Latvijas plānošanas reģioni

Plānošanas reģioni ir atvasinātas publiskas personas, kuras izveidotas ar Reģionālās attīstības likumu un to darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Reģioni ir dibināti 2006. gada augustā ar mērķi nodrošināt Latvijas reģionu attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. 2006. gada jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus “Reģionālās attīstības likumā” (spēkā no 2006. gada 1. augusta) un plānošanas reģioniem piešķīra juridisku statusu. Latvijā ir pieci plānošanas reģioni, kas darbojas Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārraudzībā, saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Teritorijas plānošanas likumu, plānošanas reģionu nolikumiem un citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.^[1]

Plānošanas reģiona kompetence

Plānošanas reģions savas kompetences ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Plānošanas reģions papildus citai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei:^[2]

nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes;
nodrošina plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;
vada un uzrauga plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu;
- izvērtē un sniedz atzinumus par reģionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām;
nodrošina pašvaldību sadarbību un plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;
izvērtē nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna un nozaru attīstības programmu atbilstību plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam un, konstatējot neatbilstību, ierosina grozīt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus vai lemj par grozījumiem plānošanas reģiona plānošanas dokumentos;
izvērtē vietējo pašvaldību vai privātpersonu projektu iesniegumus reģionālās attīstības valsts atbalsta saņemšanai un sniedz atzinumus par tiem;
sadarbībā ar pašvaldībām un valsts iestādēm izstrādā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošina to saskaņotību ar nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nozaru attīstības programmām, kā arī to ieviešanas vadību;
koordinē un veicina plānošanas reģiona reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;
sagatavo atzinumus par nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu atbilstību plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam;
izstrādā un īsteno projektus reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros;

Lai īstenotu plānošanas reģiona kompetenci, Plānošanas reģiona attīstības padome:

apstiprina plānošanas reģiona nolikumu un budžetu;
var izveidot, reorganizēt un likvidēt plānošanas reģiona iestādes un kapitālsabiedrības;
var lemt par dalību biedrībās un nodibinājumos;
var noteikt atlīdzību par padomes priekšsēdētāja, padomes locekļu un administrācijas darbinieku pienākumu pildīšanu un tās izmaksāšanas kārtību;
var noteikt plānošanas reģiona sniegto maksas pakalpojumu veidus un samaksas apmēru.

Plānošanas reģioni

Reģions	Iedzīvotāji (2008)	%	Platība (km²)	%
Kurzemes plānošanas reģions	326 026	14,3	14 771,7	22,9
Latgales plānošanas reģions	379 496	16,6	16 423,3	25,4
Rīgas plānošanas reģions	1 075 709	47,2	9 270,7	14,4
Vidzemes plānošanas reģions	213 742	9,4	13 381,5	20,7
Zemgales plānošanas reģions	284 511	12,5	10 738,8	16,6
Latvija	2 279 484	100,0	64 586	100,0

Atsauces

Skatīt arī

Ārējās saites

Šis ar Latvijas valsts pārvaldi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latgales plānošanas reģions. Vispārīgā informācija

[2] Rīgas plānošanas reģions, tā funkcijas

[1]

[2]