Latvijas krievi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no iedzīvotāju kopskaita).[1] Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) nepilsoņi.[2] Lielākā daļa krievu Latvijā dzīvo pilsētās, izņemot Latgali, kur liela daļa krievu dzīvo arī laukos.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu kontaktiem ar Polockas krivičiem, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan Novgorodas slovēņus, gan tirgotājus no Vitebskas un Pleskavas. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā ir kopš XV gs. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes Daugavas krastos un Rīgā, kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats.

Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās Nikona reformas, kad, glābjoties no vajāšanām, Latgalē, Sēlijā un Rīgā apmetās lielāks skaits vecticībnieku bēgļu no Krievijas caristes. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā.

Pēc Baltijas zemju pievienošanas Krievijas impērijai 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. Dzimtbūšanas atcelšana Krievijā ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, ukraiņi un baltkrievi veidoja 12%[3], 1920. g. — 5,9% krievu, 4,3 % baltkrievu[4], 1935. g. — 8,8% krievu, 1,4% baltkrievu. 19. gadsimtā krievu īpašnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no Smoļenskas, Rjazaņas, Maskavas guberņām. Imperatora Aleksandra II reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku.

Pēc 1. Pasaules kara Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pēc 1917. gada pameta Latvijas teritoriju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. Brīvības cīņās 50 krievi tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.

1920. gadā krievu Latvijā bija 134 746 cilvēki, bet 1935. gadā jau 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no Padomju Krievijas, Abrenes apriņķa austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja Latgalē (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas Saeimās krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem.

Krievu skaita īpatsvars ievērojami mainījās pēc Latvijas okupācijas un 2. Pasaules kara. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. Jau 1959. gada tautas skaitīšana parādīja, ka krievu īpatsvars iedzīvotāju vidū bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. Šo iekšējo imigrāciju dažādos veidos stimulēja arī valsts vara, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot skolu tīklu, kur mācību valoda bija krievu valoda (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot bērnudārzus, kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.[5] Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 50.—60. gados, 70. gados migrācijas saldo samazinās, bet 80. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku - no kuriem liela daļa bija krievi, - bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas dabu un kultūru.

Krievu skaita izmaiņas Latvijā (1897-2011)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
krievi 154 561 91 477 193 648 201 778 206 499 556 448 704 599 821 464 905 515 703 243 557 119

Pēc Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība:

Latvijas lielākās etniskās minoritātes 2013. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem[6]
Krievi (590 029)
  
26.9%
Baltkrievi (74 958)
  
3.4%
Ukraiņi (52 916)
  
2.4%
Poļi (48 960)
  
2.2%
Lietuvieši (28 242)
  
1.3%
Cita tautība (52 817)
  
2.4%
Nav izvēlēta (37 017)
  
1.7%


Ievērojami ar Latviju saistīti krievi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievi (baltkrievi) latvju dainās[7][izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krišjāņa Barona "Latvju dainās" apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu "krievi", bet Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no Latgales (40%) un Vidzemes (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušas tajā vēstures periodā, kad letgaļu kaimiņu tauta bija kriviči. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par "krievos ņemšanu" dēvēta rekrutēšana Krievijas impērijas karaspēkā, tādēļ ne viemēr leksēma krievi nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu krieva sieva, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.[8]

Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kolektīvo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem Livonijas kara, Otrā Ziemeļu kara un Lielā Ziemeļu kara laikā:

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kur man citi bāleliņi?
Cits krievos, cits leišos,
Cits dziļāi Vāczemē.
3839-379

Lai nāk krievi, lai nāk leiši,
Es to daudzi nebēdāju:
Krievos man īsta māsa,
Leišos īsti bāleliņi.
3847-68

Gaidu, gaidu, ko es gaidu?
Gaidu krieva atnākam;
Atnāks krievs šai zemê,
Būs man miežu arājiņš.
9899-0

Dod, māmiņa, man meitiņu,
Kur tu liksi, nedevusi?
Atnāks krievi, aizvedìs,
Nebūs tev, nebūs man.
14713-0

Krievis krievis tautu dēls,
Aizved mani krievmalā;
Augsti zirgi, zemi vārti,
Noraun manu vainadziņu.
22466-324

Vediet mani kur vezdami,
Caur Maskavu nevediet:
Augsti zirgi, zemi vārti,
Noraus manu vainadziņu.
22466-91

Tā sacīja bāleliņi,
Krievam māsas nedošot;
Nu iedeva mūs' māsiņu
Pašam krievu kaprāļam.
22475-2

Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Krievi nāca šâi zemê;
Daža laba mātes meita
Paliks krieva līgaviņa.
31904-0

Krievi, krievi, ko gaidat,
Leiši (poļi) nāca šâi zemê!
Trinat piešus, aunat kājas,
Seglojat kumeliņus.
32067-0

Krievi, krievi, Maskalīt,
Kam nokāvi bāleliņus!
Kam pameti rudzu lauku
Kà ūdeni līgojam!
32069-0

Apkārt Rīgu riņķī gāju,
Milnu nesu rociņā.
Pretī nāca krievu meita,-
Dosi malt, vaj nedosi?
Krievu meita atbildēja:
Sen jau krievi izmaluši.
34448-1

Krīvūs devu sov' muosiņu,
Leišūs jēmu līgaviņu;
Krīvi znūti, leiši svaiņi,
Kur bej celt īnaidiņu?
46167-326

Vienu meitu leišos devu,
Otru tālā krievu zemē;
Tālajā krievu zemē
Man saulīte norietēja.
46172-300

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]