Laukveida bombardēšana

1945. gadā 97% no Veselas pilsētas tika sabombardēti, pirms pilsētu ieņēma sabiedrotie.

Laukveida bombardēšana (arī “blīvā” vai “paklājveida” bombardēšana) ir aviācijas uzlidojumā pilsētai vai apdzīvotai vietai izmantota bombardēšanas taktika, kurā netiek izdalīti atsevišķi militāri objekti, bet mērķis ir visa apdzīvota vieta kā tāda: blīva, vienlaidus bombardēšana.

Juridiskais vērtējums

Laukveida bombardēšana par noziedzīgu atzīta 1977. gada Ženēvas konvenciju 1. Papildprotokolā - aizliedzot bombardēt pilsētas, ciemus u.c. apdzīvotas vietas, kurās atrodas liels daudzums civiliedzīvotāju. Uzbrukums, kurā kā viens kopīgs mērķis izvēlēts vairāki savrupi un nesaistīti militāri objekti apdzīvotā vietā, tiek uzskatīts par nemērķtiecīgu un noziedzīgu. Šāda uzbrukuma īstenošana, apzinoties, ka tā rezultātā būs pārlieku lieli civilo objektu un civiliedzīvotāju upuri, tiek traktēts kā nopietns pārkāpums (grave breach).

Savukārt tikai militāru objektu (piemēram, armijas pozīciju vai karabāzes) kopuma laukveida bombardēšana ir likumīga.

Vēsture

Daudzos uzlidojumos 2. Pasaules kara laikā bombardēja nevis atsevišķus militārus objektus pilsētu robežās, bet gan pašas pilsētas. Šādus gadījumus mēdza attaisnot gan ar tiesiskiem, gan militāriem argumentiem, tai skaitā ar nepieciešamību iznīcināt pretinieka rūpniecību, demoralizēt iedzīvotājus, piespiežot tos pārstāt atbalstīt savu valdību, vai vienkārši kā pretinieka “sodīšanu” par kādu tā nodarījumu. Roterdama, Drēzdene, Hirosima — zināmākie no piemēriem. Nirnbergas procesā laukveida bombardēšanas likumība netika apspriesta. Kaut gan laukveida bombardēšana bija klajā pretrunā ar 1949. gada 4. Ženēvas Konvencijas prasībām par civiliedzīvotāju aizsardzību, tā turpinājās arī t.s. aukstā kara laikā. Par spilgtākajiem šādas bombardēšanas piemēriem daudzi starptautisko tiesību speciālisti uzskata 1972. gadā ASV kara aviācijas īstenotos t.s. “Ziemassvētku uzlidojumus” Ziemeļvjetnamas pilsētām Hanojai un Haifonai, ko šobrīd atzīst par kara noziegumu. Arī 1991. gadā bumbvedēji B-52 savos uzlidojumos izmantojuši t.s. laukveida bombardēšanas taktiku. Taču, tā kā uzbrukuma mērķis bijis tikai un vienīgi Irākas republikas gvardes pozīcijas un līdzekļi, ASV aviācijas rīcība šajā gadījumā tiek uzskatīta par likumīgu.

Pēdējo gadu konflikti liecina, ka karojošās puses, pat ja nav pievienojušās 1. Papildprotokolam, respektē laukveida bombardēšanas aizliegumu. Piemēram, sabiedroto alianse Līča kara laikā informēja, ka dodot triecienus objektiem Irākā, tas darīts, ievērojot 1. Papildprotokola normas.

Bibliogrāfija

• Crimes of war. What the public should know. Edited by Roy Gutman and David Rieff, legal Editor Kenneth Anderson. W.W. Norton & company, NewYork-London, 1999.