Leicīns

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par aminoskābi. Par citām jēdziena C6H13NO2 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Leicīns

L-leicīna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C6H13NO2
Molmasa 131,18 g/mol
Blīvums 1165 kg/m3
Kušanas temperatūra 293 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra -
Izoelektriskais punkts 6,01

Leicīns (grieķu: leukos - balts)(Leu, 2-amino-4-metilpentānskābe, l -α-aminoizokapronskābe, 4-metilnorvalīns, C6H13NO2) ir neaizvietojamā aminoskābe. Leicīns ir alifātiskā aminoskābe. Tam ir struktūrizomērs - izoleicīns.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ietilpst visu dabīgo olbaltumvielu sastāvā. Augi un mikroorganismi leicīnu spēj sintezēt no pirovīnogskābes, dzīvniekiem tas jāuzņem ar barību.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lieto medicīnā aknu slimību un anēmijas ārstēšanai.