Laukirbes

Vikipēdijas lapa
Laukirbes
Perdix
Laukirbe (Perdix perdix)
Laukirbe (Perdix perdix)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlasePutni (Aves)
KārtaVistveidīgie (Galliformes)
DzimtaFazānu dzimta (Phasianidae)
ApakšdzimtaIrbes (Perdicinae)
ĢintsLaukirbes (Perdix)
Laukirbes Vikikrātuvē

Laukirbes, laukirbju ģints (Perdix) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno trīs sugas.[1] Laukirbes ir tradicionāli medību putni.

Laukirbes vēsturiski mājo Eiropas un Āzijas mērenā klimata joslā, bet viena suga laukirbe (Perdix perdix) ir introducēta arī Ziemeļamerikā (ASV un Kanādā). Laukirbju ģintas sugas ir tipiskas nometnieces. Latvijā ir sastopama viena laukirbju ģints suga — laukirbe. Tā lauksaimniecības teritorijās sastopama visu gadu.[2]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laukirbes ir vidēji lieli irbju apakšdzimtas (Perdicinae) putni. Tām ir raksturīgas proporcionāli mazas galvas un noapaļotas, kompaktas ķermeņa formas.[3] Apspalvojums ir pelēkbrūni raibumains, kājas un knābis pelēki. Laukirbēm atšķirībā no citiem fazānu dzimtas putniem abi dzimumi ir samērā līdzīgi. Mātītes, salīdzinot ar tēviņiem, ir mazākas un to apspalvojums pelēkāks. Ārēji laukirbe un Daurijas laukirbe ir ļoti līdzīgas, kā arī tās ir tuvu radniecīgas. Tibetas laukirbei ir kontrastains melnbalts sejas apspalvojums, un astē tai ir 16 spalvas, nevis 18, kā tas ir pārējām divām sugām. Laukirbes pamatā barojas ar dažādām sēklām, bet nelielos apjomos arī ar kukaiņiem.[4]

Laukirbei (Perdix perdix) ir ļoti liels olu skaits dējumā — 10 līdz 20 olas. Iespējams, tas ir viens no lielākajiem no visiem putniem pasaulē.[5]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Pheasants, partridges, francolins, 2018
  2. «Laukirbe Perdix perdix». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  3. «Grey partridge (Perdix perdix)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 25. martā. Arhivēts 2011. gada 23. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  4. Madge, Steve; McGowan, Philip J. K. & Kirwan, Guy M. (2002): Pheasants, partidges and grouse : a guide to the pheasants, partridges, quails, grouse, guineafowl, buttonquails and sandgrouse of the world. Christopher Helm, London. ISBN 0-7136-3966-0
  5. Grey Partridge (Perdix perdix)[novecojusi saite]