Lauksaimniecības darbarīki

Vikipēdijas lapa
Viduslaiku zemnieks ar izkapti pļauj sienu

Lauksaimniecības darbarīki ir rīki, kurus izmanto lauksaimniecībā dažādu darbu veikšanai. Katrā lauksaimniecības nozarē tiek lietoti savi darbarīki. Tāpēc tos var iedalīt pēc dažādām lauksaimniecības nozarēm.

Lopkopībā izmantotie darbarīki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lopkopībā tiek izmantoti darba rīki lopbarības ievākšanai un sagatavošanai, kā arī lopu apkopšanai un lopkopības produktu pārstrādei.

Lopbarības sagatavošanā liela nozīme ir siena ievākšanai. Siena pļaušanai tiek izmantotas izkaptis (mūsdienās — pļaujmašīnas). Sienu sagrābj ar grābekļiem un siena dakšām sakrauj kaudzēs vai zārdos. 20. gs. Tika lietoti zirgu grābekļi. Sienu pārveda uz siena šķūņiem vai kūtsaugšām ar pajūga ratiem vai gabanām. Mūsdienās sienu ievāc ar kombainu un sapresē ķīpās. Pārved ar traktoriem vai smagajām automašīnām.

Lopus izlaida ganos un tos ganīja gani. Gana darbarīks bija pātaga. Tagad tiek pielietoti elektriskie gani. Lopu apkopšanai tika lietoti dažādi darbarīki. Ar skrāpjiem attīrīja lopu ādu no kūtsmēsliem. Kūtis izmēza ar mēslu dakšām. Aitas cirpa ar dzirklēm. Jūgu lopiem (zirgiem, vēršiem) lietoja pajūgu rīkus (sakas, iemauktus, pavadas u.c.)

Slaukšanai tiek izmantotas slaucenes. Piens tiek uzglabāts piena kannās. Mūsdienās pienu slauc ar em. Piens tiek dzesēts ar speciāliem piena dzesētājiem. No 19. gs. krējuma iegūšanai tiek izmantotas piena centrifūgas (ar roku darbināmas vai mehāniskas). Sviestu ieguva speciālos sviesta kuļamajos kublos.

Zemkopībā izmantotie darbarīki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemkopībā izmantojamo darbarīku klāsts ir krietni lielāks. Tos lietoja augsnes sagatavošanā, sēšanā un stādīšanā, ravēšanā un kultivēšanā, ražas novākšanā un apstrādē.

Zemi uzara ar arkliem (vai spīļarkliem), kultivēja ar kultivatoriem, ecēja ar ecēšām. Nelielos apjomos zemi uzraka ar lāpstām vai dakšām. Labību sēja, lietojot sētuves. Mūsdienās lieto sējmašīnas. Kartupeļus stāda ar kartupeļu stādāmajām mašīnām. Laukus ravē ar dažāda veida kapļiem vai arī apar ar spīļarkliem. Laukus laista ar dažādām laistīšanas iekārtām. Agrāk ražu novāca ar sirpjiem vai labības izkaptīm, sasienot to kūlīšos. Pēc tam to žāvēja rijās un izkūla ar spriguļiem vai kuļamajiem ratiem. 19. gs. lietoja kuļmašīnas, kas tika darbināmas ar zirgiem (gēpeļiem) vai tvaika dzinējiem (lokomobiļiem). Tagad to ievāc un izkuļ ar labības kombainiem. Graudus mala ar rokas dzirnām vai dzirnavās.

Augļkopībā izmantotie darbarīki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savi darbarīki tiek lietoti augļkopībā (dažādi potējamie naži, darznieku šķēres, darznieku zāģi, miglotāji). Augļu ievākšanai tiek lietoti dažādi palīglīdzekļi (trepes, grozi, augļu kastes u.c.). Augļu apstrādē tiek lietoti smalcinātāji, sulas spiedes, žāvēšanas iekārtas u.c.)

Linkopībā izmantotie darbarīki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Linkopībā sarežģīta bija linu pārstrāde, kur tika lietoti dažādi specifiski darbarīki (pogaļu sukas, mīstīklas, brauktuves, kulstīklas, susekļi). Tagad linu novākšana un pārstrāde ir mehanizēta.

Dravniecībā izmantotie darbarīki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādi darbarīki tiek lietoti arī dravniecībā. Bites audzē bišu stropos. Lai bites apkoptu un ievāktu medu, tiek lietoti kvēpekļi, medus spainīši, bišu rāmīši u.c. Medu atdalīja no šūnām ar medus sviedēm. Ir arī speciālas iekārtas putekšņu un bišu indes savākšanai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]