Lauči

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lauči
Fulica (Linnaeus, 1758)
Laucis (Fulica atra)
Laucis (Fulica atra)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Virskārta Neognati (Neognathae)
Kārta Dzērvjveidīgie (Gruiformes)
Dzimta Dumbrvistiņu dzimta (Rallidae)
Ģints Lauči (Fulica)

Lauči, lauču ģints (Fulica) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints. Lauču ģintī ir 11 mūsdienās dzīvojošas sugas. Vislielākā sugu dažādība sastopama Dienvidamerikā. Un visdrīzāk, ka ģints radusies un attīstījusies šajā reģionā. Latvijā sastopama tikai viena lauču ģints suga - laucis (Fulica atra).[1]

Atšķirībā no citiem dumbrvistiņu dzimtas putniem laučus var samērā bieži redzēt un novērot peldam atklātos ūdeņos. Lauču tuvākie radinieki ir ūdensvistiņas (Gallinula).

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais laucis (Fulica gigantea) ir lielākais lauču ģintī

Lauču ģints putni ir vidēji lieli vai lieli putni. Lielākais lauču ģintī ir lielais laucis (Fulica gigantea).[2] Tā ķermeņa garums var sasniegt 64 cm, svars 2,4 kg.[3] Ģintij nav viena izteikti mazākā suga. Lielākajai daļai sugu ķermeņa garums ir apmēram 34 - 40 cm, svars 400 - 800 g.[4][5][6]

Visiem laučiem raksturīgs melns apspalvojums. Laučiem ir labi attīstīts uzknābja vairogs, knābji ir spilgtās, kontrastainās krāsās, kā arī atkarībā no sugas tiem var būt uz galvas dažādi citi rotājumi. Lielai daļai sugu ir balts apspalvojums zem astes. Kā visām dumbrvistiņām laučiem ir spēcīgas kājas ar gariem pirkstiem, kas piemēroti staigāšanai pa mīkstu un nelīdzenu pamatni. Tie ir labi skrējēji un soļotāji. Spārni ir īsi un noapaļoti. Kopumā lauči nav veikli lidotāji. Tomēr ziemeļu reģionu sugas lido garus migrācijas ceļus. Migrācija vienmēr notiek nakts laikā.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauči ir visēdāji. Tie pamatā barojas ar dažādiem augiem, bet pie izdevības uzlasa dažādus nelielus dzīvniekus un citu putnu olas. Pārošanās laikā lauči ir ļoti agresīvi un teritoriāli, bet ārpus pārošanās laika tie veido nelielus barus, kas kopīgi barojas.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauču ģints (Fulica)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]