Lavrentijs Berija
- Šis raksts ir par padomju darbinieku. Par citām jēdziena Berija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Lavrentijs Berija | |
| Лаврентий Павлович Берия | |
|
|
|
| Amatā 1938. gada 25. novembris — 1945. gada 29. decembris |
|
| Priekštecis | Nikolajs Ježovs |
|---|---|
| Pēctecis | Sergejs Kruglovs |
|
|
|
| Amatā 1953. gada 5. marts — 1953. gada 26. jūnijs |
|
| Priekštecis | Sergejs Kruglovs |
| Pēctecis | Sergejs Kruglovs |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1899. gada 29. martā Merheuli, Kutaisi guberņa, Krievijas impērija, (tagad  Gruzija (juridiski, bet faktiski Gulripšas rajons, Abhāzija)) |
| Miršanas dati | 1953. gada 23. decembrī Maskava, KPFSR, PSRS, (tagad  Krievija) |
| Tautība | megrels |
| Politiskā partija | PSKP (vēsturiski ar dažādiem nosaukumiem, no 1917. gada) |
| Tēvs | Pavels Berija |
| Māte | Marta, dzimusi Džakeri |
| Dzīvesbiedrs (e) | Nino, dzimusi Gegečkori |
| Bērni | Sergo |
| Profesija | valsts darbinieks |
| Paraksts |  |
Lavrentijs Berija (gruzīnu: ლავრენტი ბერია, Lavrenti Beria; krievu: Лаврентий Павлович Берия; dzimis 1899. gada 29. martā, miris 1953. gada 23. decembrī) bija megrelu izcelsmes padomju valsts darbinieks, PSRS Iekšlietu ministrijas vadītājs. Josifa Staļina tuvs līdzgaitnieks. No 1938. gada līdz 1945. gadam vadīja PSRS represīvo aparātu. Organizēja represijas un deportācijas Baltijas valstīs un PSRS ieņemtajos Polijas apgabalos (mūsdienu Baltkrievijas un Ukrainas rietumdaļa). Katiņas slaktiņa organizētājs. Tieši vadīja čečenu, ingušu un balkāru deportācijas 1944. gadā. Pēc Otrā pasaules kara vadīja PSRS kodolprogrammu. Pēc Staļina nāves 1953. gadā, būdams viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī, centās koncentrēt varu savās rokās. 1953. gada jūnija beigās arestēts, apsūdzēts spiegošanā un kapitālisma atjaunošanas mēginājumā. Ar tiesas spriedumu kopā ar vairākiem līdzgaitniekiem no drošības orgāniem sodīts ar nāvi.
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Lavrentijs Berija piedzima Merheuli ciemā netālu no Suhumi. Viņš mācījās Suhumi ģimnāzijā un pēc tās beigšanas devās uz Baku, kur iestājās celtniecības skolā, ko absolvēja 1919. gadā. Baku Berija iestājās sociāldemokrātiskajā partijā un uzsāka nelegālu darbību. Sākotnēji viņš bija meņševiku uzskatu atbalstītājs, bet 1917. gada martā pieslējās boļševikiem. Pirmā pasaules kara sākumā viņu iesauca armijā, un vairākus mēnešus viņš pavadīja frontē Rumānijā, līdz 1917. gada beigās dezertēja un atgriezās Baku, kur pilsoņu kara laikā darbojās pagrīdē. Pēc tam Berija uz kādu laiku atgriezās Gruzijā, taču drīz vien viņu arestēja un izsūtīja uz Baku. Pēc tam, kad Azerbaidžānā tika nodibināta padomju vara, viņš kļuva par čekas darbinieku. Kopš tā laika Berija sāka pamazām kāpt uz augšu pa karjeras kāpnēm, ieņemdams augstus posteņus Gruzijas un Azerbaidžānas čekā. Pēc asinspirts, ko viņš bija sarīkojis kolektivizācijas laikā, Berija iemantoja stingra vadītāja slavu, vadītāja, kurš izmanto jebkurus līdzekļus mērķa sasniegšanai.
 |
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis ar PSRS saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
