Lauvu klubi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lauvu klubu logo

Lauvu klubi (angļu: Lions Clubs) ir labdarības organizācija, kas apvieno vairāk nekā 1 350 000 biedru 46 000 klubos 207 valstīs.[1] To 1917. gadā dibinātāja Melvins Džounss. Organizācijas galvenā mītne atrodas Oukbrukā, Ilinoisā, ASV. Kustība cenšas sniegt palīdzību sabiedrībai gan vietējā mērogā, gan starptautiski.

Lauvu kustības vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskā Lauvu klubu asociācija (angļu: Lions Clubs International (LCI)) izveidojās, realizējoties Čikāgas (ASV) apdrošināšanas aģenta Melvina Džounsa idejai. Viņš uzskatīja, ka vietējiem biznesa klubiem vajadzētu savās aktivitātēs aptvert ne tikai jautājumus, kas saistīti ar klubu biedru profesionālo darbību, bet arī padomāt par to, kā klubs varētu palīdzēt risināt problēmas, kas ir aktuālas vietējā sabiedrībā. Kalpošana sabiedrības interesēs šobrīd no vietējo problēmu risināšanas ir pāraugusi visas pasaules mērogā.

Melvina Džounsa klubs - Čikāgas biznesa grupa - viņa idejai piekrita. Šai idejai piekrita arī citi līdzīgi klubi visā valstī. Pirmā organizatoriskā sapulce notika 1917. gada 7. jūnijā viesnīcā „LaSalle”, Čikāgā. Tika nolemts jaunizveidojamo klubu asociāciju nosaukt par „Lauvu klubu asociāciju”. Vārds "lauvas" tika izvēlēts par pamatu ņemot vienu no pieaicināto klubu vārdiem. Asociācijas dibināšanas kongress notika tā paša gada oktobrī Dalasā, Teksasas štatā, ASV. Tajā piedalījās trīsdesmit seši delegāti no divdesmit diviem klubiem deviņos štatos. Kongress sākās ar asociācijas mērķu definēšanu. Tika apstiprināti statūti un ētikas kodekss, kā arī noteikti galvenie asociācijas darbības virzieni. To starpā tika pieņemts, ka darbība klubā tās biedram nedod nekādu materiālo labumu, bet tikai iespēju realizēt asociācijas mērķus. Šis galvenais asociācijas princips ir palicis nemainīgs no tā pieņemšanas brīža.

Par pirmo prezidentu tika ievēlēts ārsts W. P. Woods no Evansvilas, Indiānā, ASV. Idejas autors un asociācijas dibinātājs Melvins Džounss tika nominēts sekretāra amatam. Tādējādi viņš kalpoja kustībai no tās dibināšanas brīža līdz pašai nāvei - 1961. gadam. Pēc trīs gadiem organizācija kļuva starptautiska. Ārpus ASV pirmais asociācijas klubs tika nodibināts Vindzorā, Ontārio, Kanādā 1920. gadā. Vēlāk klubi tika organizēti Meksikā, Ķīnā un Kubā. Līdz 1927. gadam asociācijā jau bija vairāk, kā 60'000 biedru un 1183 klubu.

Pirmais Centrālamerikas klubs tika dibināts 1935. gadā Panamā, savukārt gadu vēlāk pirmais klubs tika dibināts Dienvidamerikā, Kolumbijā. Pirmie klubi Eiropā tika dibināti 1948. gadā, vispirms Zviedrijā un tad Francijā. Japānā Lauvu klubi ir no 1952. gada. Tā saucamais "austrumu bloks" tika atvērts 1989. gadā nodibinot klubus izglītību Ungārijā, Polijā un Igaunijā. Maskavā pirmais Lauvu klubs tika nodibināts 1990. gadā. Šobrīd vairāk, nekā 100 Lauvu klubi aktīvi darbojas teritorijā, kurā valdīja komunistiskie režīmi un labdarības organizācijas nebija vēlamas vai pat aizliegtas.

Viens no nozīmīgākajiem pavērsieniem Lauvu kustības vēsturē notika 1987. gadā, kad tika nolemts, ka kustībā var iestāties arī sievietes.

Cīņa pret aklumu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējams, lielāko ietekmi uz asociācijas aktivitātēm izdarīja Helens Kellers, kurš 1925. gadā, ikgadējā kongresā, kas notika Cedarpointā, Ohaio, ASV, uzrunāja kongresa delegātus ierosinot Lauvām kļūt par „Bruņiniekiem krusta karā pret aklumu”.Par pavērsiena punktu cīņā par redzes saglabāšanu bija 1990. gadā uzsāktā programma „Vispirms redze” (angļu: SightFirst). Vairāk nekā 140 miljonu ASV dolāru vērtā programma ir Lauvu ieguldījums, lai samazinātu to bezdibeni, kas ir starp pasaules veselības aprūpes iespējām un reālo nepieciešamību, kas būtu jāvelta redzes problēmu risināšanā, gan novēršot progresējošo aklumu, gan palīdzot neredzīgajiem redzes atgūšanā.

Starptautiskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paplašinot savu lomu starptautiskajā arēnā, asociācija kopš 1945. gada darbojas Apvienoto Nāciju Organizācijas nevalstisko organizāciju nodaļā, un joprojām turpina savu konsultatīvo darbību. Katru gadu organizējot Lauvu dienu Apvienotajās nācijās, tiek pasniegta balva uzvarētājam konkursā par labāko plakātu par miera tēmu. Šajā konkursā gadu piedalās vairāk kā 350'000 bērnu zīmējumu par miera tēmu.

Lauvēnu klubi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauvēnu klubu logo

Lai Lauvu klubi varētu labāk palīdzēt sabiedrībai, ir izveidotas arī vairākas, tieši uz jauniešiem vērstas programmas. Viena no tām ir Lauvēnu klubi- Lauvu klubu jauniešu organizācijas, kurās darbojas jaunieši un ar dažādām aktivitātēm palīdz citiem jauniešiem savā kopienā. Otra ļoti populāra jauniešu programma ir Starptautiskās nometnes un jauniešu apmaiņas, kas notiek katru gadu visā pasaulē. Nometņu un apmaiņu mērķis ir veicināt sapratni starp jauniešiem no dažādām valstīm.

Lauvu Klubi Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd Latvijā ir nodibināti 6 Lauvu klubi un viens Lauvēnu klubs:

  • LC Aglona, Prezidente Vija Ancāne
  • LC Alūksne, Prezidents Aigars Aizups
  • LC Liepāja, Prezidents Leonīds Sapulis
  • LC Rīga, Prezidents Ilmārs Klīdzējs
  • LC Rīgas Liepas, Prezidente Ieva Jansone
  • LC Valmiera, Prezidents Jānis Brengulis
  • Lauvēnu klubs Ziemeļlatvija, Prezidente Terēze Jakmane


Latvijas zonas vadītājs Zigurds Beinerts

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. About Lions Clubs Lions Clubs International, Atjaunināts 2012. gada 5. septembrī

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]