta
Pasaules čempionāts [izmainīt šo sadaļu]
- 1930—1931: nepiedalījās
- 1933: 10. vieta
- 1934: nepiedalījās
- 1935: 13. vieta
- 1937: nepiedalījās
- 1938: 10. vieta
- 1939: 10. vieta
- 1947—1990: nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā
- 1991—1992: nepiedalījās
- 1993: 21. vieta (uzvarēja C grupā)
- 1994: 14. vieta (2. vieta B grupā)
- 1995: 14. vieta (2. vieta B grupā)
- 1996: 13. vieta (uzvarēja B grupā)
- 1997: 7. vieta
- 1998: 9. vieta
- 1999: 11. vieta
- 2000: 8. vieta
- 2001: 13. vieta
- 2002: 11. vieta
- 2003: 9. vieta
- 2004: 7. vieta
- 2005: 9. vieta
- 2006: 10. vieta
- 2007: 13. vieta
- 2008: 11. vieta
- 2009: 7. vieta
- 2010: 11. vieta
- 2011: 13. vieta
- 2012: 10. vieta
Eiropas čempionāts [izmainīt šo sadaļu]
- 1920—1929: nepiedalījās
- 1932: 8. vieta
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 2010 Men's World Ranking (IIHF)
- ↑ hockeyfans.ch, Lettland mit Druck, Enthusiasmus, Zwist und Trauer
- ↑ For Latvians, hockey is a religion (angliski)
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
|
|||||
|
||||||||||||||
|
||||||||
