Lauberes pagasts

Vikipēdijas lapa
Lauberes pagasts
Lauberes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ogres novads
Centrs: Laubere
Kopējā platība:[1] 80,3 km2
 • Sauszeme: 78,8 km2
 • Ūdens: 1,5 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 579
Blīvums (2023): 7,3 iedz./km2
Izveidots: 1917. gadā
Domes priekšsēdētājs: Andris Misters
Mājaslapa: www.laubere.lv
Lauberes pagasts Vikikrātuvē

Lauberes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Suntažu, Ķeipenes, Madlienas, Lēdmanes un Rembates pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sivenurga

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts izveidots 1917. gadā, apvienojot bijušos Laubermuižas un Ozolmuižas muižu pagastus ar nosaukumu Lauberes-Ozolu pagasts, ko 1925. gadā pārdēvēja par Lauberes pagastu. 1935. gadā Rīgas apriņķa Lauberes pagasta platība bija 81,9 km² un tajā dzīvoja 1107 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Lauberes un Ozolu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lauberes ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1947) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada). Lauberes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ozolu ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lauberes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.

Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lauberes dobumakmens — gandrīz pilnībā zemē iegrimis laukakmens, arheoloģijas piemineklis.
  • Ančiņu velna akmens (Lielais akmens, Upurakmens, Velna klēpis) — 5,1 m gara, 4,3 m plata un 2,3 m augsta akmens tilpums ir ap 40 m³, apkārtmērs 16 m. Akmeni uzskata par senu kulta objektu, tas izmantots kā ziedošanas vieta. Akmens virsmā izveidots 1,3 m garš, 0,5 m plats un ap 0,1 m dziļš iedobums. Ar akmeni saistītas teikas par velnu, kurš akmeni nesis no Madlienas baznīcas, līdz iedziedājies gailis. Ar akmeni saistīti arī nostāsti par bagātībām, kas zem tā paslēptas, tāpēc akmens apkārtne izrakņāta.
  • Ainavu parks «Zarumi» — privāts ainavu parks, pastaigu un atpūtas vieta, kur var aplūkot gan Pieclatu ozolu un Mīlestības lazdu, gan Vanšu tiltu un lielo kanjonu, kā arī citus savdabīgus dabas objektus.
  • Robežnieku priede — stumbra apkārtmērs 3,4 m.
  • Aviekstu ozoli — vairāki ozoli, kuru stumbra apkārtmērs pārsniedz 5 m.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk nekā 82% iedzīvotāju ir latvieši, 9% ir krievi un 5% baltkrievi. 46% iedzīvotāju ir vīrieši, 54% — sievietes. Meži aizņem 51% no pagasta platības.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 107—    
1959805−27.3%
1967905+12.4%
GadsIedz.±%
1979786−13.1%
1989821+4.5%
2000818−0.4%
GadsIedz.±%
2011667−18.5%
2021568−14.8%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Laubere (pagasta centrs), Krodzinieki, Cēsītes.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9